Ojāra Vācieša laikabiedri Ulda Zemzara portretos 0
No 1. februāra līdz 16. martam Ojāra Vācieša muzejā, Pārdaugavā, būs skatāma gleznotāja un rakstnieka Ulda Zemzara darbu izstāde „Ojāra Vācieša laikabiedri rakstnieki ULDA ZEMZARA PORTRETOS”.
Šogad 24. februārī vecmeistars Uldis Zemzaris svinēs savu 85. dzimšanas dienu. Mākslinieka daiļradē vienmēr dominējuši reālistiskās mākslas principi. Viņš gleznojis portretus, kam raksturīga kāpināta ekspresija, iedziļināšanās modeļa personībā, jūtama autora personīgās attieksmes klātbūtne.
Izstādē „Ojāra Vācieša laikabiedri rakstnieki ULDA ZEMZARA PORTRETOS” būs skatāmi 35 Latvijas un trimdas rakstnieku portreti, kas tapuši, sākot no pagājušā gadsimta 70. gadiem. Vairākus gadus mākslinieks strādājis literatūras mēnešrakstā „Karogs”, kur veidojis melnbaltus, lakoniskus rakstnieku portretus. Daļa šo skiču izvērtušies nopietnos portretos – pasteļa, tušas, sangīnas, ogles zīmējumos, gleznās. Uldis Zemzaris atveidojis Zigmundu Skujiņu, Māri Čaklo, Imantu Ziedoni, Albertu Belu, Egonu Līvu, Veltu Tomu, Veroniku Strēlerti, Andreju Eglīti u.c.
Izstādē būs aplūkojami arī portreti, kas palikuši tikai skices formā.
Uldis Zemzaris dzimis 1928. gadā Jūrmalā, Mellužos. Visi bērnības un jaunības gadi saistīti ar Jūrmalu – šeit viņš mācījies Pumpuru pamatskolā, pēc kara vienu gadu Dubultu ģimnāzijā. 1953. gadā beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, 1955. gadā – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.
Par saviem skolotājiem mākslā Uldis Zemzaris sauc Kārli Sūniņu, Oto Pladeru, Jāni Robertu Tilbergu, Eduardu Kalniņu, bet par garīgi vistuvāko – Kārli Miesnieku.
Uldis Zemzaris gleznojis ne tikai portretus, viņš pievērsies arī ainavai un marīnai, viņa darbos dominē noskaņās romantiski un krāsās bagāti motīvi, gleznojis arī klusās dabas. Noformējis un ilustrējis grāmatas, sadarbībā ar režisoru Pēteri Pētersonu veidojis scenogrāfiju Dailes teātra izrādēm.
Mākslinieka darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latviešu Mākslinieku savienības mākslas kolekcijā, Jūrmalas pilsētas muzejā un Tukuma mākslas muzejā, Tretjakova galerijā un Maskavas Izstāžu direkcijas fondos, Nortona un Nansijas Dodžu kolekcijā Ņūdžersijā, Bratislavas pilsētas galerijā Slovākijā, privātkolekcijās Eiropā, Austrālijā, ASV un NVS valstīs.
Kopš 60. gadiem darbojas arī literatūrā, periodikā publicējis rakstus par mākslu.
No 1999. gada Uldis Zemzaris ir VKKF mūža stipendiāts, 2003. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
