Foto – Shutterstock

Operācija vēnām veikta, bet kājas smagas 0

Lasītājs jautā: “Man abām kājām pirms trim gadiem izoperēja dziļās vēnas. Tagad ir izteikta tūska, galvenokārt apakšstilbos, smaguma sajūta, lielas sāpes gan slodzes laikā, gan miera stāvoklī. Tā kā sirgstu ar mirdzaritmiju, kompresijas zeķes valkāt nedrīkstu. Ko darīt?”

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Atbild asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš.

Droši vien jautātājai ir operētas virspusējās vēnas. Pa dziļajām plūst vairāk nekā 75 procenti asiņu, tādēļ tās parasti ķirurģiski neārstē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja slimas tikai virspusējās vēnas, iespējams, pēc operācijas vairs sūdzību nebūs.

Taču, ja bojātas arī dziļās, situācija ir daudz sliktāka un pēc tam smaguma sajūta un sāpes kājās var nezust.

Šādas problēmas izraisa venozā nepietiekamība – vēnas vārstuļu bojājums, kā dēļ tie stāvot vai sēžot nenoslēdzas un asinis sāk plūst pretējā virzienā – uz leju, nevis sirdi. Tas rada lielu spiedienu gan pašā vēnā, gan apkārtējos audos.

Tad visefektīvākā  ārstēšanas metode ir kompresijas zeķu valkāšana un vēnām tīkama dzīvesveida nodrošināšana. Daudz jākustas, kājas regulāri jāatpūtina, tās paceļot uz augšu, un jāatbrīvojas no liekajiem kilogramiem, ja tādi ir. Uzlabot asins atteci var palīdzēt medikamenti, taču izārstēt slimību ar tiem nav iespējams.

Pēc rakstītā rodas šaubas, ka sūdzību cēlonis varētu būt nevis vēnu, bet artēriju kaite vai sirds mazspēja.

Vajadzētu arī noskaidrot, vai paciente patiešām nedrīkst valkāt kompresijas zeķes. Tas mirdzaritmijas slimniekam, ja vien viņš papildus nesirgst ar izteiktu sirds mazspēju, nav liegts.

Visatbilstošākās kompresijas zeķes varēs ieteikt asinsvadu ķirurgs vai flebologs, taču vispirms par veselības problēmām iesaku vēlreiz konsultēties ar ģimenes ārstu. Par to, vai nepieciešami kādi papildu izmeklējumi, lems ārsts. Neizvērtējot pacientes stāvokli klātienē, nav iespējams pateikt, vai tāda diagnostika vajadzīga.