Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. aprīlis, 2016
Drukāt

Okupācijas muzeju Strēlnieku laukumā sliktā tehniskā stāvokļa dēl šovasar neatvērs (11)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija Latviešu strēlnieku laukumā šovasar netiks atvērta apmeklētājiem, jo tehniskais stāvoklis to vairs neļauj, informēja Okupācijas muzeja pārstāve Inese Krieviņa.

Okupācijas muzeja vadība ir aprēķinājusi, ka ēkas labierīcību, inženiertehnisko komunikāciju un apmeklētāju apkalpošanas telpu atjaunošana pirmsrekonstrukcijas periodā prasītu lielus un nelietderīgus ieguldījumus.

Kad muzeja apmeklētāji atkal varēs atgriezties Strēlnieku laukumā, nav zināms. Rekonstrukcijas projekta izskatīšanas procesi Rīgas pilsētas institūcijās turpinās ar arvien jauniem termiņu pagarinājumiem. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pagarinājis būvatļaujas neizsniegšanas pārsūdzības izskatīšanu atkal līdz 29.aprīlim, uzsvēra Krieviņa.

Viņa akcentēja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta vilcināšana kaitē ne vien ēkai, bet arī Rīgas pilsētas reputācijai un Latvijas Okupācijas muzejam. Neatraduši muzeju ierastajā vietā un nesaņemot atbildi, kad muzejs atkal tiks atvērts Latviešu strēlnieku laukumā, daudzi tūristi ir vīlušies. Ārvalstu viesi, kas būtu varējuši uzzināt Latvijas okupācijas vēstures stāstu, tagad to neuzzina, pauž Krieviņa.

Okupācijas muzeja ēka, kas tika atklāta 1970.gadā, ko projektēja arhitekti Gunārs Lūsis Grīnbergs un Dzintars Driba, rekonstrukciju gaida kopš 2007.gada, kad par to pirmo reizi lēma Latvijas valdība. Lēmumā noteica, ka rekonstrukciju un piebūvi veiks pēc Gunārs Birkerta piedāvātās idejas. 2008.gadā Rīgas būvvalde apstiprināja rekonstrukcijas skiču projektu. 2010.gadā kopā ar Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu ēka tika iekļauta Latviešu strēlnieku laukuma detaļplānojumā. Pēc finansiālās krīzes 2011.gadā valdība pieņēma atkārtotu rīkojumu par muzeja ēkas rekonstrukciju un vairākkārtīgi to pagarināja, jo radās komplikācijas iepirkuma procedūrās.

Rēķinoties ar ēkas rekonstrukcijas drīzu sākšanu, Latvijas Okupācijas muzejs ēku Latviešu strēlnieku laukumā atstāja 2012.gadā un uz celtniecības laiku iekārtojās pagaidu telpās Raiņa bulvārī 7. Pēc vairākiem nesekmīgiem startiem ēkas rekonstrukcijas projektu iesniedza Rīgas pilsētas būvvaldē 2015.gada maijā.

Pagāja astoņi mēneši, lai Rīgas būvvalde pieņemtu lēmumu projektam neizsniegt būvatļauju. Projekta virzītāji VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārsūdzēja atteikumu izsniegt būvatļauju Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā, kas tagad pagarinājis procesu par mēnesi, jo “nepieciešams turpināt pārbaudi par administratīvās lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, tostarp veikt faktisko apstākļu salīdzināšanu un analizēšanu”, teikts atbildē VNĪ par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Mūsu tautas pretinieki un Saskaņa beidzot varēs svinēt uzvaru. Okupācijas muzejs, kurš daudziem ir kā dadzis acīs, aizvērs durvis mūsu pašu nemitīgo un savstarpēji apkarojošo strīdu rezultātā, kurus droši vien ar neredzamām rokām prasmīgi inicējuši tieši pretinieki.

  2. Tagad čekas maisus vares glabat okupācijas muzejā.Piemineklis okupantiem gan varen labā stāvoklī un visi okupantgribošie 9.maijā vares līksmoties atceroteroties kā senči sadēva pa skaustu Latvijas brīvības cīnītajiem-leģionāriem,kuru pēcnācējiem slepeni jātur piga kabatā.Uz to mums atkal jāiedzer!

  3. līdz apstākļu salīdzināšanai Atbildēt

    Vai līdz 3016.gadam būs salīdzināti 🙂

  4. vai tik tas ,ta mīļi nesasaucas , ar neseno “biedra Pukina” aicinajumu pārskatīt “varonīgās urlandes” vēsturi…

  5. Tie aarzemnieki tachu var uzzinaat Latvijas iisto veesturi! Aarpraats. To atljaut nevar! (sarkasms)

  6. par “Rigas pilsetas institucijam”. Kas tur sez pa tarpiem?
    Ka latvietei man ir Kauns!

  7. kad neizdevās aizvākt aizdurvē - nolikvidēja pavisam ! Atbildēt

    vot, tev, letiņ, piga !!!

  8. latvietis parastais Atbildēt

    ja nestrādā, tad valsts finansejumu nost. nav ko nāgela teātri atbalstit

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+