Ekonomika
Bizness

OIK neredzamā misija: Kāpēc atbalsta TEC? 16


TEC 1 pārtrauks saņemt jaudas maksājumus 2021. gadā un TEC 2 (attēlā) – 2028. gadā.
TEC 1 pārtrauks saņemt jaudas maksājumus 2021. gadā un TEC 2 (attēlā) – 2028. gadā.
Foto – Evija Trifanova/LETA

“Neizplatiet maldīgu informāciju par to, ka elektroenerģijas cenas sadārdzinājumu ir radījuši lauksaimnieki, saistot elektroenerģijas obligāto iepirkumu komponenti (OIK) ar lauksaimniekiem, kas ražo atjaunojamo elektroenerģiju! Šāda informācija neatbilst patiesībai, jo rēķinos OIK divas trešdaļas sastāda dabasgāzes koģenerācija,” aicina Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) preses sekretāre. Lauku uzņēmēji aicinājuši Ekonomikas ministriju izvērtēt OIK atbalsta pamatotību termoelektrocentrālei TEC 2, kas tiek darbinātas ar dabasgāzi, kas iepirkta no Krievijas un par ko jāmaksā virs 100 miljoniem eiro gadā.

 

Kāpēc atbalsta TEC?

Lai gaisā izsviestu mazāk CO2 gāzes, valsts izvēlējusies pīrāga un pātagas metodi. Atbalstu progresīvu ražošanas tehnoloģiju ieviešanai veic dažādas subsīdijas, kas palētina saražotās elektroenerģijas paš­izmaksu. Par dzinuli atteikties no novecojušas ražošanas kalpo nodevas par ražošanas procesā izdalīto CO2. Kā tas strādā?

AS “Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis norūpējies: “Ja jaunas ražotnes necels, ko darīs tad, kad vecās izies no ierindas? Tās strādātu, kamēr sabruktu un veidotos grandiozs elektrisko jaudu iztrūkums, kas krasi sadārdzinātu elektrības cenu un ietekmētu visu tautsaimniecību. Lai veicinātu jaunu elektrostaciju būvniecību, Eiropas valstis veido dažādas finanšu atbalsta shēmas jaunu un stratēģiski nozīmīgo elektrības ražošanas uzņēmumu kapitāla amortizācijai. Šādu atbalstu saņem jaunveidotās stacijas Polijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā, Anglijā un citur.”

Produkta gala cena veidojas, elektrības cenai pievienojot nodevu par CO2 izmešiem. Dažādiem kurināmajiem šis lielums atšķiras. Piemēram, igauņi, dedzinot degslānekli, iegūst 1 MWh elektrības, saražo vienu tonnu CO2 izmešu un samaksā nodevā sešus eiro. Latvijas TEC, dedzinot gāzi, iegūst 1 MWh elektroenerģijas, veido 0,2 tonnas CO2 izmešu un nodevā samaksā 1,2 eiro. Tātad TEC ražotā viena megavatstunda jau ir par 4,8 eiro lētāka, pierāda Māris Kuņickis.

 

Mazliet vēstures

Kad 1958. gadā izveidoja TEC 1, tā darbībai gadā tika izlietoti 1,5 miljoni tonnu kūdras, kas ietilptu 200 vilcienu vagonos. Tā kā kūdra bija mitra, katlus nācās uzkarsēt, sākumā ar mazutu un vēlāk ar gāzi, kuras piegādei pievilka cauruļvadus. Pēc 40 gadu darba tika nolemts veikt TEC 1 rekonstrukciju. Jāatzīmē, ka vietējais resurss – kūdra – tiek pieskaitīta pie fosilajiem un tās izmeši ir vieni no netīrākajiem.

Lai nodrošinātu citu atjaunojamo energoresursu (AER) nepārtrauktu piegādi 400 MW bāzes jaudas stacijai, būtu nepieciešams papildus izbūvēt infrastruktūru un ieguldīt prāvas papildu investīcijas katlā. Izmantojot gāzi, esošā energoresursu piegādes infrastruktūra bija tikai jāpielāgo jaunajai koģenerācijas stacijai.

Lai līdz pilnai jaudai iekurinātu cietā kurināmā staciju, nepieciešamas 24 – 30 stundas. Ar turbīnām jau divās stundās var tikt pie nominālās jaudas un četrās piecās stundās sa­sniegt visas stacijas jaudu – 400 MW. “Izmaiņas jaudu ražošanā var paveikt ļoti elastīgi, ko, piemēram, ar koka šķeldas katlu nav iespējams izdarīt. Jāatzīmē – vecā katla lietderības koeficients bija zem 50%, bet tagad jaunajam lietderības koeficients ir 90% un tas spēj saražot daudz vairāk elektrības. Gāzes koģenerācijas procesa laikā saražotās elektroenerģijas pašizmaksa svārstās atkarībā no gāzes cenas, tomēr pēdējo divu gadu laikā TEC elektrības cena “Nord Pool” biržā bijusi konkurētspējīga,” saka AS “Latvenergo” ražošanas direktors.

