Ekonomika
Bizness

OIK likvidēs? Domās, kā aizstāt 16


Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norūpējies: valsts rīcībā nav tādu resursu, lai izbeigtu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu, bet makroekonomiskā kļūda jālabo.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norūpējies: valsts rīcībā nav tādu resursu, lai izbeigtu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu, bet makroekonomiskā kļūda jālabo.
Foto – Sintija Zandersone/LETA

OIK likvidācija – vārdu salikums, kas bijis ne tikai uzņēmēju un iedzīvotāju prātā, bet pēdējā laikā arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena, premjera Māra Kučinska un vairāku citu amatpersonu leksikā. Vārdu salikums, kas veidojies no arvien pieaugošās iedzīvotāju un uzņēmēju neapmierinātības par šo maksājumu, kā arī pērn rudenī notikušā skandāla ap koģenerācijas stacijām, kam atļaujas pārdot elektrību OIK ietvaros piešķirtas, taču kas to nebija sākušas darīt. Kaut Ministru kabineta noteikumi skaidri vēstījuši, kad jāsāk.

Skandāla sekas Ekonomikas ministrija novērš joprojām, pēdējo mēnešu laikā atņemot atļaujas pārdot elektrību OIK ietvaros 21 stacijai. Tādējādi, pēc EM aplēsēm, samazinot izmaksas nākotnē par 334 miljoniem eiro. Kā norādīja Ekonomikas ministrijā, visiem uzņēmumiem, kam atņemtas atļaujas pārdot elektrību obligātā iepirkuma ietvaros, atļaujas atņemtas viena iemesla dēļ – konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav sākta. Vai šādu uzņēmumu saraksts tuvākajā laikā varētu pieaugt, ministrijā gan atteicās prognozēt.

Tomēr sagaidāms, ka valstij priekšā vēl sūri grūtas cīņas ar šiem uzņēmumiem. Daži no šo uzņēmumu pārstāvjiem “LA” apstiprināja, ka jau vērsušies vai tuvākajā laikā vērsīsies tiesā pret valsti. Skaļākā prāva varētu būt ar “Rīgas enerģiju”, kas solās valsti sūdzēt tiesā pat par 50 miljoniem eiro. “Energo Fortis” pārstāvis Andris Volanskis sacīja, ka uzņēmums jau vērsies tiesā, turklāt šī iemesla dēļ atļauja joprojām ir spēkā. Gan uzņēmuma “Baltekogen” pārstāvis Ģirts Vīgants, gan Andis Dābols, kurš ir pārstāvis četrām dažādām bez atļaujas palikušām stacijām, sacīja, ka vērsīsies tiesā nepamatotas atļauju atņemšanas dēļ. “Uz konkrētām summām pagaidām netēmējam. Veiktas lielas investīcijas, daudz laika patērēts,” sacīja Ģ. Vīgants. “Ja neapmierinās mūsu prasību, tad iesim tālāk. Par summām nav runa, ir runa par principu,” piebilda A. Dābols.

Grib veidot ekspertu grupu

Runājot par OIK likvidāciju, piemēram, ministrs Ašeradens ierosinājis izveidot “augsta līmeņa vietēju un starptautisku ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu rast risinājumus, kā atteikties no vēsturiskās, neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm”. Taču būtiski uzsvērt – kaut arī OIK esošajā izskatā acīmredzot izbeigs dzīvi, atbalstu zaļās enerģijas ražotājiem neviens pārtraukt nedomā, jo tas būtu pretrunā centieniem būt enerģētiski neatkarīgiem un videi draudzīgas enerģijas ražotājiem. EM apstiprināja, ka tām stacijām, kuras ievēro visus noteikumus, vai tām, kuras elektrību OIK ietvaros vēl tikai plāno sākt pārdot, satraukties nevajag – atbalsts būs.

Zināms, ka iecerētā darba grupa spriedīs par alternatīviem mehānismiem, kā atbalstīt zaļos ražotājus, klaušas par šo uzņēmumu atbalstīšanu noveļot no iedzīvotāju un uzņēmēju pleciem. Kāds būs risinājums? EM norāda, ka par to vēl spriest pāragri, taču risinājumi var būt dažādi, nevienu gan precīzi neminot.

“LA” aptaujātais enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš sacīja, ka atbalsta veidi zaļajai enerģijai pasaulē ir dažādi, tostarp mūsu OIK sistēma, Skandināvijā esošā “zaļo sertifikātu” sistēma, arī prēmiju sistēma un nodokļu atlaides.

