Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. septembris, 2013
Drukāt

Okupācijas muzejā atklās izstādi par Golodomoru Ukrainā

golodomors2

Trešdien, 2013. gada 11. septembrī plkst. 15.00 Latvijas Okupācijas muzejā, Latviešu strēlnieku laukumā 1 atklās izstādi “1932. – 1933. gada Ukrainas Golodomors – genocīds pret ukraiņu tautu”. Izstāde veltīta Golodomora upuru atceres 80. gadskārtai, portālam “LA.lv” pastāstīja muzejā.

Izstāde, ko sagatavojis muzejs “Ukrainas Golodomora (1932 – 1933) upuru memoriāls”, vēstīs par vienu no lielākajām katastrofām Ukrainas vēsturē — Golodomoru  (ukraiņu: Голодомор – tulk.: bada nāve), ko izraisīja boļševiku režīma veiktā varmācīgā kolektivizācija. Tās gaitā Ukrainas iedzīvotāju pretošanos apspieda ar plašām represijām, ieskaitot nogalināšanu, izsūtīšanu uz Sibīriju, izlikšanu no mājām.

Padomju varas mākslīgi uzturētais bads nomērdēja no 3 līdz 10 miljonu Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr tas atstāja arī citas traģiskas sekas: cilvēki saslima ar infekcijas slimībām un dažāda veida psihiskiem traucējumiem. Bija kanibālisma un līķu ēšanas gadījumi. Pastāvīgā bada novājinātās sievietes kļuva neauglīgas. Pieaugušo mirstības dēļ ciemos un pilsētās klaiņoja izsalkuši un izmocīti bērni.  Varas iestādes tos vāca un nodeva padomju audzināšanas iestādēs, kur viņi zaudēja savu identitāti — uzvārdu un piederību dzimtajai vietai.

Ukrainas parlaments 2006. gada novembrī pieņēma likumu, kurā šos notikumus atzina par padomju genocīdu pret ukraiņu tautu. Kopš 1999. gada ik gadu 22. novembrī tiek atzīmēta Golodomora upuru piemiņas diena.

Izstādes atklāšanā uzrunas teiks Ukrainas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Oļijņiks, kā arī Latvijas Ukraiņu kongresa, Ukrainas Golodomora upuru memoriāla un Okupācijas muzeja pārstāvji. Izstādi varēs apskatīt līdz oktobra beigām, kad ekspozīciju Latviešu strēlnieku laukumā slēgs muzeja ēkas pārbūves dēļ.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+