Foto – LETA

Operā atklāj nesaimnieciskumu 3

Latvijas Nacionālās operas (LNO) jaunās valdes Kultūras ministrijas uzdevumā izsludinātajā auditā, kuru veica auditorkompānija “Deloitte Latvia”, konstatēts, ka nepilnības skar visas apskatītās jomas – finanšu un operatīvo plānošanu, plānu izpildi, analīzi un kontroli – līdz ar to pat nevar noteikt vienu Operas darbības neefektivitātes iemeslu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Piemēram, 2012. gadā faktiskās jauniestudējumu izmaksas pārsniegušas ieplānoto budžetu par 
198 313 latiem. Līdzīgi pērnā gada deviņos mēnešos autoratlīdzību izmaksas pārsniegtas par 153 645 latiem. No 2009. līdz 2013. gadam Operā budžets nav arī plānots pa struktūrvienībām un projektiem.

Plānojot finanses, izmantots naudas plūsmas aprēķins, neņemot vērā peļņas vai zaudējumu un bilances rādītājus, tāpat parādus un citas saistības – piemēram, avansa ieņēmumus par biļetēm iztērējot attiecīgā brīža saistību segšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Auditori kā būtisku pārkāpumu uzrādījuši arī nekorektu nākotnes saistību uzņemšanos – piemēram, vienošanos par prēmiju izmaksu orķestrim šā gada janvārī. Tāpat arī vienošanos par pilnas slodzes atjaunošanu orķestra māksliniekiem, operas solistiem un kora vokālistiem, kas kopā LNO prasītu 712 000 latu.

LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Aiga Sprindža uzsver, ka jaunā valde ir apņēmusies situāciju mainīt uz labo pusi – ir izstrādāts un apstiprināts detalizēts budžets 2014. gadam un esot arī skaidrs kā kotrolēt tā izpildi.

Audits pat ar neapbruņotu aci atklāj jau zināmo – Andreja Žagara vadībā LNO pārtērēja līdzekļus un regulāri lūdza valstij papildfinansējumu, ko direktors skaidroja ar Operas nespēju atgūties pēc 2009. gadā sākušās krīzes otra budžeta cirpiena. Taču ne viens vien audita secinājums rada bažas, vai A. Žagars un viņa komanda ar Operai piešķirtajiem līdzekļiem nav rīkojušies gluži kā pa savu kabatu. Liekas pilnīgi absurdi, ka, piemēram, kā norādīts audita slēdzienā, LNO vienas biļetes pašizmaksas aprēķins veikts tikai atskaites nolūkam un nav saistīts ar budžeta plānošanu vai biļešu cenu prognozēm. Tāpat nekārtības LNO konstatētas arī iepirkumu jomā – finanšu kontrole mazajiem iepirkumiem (zem 2999 latiem) bijusi stingrāka nekā lielajiem iepirkumiem (virs 3000 latu). Turklāt papildus iepirkuma summai dažviet – piemēram, par horeogrāfiju izrādei “Rožu kavalieris” – bijusi paredzēta arī mainīgā atlīdzība vai arī atlīdzība par viesnīcu un aviobiļešu izmaksām.

Mazliet dīvaini kļūst, atceroties LNO iepriekšējā finanšu direktora Normunda Matuta pērnā gada septembrī pausto: 2012. gadu LNO noslēdza ar 
126 125 latu lielu peļņu, ne vārda neminot par pārējām Operas saistībām. Aizkulisēs gan runā, ka viena no A. Žagara nelaimēm bijis tieši no amata jaunās valdes atbrīvotais N. Matutis.

Reklāma
Reklāma

Andreju Žagaru vakar sazvanīt tā arī neizdevās. Bet pašreizējais Operas valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, vaicāts, vai nule izziņotajā auditā rakstītais viņam ir pārsteigums, atbild: “Par situāciju Operā biju informēts jau iepriekš. Tas ir iepriekšējās valdes radītās situācijas mantojums, kuras darbam mēs neesam ne soģi, ne tiesneši, ne advokāti.” Vaicāts, vai ziņojums ietekmēs Operas 2014. un 2015. gada repertuāra plānus, Z. Liepiņš bija tikpat noteikts: “No repertuāra jau ir noņemts “Pazudušais dēls” un “Rožu kavalieris”. Visas pārējās izrādes tiks iestudētas, kā paredzēts.”

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā, A. Žagaram par režiju bija paredzēts maksāt 10 000 latu. Z. Liepiņš atklāja, ka diemžēl avansi par darbu pie “Rožu kavaliera” jau ir izmaksāti. Nosaukt konkrētu summu, pēc Operas valdes priekšsēdētāja domām, nebūtu ētiski.

Jāatgādina, ka pērnā gada 17. decembrī Ministru kabinets piešķīra 
418 392 latus LNO saimnieciskās darbības stabilizēšanai, kā arī 59 827 latu grāmatvedības un uzskaites sistēmas licences atjaunošanai un 337 680 latus 2014. gada jauniestudējumu tapšanas nodrošināšanai. Tagad būtiski, vai neparedzētiem gadījumiem paredzēto līdzekļu “kabatā” LNO nāksies smelties arī šā gada beigās? Z. Liepiņš man sacīja, ka valde darīšot visu, lai tā nenotiktu. Kā atzina kultūras ministres Daces Melbārdes padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, kultūras ministre iecerējusi reizi ceturksnī kopā ar Operas valdi apspriest tās finanšu situāciju. Patlaban ministrija gatavo pēc likuma Ministru kabinetam iesniedzamo pārskatu par LNO audita rezultātiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.