Okupācijas muzejs: Jāvērtē Gailes memoranda patiesie mērķi 8
Arhitektes Zaigas Gailes iniciētais “aicinājums Latvijas Okupācijas muzeja ēkas aizstāvībai” ir mēģinājums piešķirt pozitīvu nozīmi komunisma ideoloģijas simboliem Rīgā. Memorandā minētie objekti ir vērtēti tikai pēc formas, ignorējot to ideoloģiju.
Memorandā vienlīdzīga nozīme piešķirta kā Brīvības piemineklim un komunistiskā terora upuru piemineklim Torņkalnā, tā arī “Uzvaras piemineklim” Pārdaugavā, bijušajai Latviešu sarkano strēlnieku memoriāla ēkai un LPSR Valsts drošības komitejas ēkai Brīvības un Stabu ielas stūrī. Tiek apelēts, ka tie visi ir vēstures “būtiskas un nepārprotamas zīmes”, kuras nedrīkst pārveidot. Ar šādu izlīdzināšanu autori argumentē prasību pēc Latvijas Okupācijas muzeja paplašināšanas aizliegšanas.
Memorandā ir aicinājums nepieļaut bijušo Latviešu sarkano strēlnieku muzeja, tagadējā, Latvijas Okupācijas muzeja ēkas piebūvi. Ja šī prasība tiktu apmierināta, Latvijas Okupācijas muzeja darbs nebūtu iespējams vairākus gadus. Nav nozīmes tam, vai vilcina šo paplašināšanas projektu, vai arī veido jaunu muzeja attīstības koncepciju: visos gadījumos 2018. gadā, kad Latvija svinēs 100. jubileju, muzejs strādāt nevarētu.
Latvijas Okupācijas muzejs aicina sabiedrību pārdomāt, kādi mērķi vada “izcilās arhitektūras” aizstāvju kampaņu. Vēršam uzmanību uz to, kādas metodes tiek lietotas. Piemēram, LNT televīzijas sižetā Z. Gaile arhitekta Gunāra Birkerta projektu nosauc par “mēslu”, bet muzeja veikalu dēvē par “bodi”, kur tirgot “Sibīrijas trofejas”. Savukārt LTV Kultūras ziņu sižets rāda dārza svētkus, kur arhitekte sagriež un pasniedz viesiem apēšanai kūku, kas veidota muzeja piebūves izskatā.
Tai pašā laikā petīcijā, kas nosūtīta starptautiskajai arhitektu organizācijai DOCOMOMO, kritizējot muzeja rekonstrukcijas plānu, nav minēts starptautiski atzītais arhitekta G. Birkerta vārds. To minot, iespējams, ārvalstu arhitektu reakcija uz petīciju būtu citāda.
Lai kādi būtu kampaņas iegansti, tās rezultāts ir būtisks kaitējums Latvijas Okupācijas muzejam laikā, kad tas visvairāk nepieciešams Latvijas un ārzemju sabiedrības informēšanai.
