Ekonomika
Bizness

Olafs Zvejnieks: Pašvaldību budžeta tēriņi nav “dāvanas valstij”0

Foto – Shutterstock

Valsts simtgades sakarā uzplaukusi jauna sērga – dažādus mārketinga un sabiedrisko attiecību pasākumus dēvēt par dāvanām valsts simtgadē.

Un labi vēl, ja tie ir uzņēmēji vai mākslinieki kā “Bauskas alus”, kas izveidojis jaunu alus šķirni un nosaucis to par dāvanu valstij. Vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas izdevusi grāmatu ar Latvijas ievērojamāko uzņēmēju atziņām par uzņēmējdarbību un nosaukusi to par dāvanu valstij.

Vai Anneles Slišānes izstāde Latgales vēstniecībā “Gors”, kura noaudusi no dažādiem eksotiskiem materiāliem simts deķus Latvijai, kas smaržo pēc dzimtenes dabas, – šī vismaz ir oriģināla ideja.

Visos šajos gadījumos uzņēmēji vai mākslinieki tērē savus līdzekļus, kaut ko darot, un uzņemas arī riskus – galu galā alus var neiepatikties, grāmatas pārdošana var neveikties, bet uz izstādi publika var reaģēt vienaldzīgi.

Drusku dīvaināk ir tad, ja par dāvanām valstij dažādas valsts organizācijas un pilsētu pašvaldības sāk dēvēt pašu organizētos pasākumus – tādu ir desmitiem. Šajā gadījumā pašvaldība netērē savus līdzekļus, bet gan budžetu, kas veidojas no iedzīvotāju nodokļiem.

Nav arī tā, ka šo pasākumu organizēšanai tiktu novirzīti līdzekļi uz kādu citu vajadzīgu pasākumu rēķina – tas viss ir plānots un budžetēts jau pagājušajā gadā. Un arī riska nekāda – no “dāvanām valstij” visi labumi tiek tikai pašvaldību vadītājiem un deputātiem.

Iznāk gandrīz kā anekdotē par ciemos iešanu – “atnāca ar tortīti un aizgāja ar tortīti”.

Galu galā – neviens taču nedēvē par dāvanām valstij un iedzīvotājiem citu pašvaldību funkciju izpildi: ielu asfaltēšanu, satiksmes organizāciju un komunālo pakalpojumu veikšanu. Kādēļ pēkšņi pašvaldību kultūras departamentu darbība ieguvusi tādu simtgades dāvanu auru?

Jāpiebilst, ka pikantu noti visām sarunām par valsts un pašvaldību dāvinājumiem simtgadē piešķir nesen klajā nākušais Valsts kontroles atzinums, kas godīgi pasaka – simtgades tēriņus izvērtēt praktiski nav iespējams divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tāpēc, ka tikai pusei no paredzētajiem tēriņiem ir paredzēts centralizēts uzraudzības mehānisms. Par pārējo būs atbildīga katra atsevišķā iestāde, turklāt pienākums veikt atsevišķu līdzekļu uzskaiti tieši par simtgadei tērēto nav.

Saistītie raksti

Tāpat revidenti uzskata, ka simtgades pasākumi nav identificējami un nodalāmi no citiem institūciju veiktajiem pasākumiem.

“Simtgades svinību atvērtā koncepcija un nekonkrētie kritēriji ļauj gandrīz jebkuru no iestāžu veiktajām aktivitātēm šo piecu gadu laikā veltīt valsts simtgadei,” atzīst Valsts kontrolē.

Tā, lūk, ar tām dāvanām valstij.

LA.lv