Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. augusts, 2013
Drukāt

Okupācijas muzeja moto “Atcerēties, pieminēt un atgādināt”

Foto-LETAFoto-LETA

Par Okupācijas muzeja direktoru kļūs matemātiķis Gunārs Nāgels

 

Jau vairākus gadus Gunārs Nāgels ir interneta laikraksta “Latvietis” redaktors, un viņu pazīst arī “Latvijas Avīzes” lasītāji pēc rakstiem “LA” gan par dubultpilsonību, gan citiem tematiem. Vēl vakar avīzē bija publicēts komentārs “Jumti”, kurā Gunārs, salīdzinot Austrālijas īpašā avārijas seku likvidēšanas dienesta rīcību nelaimju gadījumos un situāciju Latvijā, vaicā: “Kā iekustināt nekustamo un glābt Rīgas pili?”

Taču drīz vien laikrakstam “Latvietis” Austrālijā būs jāatrod cits redaktors, jo Gunārs ir uzvarējis Okupācijas muzeja (OM) rīkotajā direktora amata konkursā. Pašreizējā direktore Gundega Michele paredzējusi nākamgad doties pensijā, un 20 gadus radoši veidotā muzeja saimniecību 2014. gada jūlijā pārņems Gunārs. Taču “iesildīšanās” laiks sāksies pavisam drīz, jo no oktobra viņš strādās par muzeja direktores vietnieku attīstības jautājumos.

Konkursā septiņu kandidātu konkurencē Gunāra plusi bija tie, ka publicists ir pazīstams plašai sabiedrībai un muzeja valde un darbinieki viņa muzeja attīstības vīziju novērtēja kā vislabāk izstrādāto un reālāko,

stāsta Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvniecības vadītājs Rīgā un OM valdes loceklis Jānis Andersons.

Pats Gunārs Nāgels, daloties pārdomās par OM nākotni, uzsver, ka latviešu tautas un Latvijas valsts pastāvēšanai vissvarīgākais ir sabiedrotie: “Jo vieni paši ar saviem bruņotajiem spēkiem nespēsim noturēt pirms 22 gadiem pa daļai atgūto. Sabiedroto iegūšanai un paturēšanai vitāli svarīga ir izglītība, un tieši šajā skatījumā Latvijas Okupācijas muzeja izsludinātais moto “Atcerēties, pieminēt un atgādināt” nav tikai senās vēstures jautājums, bet gan stūrakmens mūsu valsts aizsardzībā. Katrs, kas sapratīs šo posmu mūsu vēsturē, būs mums labvēlīgāk noskaņots.”

Okupācijas muzejs 20 gadu laikā ir pamatīgi audzis – no dažiem tūkstošiem apmeklētāju gada sākumā līdz simt tūkstošiem interesentu tagad. OM ir kā dadzis acī mūsu valsts nelabvēļiem, taču objektīvi fakti un atklātība ir mūsu spēcīgākais ierocis, spriež Gunārs.

Viņa skatījumā, muzejam jāturpina darīt savus materiālus pieejamus arī cilvēkiem, kuri nevēlas iegrimt zinātniskos rakstos: “Piemēram, statistika par okupāciju varētu būt uzreiz skatāma infografikas veidā.” Ikvienam daudz ko izteiks, piemēram, tādi fakti, ka no tiem 13 pirmskara Latvijas izglītības ministriem, par kuriem zināms, ka viņi 1941. gadā bija dzīvi, desmit bija izsūtāmo sarakstā. Viens, Augusts Tentelis, izglābās, jo nebija uz vietas, kad represētāji ieradās viņam pakaļ. Vismaz divus nošāva. Līdzīgu statistiku var izklāstīt par citām ministrijām un specifiskām amatu kategorijām.

Informāciju var parādīt arī citā, toskait, ģeogrāfiskā šķērsgriezumā. Piemēram, kādi bija rīdzinieku Alberta ielas iedzīvotāju likteņi? Kas tur dzīvoja 1939. gadā, kurš repatriējās uz Vāciju, kurš tika izsūtīts, kurš mira holokaustā, kurš krita karā, kurš izbēga uz Rietumiem, kurš pārdzīvoja karu, bet tika izvests 1949. gadā? Gunārs ir strādājis dažādās valstīs un redzējis, piemēram, ka dažās Vācijas pilsētās ir plāksnītes pie mājām, kas ziņo par tās mājas nacionālsociālistu režīma upuriem.

Vēl jaunizraudzītais direktors akcentē, ka muzejs spēj piedāvāt viegli uztveramu uzskates materiālu, kam arī ir zinātnisks segums muzeja krājumos un pētījumos: “Ja kāds apšauba okupācijas faktu un līdz ar to paša muzeja lietderību, tad varam, piemēram, sniegt šādu vienkāršu uzskaiti pa punktiem: 1. Militārs iebrukums Latvijas teritorijā Masļenkos (ar upuriem), 2. Ultimāts, 3. Latvijas bezierunu padošanās, 4. Okupācija. Katra zeme aizstāvas pret militāro iebrukumu tik ilgi, cik tās valdība uzskata par saprātīgu. Ja Latvijas gadījumā tā bija tikai viena nakts, tad tas tomēr nav kvalitatīvi mazvērtīgāk kā Francijas aizstāvēšanās ilgāku laiku pret Vācijas iebrukumu.”

VizītkarteGunars_Nagels_5

Gunārs Nāgels

* Dzimis Austrālijā.

* Apmeklējis Melburnas Latviešu biedrības Daugavas sestdienas skolu un Latviešu vidusskolu.

* 1974.g. Monaša Universitātē ieguvis bakalaura grādu matemātikā, 1979. g. – Zinātnes fakultātes Matemātikas departamentā doktora grādu; doktora disertāciju rakstījis par kodolfiziku.

* No 1973. līdz1986. gadam strādājis Monaša Universitātē, Melburnas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (tagad universitāte), Melburnas Universitātē, Svinbērnas Tehnoloģijas institūtā (tagad universitāte); bijis matemātikas docents Melburnas Universitātē. Vēlāk strādājis Minhenes latviešu informātikas uzņēmumā “Infologistik GmbH” un Rīgā vadījis tā un “Software House Rīga” (SWH Rīga) kopīgus projektus.

* 1999. – 2003. g. strādājis Rijadas Bankā Saūda Arābijā.

* Tagad ir laikraksta “Latvietis” redaktors, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda preses nozares priekšsēdis un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē preses nozares vadītājs.

* Akadēmiskās vienības “Auseklis” biedrs.

* Precējies ar mākslinieci Ilzi Šēnbergu-Nāgelu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+