Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. maijs, 2012
Drukāt

Onkologs atbild uz LA.LV lasītāju jautājumiem

krutis3

Uz LA.LV lasītāju jautājumiem atbild klīnikas Medeora vai Latvijas Onkoloģijas centra ķirurgs onkologs Jānis Eglītis.

 

Līdz 21. maijam varat uzdot savu jautājumu onkologam ŠEIT.

Esmu 39 gadus veca. Gadu atpakaļ krūtis konstatēja vairākas nelielas cistas un dzemdes miomu 2,1×0,75mm. Šogad mioma ir tikpat liela,bet cista labajā krūtī ir nedaudz lielāka 7x4mm. Ginekologs iesaka dažādus vitamīnus un augu valsts tējas.USG veicu katru gadu. Mēnešreizes ir regulāras. Gribētu zināt onkologa viedokli un ieteikumus šajā situācijā.

Cistu veidošanos krūts dziedzeros vidēji konstatē 70-80% sieviešu, tā kā tā ir normāla parādība. Tas, ka cistas palielinās dažus mm gada laikā, arī nav nekāda liela bēda. No izmeklējumiem, kas būtu jāveic turpmāk, tāpat rekomendējama US gan krūts dziedzeriem, gan dzemdei un tās piedēkļiem reizi gadā. Ja kāda no cistām kļūs lielāka, teiksim 3-4cm diametrā, tad to saturu var atsūkt US kontrolē. Vitamīnus un zāļu tējas var lietot, šie līdzekļi noteikti neskādēs.

 

Dakter, kāds ir jūsu viedoklis par to, cik ilgi krūtī var uzkrāties limfa pēc krūts vēža operācijas? Pagājis gads, kopš mammai izoperēja krūtī audzēju, kopumā analīzes esot labas pēc dakteru viedokļa, bet cilvēks mokās ar to, ka limfa spiež krūtis, ir karstuma sajūta. Protams, ka ir izmēģinātas kāpostu lapas, ko iesaka atvēsināšanai. Gribējās dzirdēt vēl vienu viedoklu – jūsējo, – vai ir izredzes, ka šī tūska kaut kad beigtos, otrs – ko jūs iesakiet “sastrēguma” mazināšanai?

 

Cik varu saprast, tad mammai tika saglabāta daļa krūts dziedzera, tad pēc operācijas viņa noteikti saņēma arī staru terapiju. Krūts tūska jeb limfostāze var būt ilgstoša, pat uz visu atlikušo dzīvi, galvenais, lai nav iekaisums ar apsārtumu un paaugstinātu ķermeņa temperatūra, šādās situācijās noteikti jālieto antibiotiķi. Tūskas mazināšanai lokāli var lietot ziedes, kas uzlabo mikrocirkulāciju- Lioton Gel, Troxevazinum un citus līdzīgas darbības medikamentus.

 

Vai mammogrāfiju katru gadu veicot pēc 50 gadu vecuma, nav kaitīgas ietekmes organismam?

Pēc 50 gadiu vecuma valsts krūts vēža skrīninga programmas ietvaros mammogrāfija jāveic reizi divos gados, bet nedrīkst aizmirst, ka arī pēc 70 gadu vecuma to jāturpina veikt, tikai nosūtījums jālūdz ģimenes ārstam. Katru gadu šie izmeklējumi nav jāveic, ja vien to nav licis darīt radiologs, ja bijušas neskaidrības iepriekšējā izmeklējuma laikā. Režīms reizi divos gados ir optimāls un nerada kaitīgu ietekmi veselībai.

 

Man ir rīšanas problēmas, ķeras ēdiens, it sevišķi šķiedrvielas.Pārbaudīju kaklu, tur viss ir kārtībā.Sajūta, lai visu noskalotu, pēc ēšanas jādzer glāzi ūdens. No rītiem mutē sakrājas tādas kā gļotas, kuras nevaru norīt. Arī siekalas ne vienmēr spēju norīt.Esmu jau 59 gadus nostaigājusi pa šo zemīti. Iespējams, ka šī vaina ir saistīta ar manu vecumu. Pateicoties, mūsu valsts taupības politikai, nevaru atļauties ārstu pakalpojumus. Tāpēc paļaujos uz savu organismu

Jūsu aprakstītās sūdzības ir nopietnas, lai kaut ko sliktu nepalaistu garām būtu veicama barības vada un kuņģa rtg kontrastizmeklē šana, lai izslēgtu, ka rupjas barības rīšanas grūtības neizsauc kāds organisks šo struktūru bojājums. Šo izmeklējumu var veikt ar ģimenes ārsta nosūtījumu, tā izmaksām nevajadzētu būt lielākām par 10 Ls.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+