Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
18. septembris, 2014
Drukāt

Opera „Rigoleto” – latvisks vērojums jauna cilvēka acīm


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvijas Nacionālā opera (LNO) šogad aizsāk jaunu tradīciju – ik sezonu uzsākt ar kādu operas jauniestudējumu. Šajā reizē 18. septembrī sezonu atklās Džuzepes Verdi opera „Rigoleto”, kuru iestudē jaunā režisore Margo Zālīte. Līdzās pieredzējušajam Rigoleto lomas atveidotājam Samsonam Izjumovam titullomā debitēs baritons Armands Siliņš. Pie diriģenta pults – LNO galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Verdi opera „Rigoleto” ir viena no pasaulē atzītākajām operām jau kopš iestudējuma grandiozajiem panākumiem 1851. gadā Venēcijā. Tas ir mīlestības, intrigu un kaislību caurvīts stāsts par galma ākstu Rigoleto un viņa skaisto meitu Džildu. Izvirtušā dzīves baudītāja Hercoga ciniskajam ākstam Rigoleto ir noslēpums – mīļotā meita Džilda. Hercogs, kam svēts nav nekas, pavedina jaunavu. Dziļi sāpinātā tēva atriebība pavēršas pret viņu pašu…

Pēdējo reizi opera „Rigoleto” režisora Gunta Gailīša vadībā iestudēta 1987. gadā. Arī šoreiz pēc 27. gadiem izrādē titullomu dziedās Samsons Izjumovs, kurš titullomu dziedāja jau iepriekšējā LNO „Rigoleto” iestudējumā, savukārt debija šajā lomā būs baritonam Armandam Siliņam. Hercoga lomā uz skatuves būs albāņu tenors Rame Lahajs, kā arī pirmo reizi šo lomu dziedās mūsu LNO tenors Raimonds Bramanis.

Šoreiz „Rigoleto” iestudējums skatītājiem piedāvās pavisam jaunus mākslinieciskos risinājumus – pirmoreiz LNO skatītāji iepazīs jaunās režisores Margo Zālītes rokrakstu. Režisore ir Hansa Eislera Mūzikas augstskolas maģistre, mācījusies pie Hansa Neienfelsa, Sebastiana Baumgartena, Benedikta fon Pētera, Ketijas Mičelas un Stefans Herheima.  Kā režisora asistente viņa Berlīnes Komiskajā operā, Berlīnes Valsts operā un Flāmu operā ir strādājusi ar Kaliksto Bjeito, Jirgenu Flimmu un Ketiju Mičelu. Starp M. Zālītes iestudējumiem ir Riharda Vāgnera „Valkīra” Berlīnē, Adamsa „Svētā vēja dziedājumi” Rīgā un pētījuma projekta „Starp hermeneitiku un performativitāti” ietvaros tapušais Mocarta „Così fan tutte” inscenējums Berlīnes Vācu operā. Savukārt šovasar panākumus guva viņas veidotais poļu komponista Dariuša Pšibilska „Loveaffairs” inscenējums Berlīnes Vācu operā.

„”Rigoleto” ir viena no skaistākajām un veiksmīgākajām operām šī žanra vēsturē gan struktūras ziņā, gan muzikāli. Darbs pats sevī jau skrien uz priekšu milzu soļiem, tādēļ tas ir ļoti pateicīgs jaunam režisoram,” uzskata M. Zālīte. Režisore teic, viņas lielākais izaicinājums esot strādāt ar klasisku materiālu, to nedekonstruējot, neliekot virsū savu spiedogu, bet gan sekojot pašai mūzikai un darbam. „Domāju, ka mana izglītība ir darījusi savu un šobrīd esmu nobriedusi strādāt ar lielajām formām, ar daudziem cilvēkiem vienlaikus. Man patīk netveramā ķīmija, ka veidojas starp ārkārtīgi dažādiem izpildītājiem. Esmu pārliecināta – opera ir mans formāts visā tās pilnībā. Esam ļoti jauneklīga komanda, un to noteikti varēs just arī mūsu redzējumā – jauneklīgumu nevar atņemt! Tas arī būs pats skaistākais – tas būs ļoti latvisks vērojums jauna cilvēka acīm,” turpina M. Zālīte.

Kā centrālo tēlu režisore izvirza Rigoleto meitu Džildu un viņas attiecības ar tēvu. Džildas tēlā režisore arī saskata līdzību ar Latviju, kura sev un pasaulei uzdod jautājumus kā augoša un neatkarīga būtne. „Manās acīs Džilda noslēgumā nemirst. Viņa tāpat kā Latvija izdzīvo milzīgu apziņas attīstību,” saka operas režisore.

Džildas tēlā dzirdēsim trīs soprānus – vienu no Eiropas vadošajiem koloratūrsoprāniem Olgu Pudovu, kuras balsi LNO dzirdējām Lučijas lomā izrādē “Lucia di Lammermoor”. Šajā lomā debitēs arī soprāns Inga Šļubovska un jaunā dziedātāja Jūlija Vasiļjeva.

Varbūt noder


Režisore – Margo Zālīte.

Diriģents Mārtiņš Ozoliņš, Normunds Vaicis.

Scenogrāfe Aīda-Leonora Gvardija.

Kostīmu māksliniece Liene Dobrāja.

Dramaturģe Johanna Mangolda.

Gaismu mākslinieks Stefans Boligers.

Video māksliniece Ineta Sipunova.

Horeogrāfe Dace Kravale.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+