“Tirgus nosacījumos visvairāk balstīta ir zaļo sertifikātu sistēma, tad seko piemaksu sistēma. Obligātā iepirkuma sistēma nodrošina lielāku atbalsta stabilitāti, bet ir vismazāk balstīta konkurences principos. Piemēram, Zviedrijā darbojas “zaļo sertifikātu” sistēma un nodokļu atlaides. Elektrības tirgotājiem ir pienākums pārdot noteiktu apjomu enerģijas, kas ir saražota, izmantojot atjaunīgos enerģijas resursus. Tirgotājs iepērk zaļos sertifikātus no zaļās enerģijas ražotājiem, kam sertifikāti tiek piešķirti kā apliecinājums zaļās enerģijas ražošanai,” norādīja eksperts. Viņš sacīja, ka Latvijas gadījumā OIK sistēmai bija neraksturīga elementa klātbūtne – maksājums par uzstādīto elektrisko jaudu lielajām gāzes koģenerācijas stacijām. “Atbalsts šādām jaudām, iespējams, bija nepieciešams, taču tad to pareizāk būtu bijis iekļaut pārvades tarifā, jo atbalsta mērķis šādas jaudas gāzes tehnoloģiju pieejamībai bija enerģijas piegādes drošības garantija.” Viņaprāt, vēlēšanu gads nav pateicīgs brīdis plašām publiskām diskusijām par to, kādam jāizskatās enerģijas ražošanas atbalsta mehānismam nākotnē, tādēļ nopietnākas sarunas ieteicams atlikt uz laiku pēc vēlēšanām, teic R. Āboltiņš.

Diviem ražotājiem OIK atbalsts līdz pat 2040. gadam

Kā norādīja Ekonomikas ministrijā, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir trīs dažādi termiņi, kādos izsniegts atbalsts elektrības ražotājiem OIK ietvaros. Kurā kategorijā ir katrs no uzņēmumiem, atkarīgs no konkrētā uzņēmuma ražošanas uzsākšanas brīža, ko dažkārt ietekmē tiesvedības u. c. procesi, informēja EM. Maksimālais termiņš ir 20 gadi, uz ko gan var cerēt tikai zaļie ražotāji.

Pēc EM datiem, laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam valsts atbalsts izbeigsies vai jau izbeidzies vismaz 56 stacijām. Laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam – vēl 123 stacijām. Laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam – vēl 169 stacijām. Laika posmā no 2031. līdz 2035. gadam vēl 60 stacijām un laika posmā no 2036. līdz 2040. gadam vēl pēdējām divām stacijām. Kā norādīja ministrijā, pēdējās divas stacijas tik ilgi saņems atbalstu tiesvedību dēļ. “Vienlaikus jāatzīmē, ka šobrīd īstenoto un arī turpmākajos gados paredzēto pārbaužu rezultātā atsevišķām elektrostacijām valsts atbalsts varētu tikt pārtraukts agrāk, nekā paredz sākotnēji piešķirtās tiesības,” sacīja EM pārstāve Evita Urpena, tajā pašā laikā norādot, ka regulējumā sākotnēji nebija paredzēts beigu datums valsts atbalsta tiesību piešķiršanai.

Uzņēmumi, kuriem atceltas atļaujas pārdot elektroenerģiju OIK ietvaros:

SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā;

SIA “Energo Fortis” Līvānu novadā;

SIA “E Strenči” Strenču novadā;

SIA “Madonas Eko” Madonas novadā;

SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” Alūksnes novadā;

SIA “Evokem” Līvānu novadā;

SIA “M Parks” Amatas novadā;

SIA “Eco Latvis” Tukuma novadā;

SIA “Baltekogen” trim elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā;

SIA “Tektus” Amatas novadā;

SIA “Digne” Vecumnieku novadā;

SIA “Atauga-G” Olaines novadā;

SIA “Krustpils AER” Krustpils novadā;

SIA “Pellets Energy” Talsu novadā;

SIA “E Seda” stacijai Strenču novadā;

SIA “Rīgas enerģija” Rīgā;

SIA “AM Energy solution” Vecumnieku novadā;

SIA “Briedis būve” Saldus novadā;

SIA “Barkavas enerģija” vienai elektrostacijai Madonas novadā.

LA.lv