“Olainfarm” apsteidzis “Grindeks” 0
Ar ievērojamiem apgrozījumu pieaugumiem var lepoties liela daļa Latvijas zāļu ražotāju, kuriem ir izeja uz ārvalstu tirgiem, savukārt lieltirgotavām ar fokusu uz vietējo tirgu apjomu pieaugums ir daudz pieticīgāks.
Par kārtējo rekordu gadu Rīgas biržā ir paziņojis “Olainfarm”, kas nu jau ir kļuvis par lielāko zāļu ražotāju Latvijā, apsteidzot iepriekšējo gadu līderi “Grindeks”. Pagājušajā gadā uzņēmuma (provizoriskais nekonsolidētais) realizācijas apjoms sasniedzis 85,7 miljonus eiro – tas ir pieaugums par 5%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2014. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums bijis vērojams Nīderlandē, Turkmenistānā, Tadžikistānā un Latvijā, savukārt lielākie noieta tirgi bija Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija un Nīderlande.
Turpina iepirkties
“Olainfarm” provizoriskais konsolidētais realizācijas apjoms pērn ir sasniedzis 98,1 miljonu eiro (pieaugums par 5%), kas ietver arī kompānijas meitas sabiedrību darbību, lielākās no tām ir SIA “Latvijas aptieka” un SIA “Silvanols”.
2015. gadā SIA “Latvijas aptieka” realizācija sasniedza 16,9 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA “Silvanols” apgrozījums 2015. gadā bija 4,4 miljoni eiro. Tas ir par 26% vairāk nekā 2014. gadā.
Turklāt “Olainfarm” šonedēļ oficiāli paziņojis, ka ir iegādājies vēl vienu uzņēmumu – eko kosmētikas ražotāju SIA “Kiwi Cosmetics”, kura portfelī ir vairāk nekā 70 produktu, tā provizoriskais apgrozījums 2015. gadā bijis ap 123 tūkstošiem eiro. “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins norāda, ka saskata labu sinerģiju starp “Kiwi Cosmetics” un “Silvanols” produktu mārketinga un eksporta jomā, kā arī starp “Kiwi Cosmetics” un “Latvijas aptieka” ārstnieciskās eko kosmētikas izplatīšanas jomā. Turklāt būtisks atbalsts būs mātes uzņēmuma pieredze ražošanas attīstībā, tās optimizēšanā un jaunu tirgu apguvē.
Lai arī pagaidām ir pieejami tikai 2015. gada deviņu mēnešu “Grindeks” rezultāti, tie liecina par minimālu realizācijas pieaugumu. Koncerna konsolidētais apgrozījums pagājušā gada deviņos mēnešos bija 63,5 miljoni eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2014. gada deviņos mēnešos. Uzņēmuma pārskats liecina, ka ievērojami samazinājies realizācijas apjoms Krievijā un NVS valstīs, savukārt pieaugums bijis vietējā Latvijas, Baltijas tirgū, kā arī atsevišķās valstīs, piemēram, Nīderlandē, Slovākijā, Vjetnamā, Portugālē u. tml.
Rīgas Farmaceitiskai fabrikai 2014. gadā ir izdevies palielināt pelņu, tomēr samazinājies apgrozījums. Arī 2015. gads uzņēmumam bija spraigu notikumu pilns un bijis veiksmīgs gan starptautiskajos, gan Latvijas tirgū. “Esam uzsākuši produkcijas eksportu uz Albāniju un Kazahstānu un eksporta rādītājus kāpinājuši par 49%. 2015. gadā piedalījāmies divās nozares izstādēs – “Vitafoods Europe 2015”, Ženēvā Šveicē, kas ir lielākā uztura bagātinātāju un funkcionālās pārtikas izstāde Eiropā, un lielākajā farmācijas izstādē “CPhl worldwide” Madridē Spānijā. Arī 2016. gadā plānojam piedalīties starptautiskās nozares izstādēs ar mērķi piesaistīt jaunus sadarbības partnerus jaunu eksporta tirgu apgūšanai,” stāsta AS “Rīgas farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājs Kaspars Bāliņš. Lai arī riski, kas saistīti ar eksportu atsevišķos reģionos, ir pietiekami nopietni, uzņēmumā šogad plāno divkāršot eksporta apjomus, gan apgūstot jaunus eksporta tirgus, gan paplašinot pārdošanas apjomus esošajos eksporta tirgos.
Pelnīts jaunpienācējs
Zāļu ražotāja topa jaunpienācējs ir SIA “Latima” – pretvēža zāļu “Rigvir” ražotājs. Lai arī pašas zāles pēc pasūtījuma tiek ražotas Igaunijā, uzņēmums pašlaik investē ražotnē un Starptautiskā Viroterapijas klīnikā Latvijā. 2014. gads uzņēmumam bijis finansiāli ļoti veiksmīgs, kas noticis, pateicoties aktivitātēm ārvalstu tirgos, jo Latvija nav mērķa tirgus, šeit “Rigvir” tiek realizēts, īstenojot valsts un paša ražotāja kompensācijas sistēmas.
Pagājušogad uzņēmums turpinājis veiksmīgi darboties: apgrozījuma pieaugums bijis apmēram 25%, peļņas – 85% (sasniedzot apmēram 450 tūkstošus eiro). “Rigvir grupas uzņēmumu” pārstāvis Valdis Točs piebilst, ka šī gada pirmajā mēnesī plānotas piecu ārvalstu klīniku akreditācijas procesu uzsākšanas, lai tās varētu mērķtiecīgi piedāvāt konsultācijas vēža viroterapijā (šobrīd ir izveidotas sadarbības klīnikas desmit ārvalstīs, kurās ir apmācīti viroterapijas speciālisti).
Kopumā tiek plānots ārvalstu medicīnas pacientu skaitu vismaz divkāršot un piesaistīt pacientus no 70 ārvalstīm. Ļoti nozīmīgs solis būs jaunās Vēža viroterapijas klīnikas atvēršana. Plānots, ka tas varētu notikt februārī. Neizpaliks farmācijas aktivitātes arī jaunos tirgos, piemēram, pērn medikaments reģistrēts Gruzijā, kur uzsākta tā virzīšana tirgū. Turklāt uzņēmumā prognozē, ka šogad apgrozījums palielināsies vismaz divas reizes un ar maksimālu atdevi tiks investēts infrastruktūrā, pētījumos un jaunu tirgu apgūšanā.
Pieticīgie vairumnieki
Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati liecina, ka 2014. gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 699,8 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gadā. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijā pieaugums bijis 4% apmērā, sasniedzot 492,5 miljonus eiro. Arī dati par pirmajiem trim 2015. gada ceturkšņiem liecina, ka zāļu apgrozījums Latvijā audzis vidēji par 4%.
Protams, katras kompānijas darbības rezultāti ir nedaudz atšķirīgi. Piemēram, SIA “Tamro” vadītāja Nataļja Rešetņaka apliecina, ka uzņēmumā bijušas līdzīgas tendences pērn kā visā nozarē kopumā, apgrozījuma pieaugums bijis vidēji 4%. Turklāt jāņem vērā, ka liela ietekme uz nozares uzņēmumu rezultātiem ir vīrusu un gripu epidēmijām, piemēram, pagājušogad maigās ziemas dēļ saslimstība ar gripu nebija liela. Šogad “Tamro” vadītāja plāno, ka apgrozījums varētu augt par 3-4%, tas varētu notikt gan lielāku tirdzniecības apjomu, gan augstāku medikamentu cenu dēļ. Tajā pašā laikā ir paredzētas nozīmīgas investīcijas, kas ietekmēs peļņas apmēru. Piemēram, pēc uzņēmuma pasūtījuma Dreiliņos tiek būvēta jauna noliktava. Uzņēmuma augstākā vadība atbalsta aktīvāku, agresīvāku darbību, kas ļauj kalt ambiciozākus attīstības plānus gan Latvijā, gan Baltijā. N. Rešetņaka rezumē, ka 2016. būs investīciju gads.
Arī “Recipe Plus” un “Sentor Farm Aptiekas” valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs teic, ka ir piesardzīgi optimistisks, lai gan konkrētus apgrozījuma un peļņas ciparus nevar atklāt. “2015. gadā esam veikuši investīcijas aptieku apkalpošanas kvalitātes uzlabošanā un infrastruktūras modernizēšanā, kā arī tika ieguldīti līdzekļi jaunu pakalpojumu attīstībā. Savukārt nozares izaugsme būs lielā mērā atkarīga no valsts mērķtiecīgas politikas kompensējamo medikamentu jomā un zāļu cenu samazināšanā,” norāda D. Juskovecs. Te gan jāatzīmē, ka D. Juskovecs ir veselības ministra G. Belēviča atbalstītāju lokā, kā norādīts mājas lapā belevics.lv. Tomēr farmācijas nozarē viedokļi par zāļu paralēlo importu ir samērā atšķirīgi.
Savukārt “Euroaptiekas” (gan vairumtirdzniecības, gan aptieku tīkla) izaugsme pērn ir bijusi straujāka nekā tirgum. Uzņēmumu pārstāve Kristīne Jučkoviča teic, ka 2015. gadā daudzas aptiekas rekonstruētas, atvērtas arī jaunas.
Kopumā jāteic, ka tirdzniecības pārstāvji vietējo tirgu vērtē kā stabilu ar nelielu izaugsmi. Šādas tendences varētu turpināties arī tuvākajos gados.
Saucēja balss tuksnesī
Veselības ministrs G. Belēvičs 2016. gada veselības aprūpes budžetu nodēvējis par izdzīvošanas budžetu, bet nozares pārstāvjiem jau sen ir “sausa mute”, atkārtojot, ka veselības aprūpē ir nepieciešams lielāks budžets, jo situācija nozarē tiešām ir kritiska.
Protams, nav liela gudrība prasīt papildu finansējumu, tomēr atkal ir jāsaka, ka attiecībā pret IKP veselības budžetā vērojams samazinājums, bet absolūtos skaitļos tas nav pieaudzis pat par vienu procentu (2016. gada budžeta izdevumu salīdzinājums pret 2015. gadu). Tieši šāda pati situācija bija pirms gada, kas nozīmē, ka procentuāli veselības budžets samazinās. Ir taču skaidrs, ka iedzīvotāju izdevumi par veselības aprūpi, medikamentiem palielinās, bet valsts izdevumi, rūpes par saviem cilvēkiem pat sarūk.
“Turklāt plaisa starp valsts un privāto sektoru pieaug – valsts piedāvātie pakalpojumu kļūst aizvien neprofesionālāki un krīt servisa līmenis, privātajā sektorā tieši pretēji. Privātie saviem spēkiem ir pārvarējuši krīzi un sāk sekmīgi sevi piedāvāt medicīnas tūrisma jomā,” atzīmē V. Točs. Risinājums ir pārdomāta sistēmas maiņa, tomēr reāla darbība nenotiek.
