Latvijā
Politika

Oligarhi ir uzvarējuši. Komisijas vadību uztic Sudrabai 19

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā sēde. Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija

“Diemžēl oligarhi ir uzvarējuši. Šeit notiek valsts nozagšana, bet to ir ļoti grūti pierādīt, jo šie cilvēki saprot viens otru no pusvārda. Problēma ir tā, ka mūsu tauta pati ievēlēja šos cilvēkus,” pēc pirmās “Rīdzenes sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes, iznācis pie žurnālistiem, rokas noplātīja komisijas izveides iniciators Andrejs Judins. Deputāta sašutumu raisīja fakts, ka, neskatoties uz aizdomām par iespējamu interešu konfliktu, Saeima ne vien iekļāva partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) līderi Ingunu Sudrabu (attēklā) izmeklēšanas komisijā, bet arī uzticēja viņai tās vadību.

Sudrabas virzīšana darbam šajā komisijā jau iepriekš izraisīja “Vienotības” un Nacionālās apvienības (NA) deputātu neapmierinātību, jo “oligarhu sarunās” viņa apspriesta kā potenciāla kandidāte uz Ministru prezidenta amatu. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece intervijā telekanālam LNT iepriekš bija paudusi bažas, ka šādā veidā “āzis tiek iecelts par dārznieku”. Līdzīgu viedokli Saeimas debatēs par komisijas sastāvu pauda arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciators Judins. Turpretim Sudrabas kolēģi no “NSL” frakcijas, kā arī saskaņieši un ZZS pārstāvji viņu kaismīgi aizstāvēja un galu galā panāca šaubīgās kandidātes iekļaušanu komisijā. Kopā ar viņš tajā strādās Judins, Ritvars Jansons (NA), Mārtiņš Sics (LRA), Igors Pimenovs (“Saskaņa”) un Ainārs Mežulis (ZZS).

Pirmajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē deputāts Jansons priekšsēdētāja amatam izvirzīja Judinu, bet Igors Pimenovs – Sudrabu. “Viņas zināšanas, iemaņas un ļoti neatkarīgais raksturs veicinās komisijas veiksmīgu darbību, un mēs tiešām panāksim labus rezultātus,” savu piedāvājumu pamatoja Pimenovs. Balsojumā Judinu atbalstīja tikai divi deputāti (viņš pats un Jansons), bet Sudrabu – četri (Šics, Pimenovs, Mežulis un pati Sudraba). Par komisijas priekšsēdētājas biedru ievēlēts Šics.

Šāds iznākums radīja plašu sašutumu “Vienotības” un NA politiķos, kas Sudrabas iecelšanai veltīja tādus epitetus kā “ārprātīgs cinisms”, “spļāviens sejā”, “ņirgāšanās par tiesiskumu”, parlamenta apkaunojumu. No “Vienotības” aizgājušais deputātu piecnieks (Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins un Ilze Viņķele) pat vērsušies Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijā, lūdzot izvērtēt, vai Sudrabas atrašanās atbilst Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma prasībām par interešu konflikta novēršanu, kā arī deputātu ētikas kodeksa 10. pantam (deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību). Judins sarunā ar žurnālistiem prognozēja, ka parlamentārās izmeklēšanas galaziņojums būs “nekāds”, bet solīja turpināt tajā strādāt, lai piedāvātu alternatīvu un informētu sabiedrību par izmeklēšanas gaitu.

Turpretim Sudraba pauda pārliecību, ka pret viņu ir izvērsta apmelošanas un nomelnošanas kampaņa. “Acīmredzot kādi cilvēki ļoti nevēlas, lai es strādātu šajā komisijā, jo zina, ka varu viņiem traucēt. Tādēļ mēģina mani ietekmēt ar dažādiem šantāžas paņēmieniem,” teica deputāte. Viņas vadībā parlamentārā izmeklēšana notikšot vairākos virzienos: “Vērtēsim, vai amatpersonu rīcība un neformālās vienošanās ir ietekmējušas valsts drošību. Vērtēsim arī izmeklēšanas materiālu noplūdināšanu. Ja kāds, politisku vai privātu motīvu vadīts, noplūdinājis izmeklēšanas materiālus medijiem, tad citā gadījumā šāds cilvēks varētu nodot ierobežotas pieejamības informāciju arī ārvalstīm vai kādiem Latvijai nedraudzīgiem spēkiem. Tāpat vērtēsim izmeklēšanas kvalitāti un to, vai KNAB un prokuratūra izdarīja visu iespējamo un vai krimināllietas izbeigšana bija pamatota.”

Lai strādātu ar izmeklēšanas dokumentiem, komisijas vadītājai un locekļiem, visticamāk, būs nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Sudrabai šobrīd tādas nav, taču viņa pauda pārliecību, ka ar tās iegūšanu nebūšot nekādas aizķeršanās, jo arī agrāk profesionālo pienākumu veikšanai viņai tāda ir bijusi. Līdzšinējā prakse gan rāda, ka pielaides piešķiršanas process prasa vairākus mēnešus un tad darbam laika atliks maz, jo saskaņā ar Saeimas lēmumu jau pēc pusgada komisijai jāsniedz galaziņojums.

LA.lv