Ekonomika
Bizness

Olafs Zvejnieks: Latvija velkas Eiropas atpalicēju pēdējā ceturtdaļā1


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis piedalās preses konferencē, kurā informē par programmā “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” paveikto un turpmākajām aktivitātēm, 03.12.2018.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis piedalās preses konferencē, kurā informē par programmā “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” paveikto un turpmākajām aktivitātēm, 03.12.2018.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ja jūs apturēsiet uz ielas desmit cilvēkus un pajautāsiet viņu viedokli par valsts pārvaldi Latvijā un tās digitālajām izpausmēm, tad lielākoties saņemsiet apmēram šādu atbildi: “Latvijā ir lēna, slikta un neefektīva (īpašības vārdus katrs var ievietot pēc savas patikas) valsts pārvalde. Un valsts uzturētie portāli ir tieši tādi paši.”

Diezgan regulārie publiskie skandāli, kas vēsta dažādu valsts uzturēto portālu bēdu stāstus, situāciju neuzlabo. Ja tiem pašiem cilvēkiem pajautāsiet par iedzīvotāju digitālajām prasmēm, gandrīz noteikti saņemsiet daudz glaimojošākas atbildes.

Tomēr ir dažas metodes, lai paraudzītos uz šiem priekšstatiem un stereotipiem no starptautiskā konteksta viedokļa. Tie ir pētījumi un indeksi.

Tā, piemēram, auditorkompānijas “PriceWaterHouseCoopers” nesenais pētījums parādīja, ka 36% no uzņēmumu vadītājiem Latvijā darbaspēka problēmu risināšanai pat neizskata automatizācijas vai robotizācijas risinājumus.

Jāpiebilst, ka runa šajā gadījumā ir par labāk izglītoto sabiedrības daļu, kurai darba specifikas dēļ vajadzētu būt plašākam redzeslokam. Šķiet, ka nav vis, un ko tad var prasīt no pārējās sabiedrības?

Pastāv arī tāds DESI (Digital Economy and Society Index) indekss. Tas rāda, ka pēdējo gadu laikā Latvija nolaidusies Eiropas Savienības 28 valstu kontekstā no 20. uz 21. vietu – proti, velkas Eiropas atpalicēju pēdējā ceturtdaļā.

Šī indeksa cilvēkkapitāla daļa demonstrē pietiekami labus Latvijas rādītājus cilvēku digitālajās pamatprasmēs, bet sliktus, vienus no sliktākajiem Eiropā, attīstītās digitālajās prasmēs.

Ja kādu tas spēj mierināt – tad divās valstīs, Grieķijā un Kiprā, tie ir vēl zemāki.

Ja runājam par digitālo tehnoloģiju integrāciju privātajos uzņēmumos – jā, mums veiksmes gan mākslīgā intelekta ieviešanā, gan mašīntulkošanā un datorredzē.

Tomēr arī šajā rādītājā Latvija ir pacēlusies no 26. vietas līdz 25., tātad arī velkas pašā Eiropas Savienības astē. Izaugsme ir, bet pārāk lēna.

Arī interneta tirdzniecībā nav izdevies iespraukties citu valstu tirgos – Latvijas e-veikalu apgrozījums ārpus Latvijas robežām ir tikai ap 5%.

Bet kā tad ar valsti un tās sniegtajiem digitālajiem pakalpojumiem? Te ir pilnīgi citāda aina. Kategorijas “digitālie publiskie pakalpojumi” apakškategorijā “ePārvalde” Eiropas Savienības valstu konkurencē Latvija ierindojas līderu grupā – ar 62,4 vidējo svērto rādītāju mēs esam devītie.

Tiek prognozēts, ka jaunākajā indeksā mēs pakāpsimies uz septīto vietu. Līderos, protams, Somija un Igaunija ar vairāk nekā 68%, taču tas nav liels atrāviens. Arī Lietuva mūs apsteidz, taču nedaudz.

Saistītie raksti
Salīdzinājumam – ES vidējais rādītājs ir 53,9%. Zem šī rādītāja ir gan Vācija, gan Itālija, gan visas Centrālās un Austrumeiropas valstis, izņemot Baltiju.

Tā, lūk, ar tiem priekšstatiem un stereotipiem. Saka, ka tie atvieglo un paātrina domāšanu, jo kopumā atbilst ilgstošā laikā uzkrātajai pieredzei. Tomēr laiku pa laikam tie jāpārskata, lai neiesūnotu.

LA.lv