Latvijas sportists Aleksejs Saramotins savās pirmajās olimpiskajās spēlēs šosejas riteņbraukšanā finišēja lielajā grupā, ieņemot 56. vietu. No uzvarētāja kazaha Alekseja Vinokurova viņš atpalika 40 sekundes.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Notriektā tautumeita 6

Lasīt citas ziņas

Aleksejs Saramotins: “Apļos visu kontrolēja briti, kas brauc kopā arī “Sky”. Vajadzēja finišā būt sprintam, mēģināju arī es būt priekšā, ar vēl diviem sportistiem, taču nesanāca – “Sky” noķēra un atkal braucām visi kopā. Vai kaut ko varēju darīt citādāk? Nezinu, it kā darīju visu iespējamo, cīnījos. Neko vairāk nevarēju padarīt. Ja būtu vairāki latvieši, varētu mēģināt strādāt kopā, lai gan – es jau arī neesmu nekāds lielais sprinteris. Mērķis bija iekļūt desmitniekā. Spurtā atdevu pārāk daudz spēka un pēc tam nenoturējos priekšā. Trase bija laba, interesanta, piemērota man, kāpums divarpus kilometru. Teikšu tā – vidēji grūta. Parīze – Rubē, protams, ir daudz grūtāka. Pirmo reizi trases malā redzēju tik daudz līdzjutēju, visi bļāva, dažs iereibušais arī līda trasē, tā kā vajadzēja būt ļoti uzmanīgam. Fiziskā kondīcija nebija ļoti laba, arī ne slikta. Gatavojos augstkalnē ar Latvijas U-23 braucējiem. Pirmās divas stundas bija grūti, pēc tam kājas atlaida. Šogad vēl top forma nav bijusi, domāju, ka spēks nāks ārā kaut kad vēlāk. Olimpiskās spēles mazliet atšķiras no citām sacensībām, visur drošībnieki. Atklāšanas parādē biju tikai līdz desmitiem – mazliet paskatījos un aizgāju gulēt. Vinokurova uzvara ir pārsteigums, biju domājis, ka kāds no sprinteriem uzvarēs. Bet nu – viņam arī paveicās, tā sanāca aizbraukt. Labprāt pacīnītos par olimpisko ceļazīmi arī pēc četriem gadiem, varbūt būšu vēl spēcīgāks.”