Speciālisti lēš: ja Latvijā netiktu atbalstīta stratēģiskā koģenerācija, elektroenerģijas importa apjoms gadā varētu veidot līdz 45 – 55% no kopējā patēriņa un krietni pieaugt (!) elektroenerģijas cena visiem lietotājiem. Jārēķinās, ka elektroenerģijas patēriņš Latvijā stabili pieaug, un to prognozē arī nākotnē. Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka Latvijā jebkurā brīdī pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu summai jānodrošina vismaz 80% no 2012. gada kopējā patēriņa. Bāzes jaudu izveidošana TEC Latvijai ir ļāvusi iegūt energoneatkarību un krīzes gadījumā neatkarīgi no dabas apstākļiem nodrošina tautsaimniecību ar elektrību. Speciālisti pat apgalvo, ka Latvija elektroenerģijas ražošanas nozarē jau šobrīd esot viena no zaļākajām valstīm Eiropā.

 

TEC un OIK

Atbalsta maksājumus katra valsts traktē atsevišķi. Latvijā atbalsts efektīvās koģenerācijas kapitāla amortizācijai tika nosaukts par jaudas maksu un iekļauts kopējos OIK maksājumos, ko maksā patērētājs. Latvijā šim OIK ir divas daļas – maksājumi enerģijas ieguves uzņēmumiem, kas no atjaunojamiem resursiem (biomasa, biogāze, vējš, saule) ražo elektroenerģiju, un jaudas maksājumi lielajām koģenerācijas stacijām, galvenokārt TEC1, TEC 2, u.c.

Latvijā izsniegto licenču skaits ir liels – šobrīd darbojas apmēram 300 uzņēmumu un liels skaits vēl tikai gatavojas ienākt tirgū. Uzņēmumi OIK iegūst par saražotās enerģijas vienību, kas elektroenerģijas cenā veido EUR 26,79/MWh. Tā kā saražotās elektroenerģijas apjoms sāka stipri pieaugt, kopš 2013. gada darbojas valsts atbalsta programma, kura ar budžeta dotācijām notur OIK 179 miljonu eiro apmērā.

2015. gadā OIK atbalstā ražotājiem tika izmaksāti 258 mlj. eiro. Lai šo summu kompensētu, patērētāji samaksāja 179 miljonus eiro un no valsts budžeta tika dotēti papildu 79 miljoni eiro. Valsts atbalsta programma turpina pieaugt. 2018. gadā tie būs 87 miljoni eiro un 2019. gadā – 89 miljoni eiro.

Finanšu avoti budžeta dotācijai lielos vilcienos ir divi – subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieņēmumi un “Latvenergo” dividendes. Viegli izrēķināt, ka no zaļās enerģijas ieguves atbalsta kopējās summas – 258 miljoniem eiro, ap 100 miljonus saņem TEC un ap 158 miljonus – mazie ražotāji.

Tomēr OIK un valsts budžeta atbalsts ir samudžināts. OIK noturēšanai valsts izmanto daļu no “Latvenergo” maksātajām dividendēm, kā arī “Latvenergo” maksā valstij SEN nodokli (15 miljoni eiro). Līdz ar to no 100 miljoniem, kas ir stratēģisko TEC jaudas maksājums, elektrības patērētājs samaksā “Latvenergo” tikai ap 35 miljoniem eiro gadā, 65 miljonus eiro dotē valsts no “Latvenergo” maksājumiem budžetā.

 

Mazie neto saņem vairāk

Var noteikt arī to, cik saņem ap 300 mazie ražotāji. No 158 miljoniem eiro jāatskata viņu maksātais SEN – 14 miljoni un pāri paliks 144 miljoni eiro, mazo ražotāju tīrais ieguvums. Sadalot 144 ar 35, ko saņem TEC, sanāks apmēram četras reizes… Tātad mazie uzņēmumi saņem četras reizes lielāku atbalstu.

Visbeidzot, TEC 1 pārtrauks saņemt jaudas maksājumus 2021. gadā un TEC 2 – 2028. gadā. Pēc atbalsta saņemšanas beigām TEC, visticamāk, turpinās darboties, ražojot konkurētspējīgu elektroenerģiju.

 

 

TEC: atbalsts palētina enerģiju

* Saņem no elektrības lietotājiem 35 milj. eiro gadā.

* Nodrošina Latvijas enerģētisko neatkarību.

* Notur zemas elektroenerģijas cenas.

* Nodrošina lētu siltumenerģiju Rīgā.

* Pazemina gāzes cenas.

LA.lv