Ekonomika
Bizness

OIK atpirkšana samazinās elektrības cenas 16

Ekonomikas ministrija piedāvā elektrostacijām ar jaudu virs 100 MW atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju.

“Līdz ar valdības lēmumu, kas stātos spēkā jau no 2018. gada 1. janvāra, ieguvēji būtu faktiski visi elektroenerģijas patērētāji. Juridisko personu lokā labi noslogots ražotājs gadā varētu ietaupīt līdz pat pusmiljonam eiro no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumiem. Piemēram, ja “Liepājas metalurgs” turpinātu darbināt tērauda kausēšanas krāsni, pat bez atlaidēm viņi gadā maksātu par 3 miljoniem eiro mazāku OIK nekā tagad. Savukārt, lai elektrības cenas samazinātos mājsaimniecībām, dzīvokļu īpašniekiem (vienas fāzes pieslēgums) mēnesī vidēji vajadzētu patērēt 75 kWh elektroenerģijas. Māju īpašniekiem (trīs fāžu pieslēgums) vidēji būs jāpatērē vismaz 200 kWh. Rēķinām, ka lielākā daļa mājsaimniecību izmaiņas skars pozitīvi, tāpēc risinājumu uzskatām par pareizu,” vakar īpaši sasauktā pasākumā par Ekonomikas ministrijas (EM) ideju finansēt OIK atpirkšanu, samazinot uzņēmuma pamatkapitālu, sacīja “Latvenergo” regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis. To atbalstījusi arī valdība.

Bez risinājuma OIK cena turpinātu celties

EM piedāvājums saņemt vienreizēju kompensāciju 75% apmērā no atbalsta faktiski attiektos uz gāzes koģenerācijas stacijām – Rīgas TEC-1 un TEC-2. Īstenojot garantētās maksas samazinājumu, nepieciešamais finansējums risinājuma īstenošanai ir 454,28 miljoni eiro, ko iegūtu no kompānijas uzkrātajiem līdzekļiem. Summa atbilst Rīgas TEC aktīvu vērtībai, savukārt turpmāk koģenerācijas stacijas ik gadu saņemtu 25% no līdzšinējā atbalsta apmēra, joprojām nodrošinot staciju komerciālas darbības turpināšanu.

Risinājumu paredzēts finansēt, izmantojot līdzekļus, kas tiktu iegūti “Latv-energo” pamatkapitāla samazināšanas rezultātā – apmēram 140 miljonus kompānija varētu saņemt vēl šogad, bet pārējo naudu nākamo gadu laikā. Šādā veidā EM rēķina, ka visi elektrības patērētāji ietaupītu 262,01 miljonu eiro. Tādējādi jau no nākamā gada vidējais OIK maksājums par 1 MWh elektroenerģijas samazinātos no 26,79 EUR līdz EUR 25,79, bet 2020. gadā – līdz EUR 24,92. Savukārt energoietilpīgajiem uzņēmumiem no 2018. gada varētu nodrošināt vēl zemāku OIK likmi – līdz pat 6,31 eiro par MWh.

EM norāda, ka šāds solis jāsper, jo ir pilnīgi skaidrs, ka turpmāko gadu laikā turpinās augt izmaksas par OIK, kas attiecīgi arī palielinātu elektrības cenas. Šā gada beigās paredzēts izbeigt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošanu, kas kopā ar “Latvenergo” dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 eiro/MWh. Ja valdība neatbal-stītu minēto risinājumu, ar 2019. gada aprīli vidējais OIK pieaugtu līdz 40,01 eiro par MWh.

“Protams, ka valsts finanšu turētāji visu laiku dažādos veidos meklēja, kā šo jautājumu atrisināt pēc iespējas nesāpīgāk, gan runājot par valsts budžetu, gan par subsīdiju saņēmējiem, gan par Latvijas iedzīvotājiem. Kapitālsabiedrības pamatkapitāla samazināšana ir ļoti nozīmīgs solis, taču mēs uzskatām, ka ideja ir īstenojama un tas atrisinātu OIK problemātiku nākotnē,” norādīja “Latv-energo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Finanšu rādītāji joprojām būs stabili

Kā tas ietekmēs paša uzņēmuma finanšu rādītājus un turpmāko darbību? Finanšu direktors Guntars Baļčūns norādīja, ka ļoti svarīgi ir saglabāt labas attiecības ar investoriem un bankām, kas ir kredītdevēji. “Ļoti svarīgs ir uzņēmuma kredītreitings. Šobrīd reitings ir investīciju pakāpes līmenī. Aizdevējiem tas nozīmē, ka uzņēmumam aizdevumu var izsniegt diezgan droši un kredītrisks ir neliels,” sacīja kompānijas valdes loceklis, vienlaikus norādot, ka lēmums ir kredītreitinga aģentūras kompetencē, taču “Latvenergo” būs gatavs nodrošināt visu informāciju, kā arī savu pozīciju aizstāvēt, lai uzņēmums saglabātu labu finansiālo stāvokli.

“Pēc kapitāla samazināšanas kapitāla rādītājs samazinātos no 63% uz 53%, bet pieaugtu neto aizņēmumi pret pašu kapitālu no 23% uz 29%. Šos rādītājus joprojām uzskatām par ļoti veselīgiem – izmaiņas nav būtiskas, kaut arī sākotnēji šķiet, ka 454 miljonu eiro pamatkapitāla samazināšanās iecirstu milzu robu. Kas ir svarīgi – rezultātā mums faktiski nepieaug aizņēmumi, kā tas parasti notiek šādos gadījumos,” ar finanšu rādītājiem mierināja G. Baļčūns.

Mazāk būs uzņēmuma peļņa, līdz ar to dažus nākamos gadus valsts dividendēs varēs izņemt mazāk nekā līdz šim. “Katru gadu pastāv risks, ka politiķi, piemēram, uzņēmumam nogrieztu subsīdijas. Tādējādi iestātos ļoti nelabvēlīga situācija gan uzņēmumam, gan kreditoriem. Šāds saprātīgs lēmums ir daudz labāks, jo ir pilnīgi drošs un ļauj uzņēmumam pastāvēt un attīstīties,” sacīja kompānijas vadītājs.

Prieku par EM lēmumu jau paudusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Tās ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norādījis, ka padomes galvenā prasība ir, lai jau no nākamā gada mājsaimniecības varēt just kaut nelielu elektrības cenu samazinājumu. “Visi risinājumi jāizstrādā ilgtermiņa attīstībai, līdz ar to jāidentificē problēmas, kas traucē attīstīties uzņēmējdarbībai, tajā skaitā arī lauksaimniecības saimniecībām Latvijā. Tāpēc jau ilgstoši strādājam pie šā jautājuma, lai samazinātu OIK un ietaupītu iedzīvotāju naudu, kas būtiski paaugstinātu ekonomikas konkurētspēju, palielinot investīcijas un radot jaunas darbavietas. Tāpēc esam gandarīti, ka EM mūs ir sadzirdējusi,” stāsta G. Vilnītis.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv