Foto: Anda Krauze

– Mana kolēģe Ilze Vazdika saka: Dreģe, piebremzē, bet es domāju, lai izskan šīs vasaras koncertuzvedumi, tad arī varbūt sākšu prātot par bremzēšanu, – teic Dailes teātra aktrise Olga Dreģe.


Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Notriektā tautumeita 6

Lasīt citas ziņas

Kaut kā negribas ticēt, ka māksliniece jelkad savā dzīves un darba skrējienā spiedīs uz bremzes pedāļa. Ne velti Olgu temperamenta un spilgtuma dēļ dēvē par latviešu teātra uguntiņu. Nesen aktrise nosvinēja 75. dzimšanas dienu, bet šovasar svinības turpināsies visā Latvijā. Tas būs svētku koncertuzvedums “Olgai Dreģei 75”, kurā kopā ar gaviļnieci piedalīsies arī viņas tuvākie skatuves kolēģi un draugi. Jautrajā, dzīvespriecīgajā koncertā skanēs dziesmas no populārām latviešu teātra izrādēm, kinofilmām un, protams, iemīļotā seriāla “Sirdsmīļā Monika”.

– Esmu laimīga, ka šovasar ar koncertiem varēšu iepriecināt savus klausītājus daudzviet Latvijā un mēs visi varēsim sadziedāties. Prieku gūt ir jāmācās, un tas jāņem no dzīves aumaļām. Dzīve ir tik īsa, tāds mirklis vien, gluži kā ābeles ziedēšana. Iepriekšējā teātra sezona man bija ļoti noslogota. Trīs pirmizrādes un vēl “Mīļais melis”, kas tapa ar dažādiem starpgadījumiem. Tie ir tekstu palagi, kas jāiemācās no galvas. Tad vēl mana jubileja, grāmatas “Izslāpums” iznākšana. Piedzīvoju arī atvadas no meitas Zanes tēva, kurš aizgāja mūžībā. Dzīve mani ir pliķējusi, saudzējusi, mētājusi, žēlojusi un atalgojusi. Kad man piecdesmit gadu jubilejā vaicāja par nenospēlētām lomām, es atbildēju, ka man tā loma nav tik svarīga, taču es ļoti vēlētos vadīt Dziesmu svētku pasākumu. Un tad pēkšņi vecumā mani uzaicina stāvēt uz Mežaparka estrādēs un teikt kādus vārdus. Ziniet, kad vēlmes piepildās, pārņem tāda kā baiļu sajūta, it kā liktenis lūrētu aiz stūra, – atzīstas Olga Dreģe.

{gallery id=”1903″}

VIDEO. “Sit tā, it kā gribētu mani nogalināt!” Magone uzvelk boksa cimdus

Putins tagad fokusē hibrīduzbrukumus pret Somiju, lai destabilizētu šo valsti

“Vai tad nevarēji rītu sagaidīt? Ko tu vispār atbrauci?” Paciente piedzīvojusi pazemojošu situāciju slimnīcā

Sirdī viņa jūtoties jauna un pirmo reizi par vecumu aizdomājusies pērn, kad kopā ar kolēģiem senioriem piedalījusies spēlfilmas “Džimlai-rūdi–rallalā” uzņemšanā.

– Filmēšanās bija fiziski grūta, bet baudu sniedza apziņa – es varu to izdarīt. Darbs raisīja radošu un emocionālu pacēlumu. Možuma un sparīguma devu man piešķir sešgadīgais mazdēls Justs. Kā nejutīsies jauna, lēkājot ar viņu pa batutu. Justs vienkārši neļauj man noplakt. Citām manā vecumā mazbērni jau beidz augstskolu, bet, tā kā mana meita piedzima, kad man bija četrdesmit, mans vecmāmiņas stāžs vēl ir neliels. Es senioru grupā vadu vingrošanas nodarbības un aicinu nepadoties kaulu sāpēm, citām veselības likstām un mīlēt dzīvi līdz mūža galam.

Aktrise stāsta, ka viesojusies kādā veco ļaužu pansionātā, kur no tā iemītniekiem saņēmusi mīlestības dāvaniņas – ar magonēm apgleznotus šķīvjus un adītas zeķītes. Olga uzsver, ka viņa allaž ir izjutusi skatītāju mīlestību. Pavaicāju, kā ar mīlestību viņas personīgajā dzīvē?

