Okupācijas jautājumi aktualitāti nezaudē 0
Padomju okupācijā pavadītais laiks ir ietekmējis pilnīgi visas dzīves jomas Latvijā, tādēļ okupācijas izpētes darba nekad nevar būt par daudz, piektdien starptautiskajā konferencē ”Baltija un Eiropa PSRS militārisma varā” uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība).
Ministra īsā, taču kodolīgā uzruna faktiski kļuva par Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) un eiroparlamentārietes Ineses Vaideres rīkotā pasākuma centrālo notikumu. Bordāns Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē sanākušajiem dalībniekiem norādīja, ka ar nenokārtotās pagātnes jautājumiem savā darbā saskaras regulāri, arī saņemot represēto vēstules, kurās cita starpā norādīts uz nepieciešamību pieprasīt no PSRS tiesiskās mantinieces Krievijas kompensāciju par izsūtīto vergu darbu. Svarīgi ir jebkādi skaitļi un fakti, kas sniedz liecības par 50 okupācijas gadiem, tādēļ LOIB kā nevalstiska organizācija pelnījusi uzslavu par savām aktivitātēm. ”Tas ir svētīgs darbs, par to jebkuram sabiedrības loceklim vajadzētu pateikt biedrībai paldies, taču man kā valdības pārstāvim ir skumji, ka šajā darbā nepiedalās valdība.” Vienlaikus Bordāns atgādināja, ka no viņa vadītās Tieslietu ministrijas viedokļa LOIB priekšgājēja, oficiālā valdības komisija PSRS nodarīto zaudējumu aprēķināšanai juridiski joprojām pastāv, jo aizvien ir spēkā Ministru kabineta noteikumi un rīkojums par komisijas izveidi, tās funkcijām un darba nodrošinājumu. ”Tie ir spēkā esoši tiesību akti, kuru dēļ secināms, ka komisijas tiesiskais pamats nav zudis. Savukārt tas nozīmē, ka komisijas darbība šobrīd nemaz nav uzskatāma par izbeigtu. Ja jau nav nepieciešams pieņemt jaunus tiesību aktus, lai atjaunotu komisijas darbu, tad acīmredzami nepieciešama tikai politiskā griba. Ļoti vēlētos cerēt, ka valdības vadītājam šāda griba atradīsies.”
Jānis Bordāns uz konferenci ”Baltija un Eiropa PSRS militārisma varā” ieradās ar pāris stundu nokavēšanos tieši no Tieslietu padomes organizētās tiesnešu konferences. Ministrs uzsvēra, ka uzskatījis par savu pienākumu apmeklēt arī PSRS okupācijas laikam veltīto konferenci, lai īsi uzrunātu tās dalībniekus klātienē. Uz pasākumu kā goda viesis bija aicināts arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, tomēr viņš aizņemtības dēļ neieradās.
Ar priekšlasījumiem uzstājās vēsturnieki un politologi no Krievijas, Slovākijas, Čehijas, Ungārijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Gruzijas, Ukrainas. Tematiski referāti skāra PSRS režīma militāro būtību un sekas, kādas tas atstājis attiecīgo valstu tautsaimniecībā, vidē un citās dzīves jomās.
Piemēram, Somijas nevalstiskās organizācijas ”ProKarelia” ģenerālsekretārs Veiko Saksi stāstīja par PSRS agresijas sekām un Somijai atņemto Pečengas un Karēlijas rajonu jautājumu aktualitāti. Šo teritoriālo zaudējumu dēļ Eiropas Savienībai mūsdienās nav izejas uz ekonomiski perspektīvo Ziemeļu ledus okeānu. Aptaujas liecina, ka atbalsts teritoriju atprasīšanai Somijas sabiedrībā aug – 2000. gadā tas bijis tikai 10%, bet pēdējās aptaujas jau liecina par aptuveni 40%. Valstiskā līmenī nekādu prasību atdot atņemtās somu zemes nav, tomēr Helsinki par tām atceras un neapšaubāmi būtu gatavi runāt, ja tādu gatavību izrādītu Maskava. Vēsturiskās pieredzes dēļ mūsdienās 62% somu sevi atzīst par rusofobiem. Pēc Veiko Saksi domām, izraut vēstures skabargu būtu abpusēji izdevīgi, jo nav normāli, ja vairāk nekā puse Somijas iedzīvotāju izjūt naidu pret savu kaimiņzemi, kurai minētās teritorijas faktiski nemaz nav vajadzīgas.
Atzīmējama tāpat ir bijušā Krievijas armijas izvešanas no Latvijas kontroles biroja vadītāja Ilgoņa Upmaļa uzstāšanās, veltīta PSRS militārrūpnieciskā kompleksa darbībai Latvijā padomju laikos. Vairāk nekā 100 rūpnīcu tolaik no 30% līdz pat 100% apmērā strādājušas kara resora labā – to vidū VEF, ”Komutators”, ”Alfa”, ”Kompresors”, ELAR. Pat Liepājas maizes kombinātam dienā nācies saražot noteiktu daudzumu sausiņu mobilizācijas rezervju vajadzībām. ”Neticami, bet sērkociņu, ziepju, trikotāžas, apavu, šūšanas un audumu ražošanas fabrikām arī bija militārrūpnieciskā kompleksa pasūtījums,” norādīja Upmalis. Izrādās, arhīvos netrūkst dokumentu par šo tematu, tomēr pētnieki līdz šim par to izrādījuši minimālu interesi.