– Man ir bijušas divas laulības, pēc kurām kļuva skaidrs – neveltīšu spēku un laiku vēl kādam mēģinājumam satikt cilvēku, kas mani saprastu. Liktenis bija piespēlējis tādus partnerus, kas aktiera profesiju neizjuta. Un tad es ieliku sevi grožos, sakot – mīlu bērnus, darbu, dabu, kaķi, pavasari un katru radībiņu. Nedomāju, ka tādēļ būtu sev atņēmusi kādu prieku. Ar meitas tēvu pārliecinājos, ka bez fiziskās mīlestības mūsu attiecības kļūst daudz apskaidrotākas un bagātākas. Tad jau mums bija domas un sarunas tikai par meitas audzināšanu. Guvu arī atziņu, ka nevar ļauties dziņai, kurā sašķīsti, un kaislei, kurā sadedz. Savs laiks fiziskajai mīlestībai un savs laiks filozofiskajai mīlestībai. Taisnība, ka mīlestība nekad nebeidzas, un es to raidīšu vēl no kosmosa. Taču jaunībā gan – kad jāmīl, tad jāmīl, un grēks tai neļauties. Pati esmu bijusi tāda prātīga mīlētāja, ko noteica ticība, audzināšana ģimenē. Attiecībās līdzinājos Pelnrušķītei, aizbēgot no balles mājās īstajā brīdī. Neliegšos, arī vēl tagad saņemu daudz komplimentu no vīriešu puses. Jautājums, cik tālu tos pieņemt, bet tas noteikti ir patīkami. Es arī mēģinājuma laikā reizēm palaižu uguņus skatuves partnera virzienā. Daru to savai tīksmei un priekam. Nezinu gan, ko tie jaunie puiši nodomā. Varbūt domā: vai tā vecene ir traka? – draiski nosmej Olga.

Viņa uzskata, ka savus gadus ir jāmācās pieņemt, un nevēlas līdzināties aktrisēm ar pārveidotām bezkrunku sejām.

– Man teātrī lomu pietiek, lai arī neesmu ar izgludinātām krunkām. Venta Vecumniece vēl spēlē savos astoņdesmit piecos gados. Izrāde “Grēka līcis”, kurā spēlējam mēs – Dailes 3. studiju beigušie ar saviem pedagogiem, jau izrādīta simts reizes. Ēriks Hānbergs solījis rakstīt turpinājumu. Teātra direktors saka: tas ir vājprāts, bet mēs uzskatām – tā ir pieredze un māksla. Tā ka mēs, vecā gvarde, vēl protam strādāt.

Olga ir slavena ar savu kroņa numuru – stāvēšanu uz galvas. Pavaicāju, vai tas vēl aizvien ir viņas repertuārā.

– Pēdējā laikā uz galvas vairs nestāvu, jāsaudzē spranda. Pirms laiciņa, Siguldā spēlējot izrādi “Mīļais melis”, man no pārpūles vai kā cita, trūka asinsvadiņš, un es pirmo reizi dzīvē nenospēlēju izrādi līdz beigām. Pēc šā gadījuma teica, ka mana stāvēšana uz galvas ir ieilgusi. Tāpēc to vairs nedaru. Žanis Katlaps, uz galvas stāvēdams, aizgāja mūžībā. Es gan no medicīnas turot tā patālāk, vairāk paļaujos uz citiem enerģētiskiem spēkiem, – atklāj Olga.

Pēc grāmatas “Izslāpums” izdošanas Olga Dreģe tikusies ar sava talanta cienītājiem daudzos novados.

– Grāmata ir zīme par manu laiku, laikabiedriem, dzimtu, no kuriem vairākums jau ir kapu kalniņā nekā šajā saulē. Augstu vērtēju Mudītes Šneideres uzrakstīto grāmatu par Lilitu Bērziņu. Tajā stāstīts arī par to, kā mainījušās leģendārās aktrises acis katrā lomā. Acis taču izsaka visu. Ja iemīlējušies cilvēki raugās viens otrā, acu zīlītes pulsē tīksmē, tās glāsta un mirgo. Var redzēt, ka mīlestība kvēlo acīs.

Olga prāto, ka sava ritējuma punktu zināt nav mūsu varā, bet radošiem cilvēkiem, pēc viņas vērojumiem, tiek dots garāks laika nogrieznis. Varbūt tāpēc, ka viņi ir skanošais instruments, kam jāpauž garīgus un harmonija.

– Kad tas laiks būs pienācis, es nevēlos, lai mani izvada no teātra, jo teātris ir dzīvība, enerģija. Un man tajā bijusi spilgta dzīve.

Kā allaž O. Dreģe būs spilgta un enerģijas pārpilna arī jaunajā koncertuzvedumā. Tas izvērtīsies par trīskāršu svētku pasākumu, jo piedalīsies vēl divi šā gada 75. dzimšanas dienas jubilāri – Leons Krivāns un Juris Strenga. Kopā ar viņiem skatītājus priecēs aktieri Mirdza Martinsone, Baiba Indriksone, Sarmīte Rubule, Jānis Reinis un Gints Andžāns.