Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
4. jūnijs, 2012
Drukāt

Operas likteni svērs vēl nedēļu

opera1_db_14

Piektdien Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars tikās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, lai saskaņotu turpmāko rīcību LNO darbības uzlabošanā un Kultūras ministrijas (KM) pasūtītā funkciju audita ieteikumu īstenošanā. Vienlaikus LNO joprojām aktuāls koristu pieteiktais streiks. 


 

Vai spēs iet pa izaugsmes ceļu?

Jau vēstīts, ka ilggadējam LNO direktoram Andrejam Žagaram iepriekš vairākkārt pārmests, ka Opera dzīvojot pāri saviem līdzekļiem un veidojot parādus. Kultūras ministre pērnā gada nogalē pat neapstiprināja viņu direktora amatā uz vēl vienu termiņu, pamatojot to ar nopietnām finanšu problēmām Operā.

A. Žagars izteica gandarījumu par auditu, kurš noticis ļoti profesionāli. Audita kompānija salīdzinājusi mūsu LNO ar Baltijas valstu operteātriem dažādās darbības jomās un arī skaitļu un procentu valodā veikusi salīdzinošu analīzi ar Skandināvijas un Eiropas teātriem.

Tomēr piektdien kultūras ministre visnotaļ cerīgo noskaņojumu nedaudz atvēsināja. “Nākamajā nedēļā mēs runāsim par trim Operas attīstības scenārijiem – izaugsmes, stagnācijas un lejupslīdes,” viņa sacīja. “Nedēļas laikā ikviens no scenārijiem jāiz­strādā vēl detalizētāk skaitļu valodā, jo visi cipari līdz galam vēl nav apzināti.” Pēc tam uz Ministru kabinetu kultūras ministre dosies ar visiem trim attīstības scenārijiem.

 

“Ko darīsim – vai nacionālo baletu nodosim Rīgas pašvaldībai? Vai akadēmiskais koris “Latvija” un Radio koris dziedās arī operas? Tas ir kultūrpolitisks jautājums,” A. Žagars iepriekš iezīmēja drūmas vīzijas būtiska valsts finansējuma samazinājuma gadījumā.

 

Pēcāk sarunā ar “LA” kultūras ministre sacīja, ka Opera ir nacionālas valsts simbols un, viņasprāt, jāatrod spēki iet izaugsmes ceļu, taču jābūt skaidrībai par katra izlietotā lata mērķtiecīgumu un par kritērijiem, pēc kādiem valsts LNO dod naudu. Vēl ministre piebilda, ka nākamajos gados Operai ir būtiski uzdevumi gan saistībā ar Vāgnera jubileju, gan viesizrādēm Maskavā, gan jādomā arī par Latvijas valsts simtgadi 2018. gadā.

Andrejs Žagars uzskata, ka tagad būtiskākais ir apzināties: ja novārdzinās kultūras institūcijas – un nav runa tikai par Operu –, kā tad kvalitatīvi apgūsim tos jau iezīmētos 17 miljonus valsts un pašvaldības latu, kas paredzēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēm?

Andrejs Žagars uzsver, ka nekad neesot slēpis – krīzes laika budžeta otro “cirpienu” Opera nevar izturēt. Tieši tāpat LNO ik gadu pietrūkst pusmiljona no valsts atvēlētā. “Bet kāpēc no konteksta tiek izrauts šis viens cipars?” sarunā ar “LA” pārvaicāja ministre Ž. Jaunzeme-Grende. “Varbūt tie būs 338 000? Protams, ja iesim pa izaugsmes ceļu.”

Pērnā gada nogalē kultūras ministre uzstāja arī uz likuma par Operu grozīšanu, lai paplašinātu tās valdi no pašreizējā viena uz trim valdes locekļiem, kā arī uz sabiedrības uzticības padomes izveidošanu. Nepieciešamību palielināt LNO valdi, lai par visu atbildīgs nebūtu viens vienīgs valdes loceklis – direktors, atzinis arī audits.

 

Pēc ministres domām, tā kā LNO ir starptautiski atzīts, konkurētspējīgs biznesa uzņēmums, izaugsmes attīstības scenārijā valdē jābūt biznesa speciālistam, galvenajam diriģentam un mākslinieciskajam vadītājam, finanšu vai tehniskajam direktoram un, protams, Operas direktoram.

 

Arī LNO orķestra arodbiedrības līderis A. Grunde uzskata, ka vienam no valdes locekļiem jābūt galvenajam diriģentam un mākslinieciskajam vadītājam.

Kad atgādinu, ka par Operas likuma grozīšanu un valdes paplašināšanas nepieciešamību runā jau kopš janvāra, ministre atbild ar pretjautājumu: “Nu, kāpēc esat tik nepacietīgi? Par to tiek runāts ne tikai kopš janvāra, bet jau desmit gadus! Un šogad Operai būs valde un būs arī izstrādāta stratēģija.”

 

Vai dumpis nogremdēs kuģi?

Andreja Žagara iestudēto operu “Lucia di Lammermoor ” publika saņēma ar bravo saucieniem un ovācijām. Bet pirmizrādes priekškars vēl lāgā nebija kritis, kad LNO satricināja kora arodbiedrības pieteiktais streiks tieši 15. Operas festivāla laikā 8. jūnijā. Vaicāts, vai tas neapdraudēs visu tradicionālo sezonas vainagojumu, Andrejs Žagars bažas atvairīja ar smaidu – no streikiem neesot pasargāts neviena operteātra direktors arī labi attīstītās valstīs ar ļoti stabilu mākslas iestādes finansējumu. “Operas vadība izmanto visas tiesiskās iespējas un likumā paredzētās normas, lai varētu nodrošināt festivāla norisi un nebūtu jācieš ne māksliniekiem, ne biļetes nopirkušajiem operas cienītājiem,” sacīja Andrejs Žagars. Viņš uzskata, ka streiks ir galējs līdzeklis un vispirms bija jānotiek arodbiedrības sarunām ar administrāciju. Tikmēr par savu atbalstu streikam paziņojuši arī Operas mākslinieki un solisti. Viņu arodbiedrības vadītāja Andžela Goba teica, jā, varbūt kora un administrācijas sarunas nav precīzi protokolētas atbilstoši visām likuma niansēm, taču runāts esot jau kopš janvāra.

Galvenā prasība ir atjaunot atalgojumu 2009. gada jeb pirmskrīzes apmērā. Patlaban koristiem ir viszemākās algas, viņi saņem 330 latus “uz rokas”.

 

“Domāju, ka visi grib atgriezties 2009. gada algu apjomā,” man sacīja Andrejs Žagars, “taču tas būs iespējams tikai tad, kad valsts atgriezīsies 2008. gada finansējuma līmenī. Tad Operas administrācija ar prieku atjaunos bijušās algas ne tikai koristiem, bet visiem pārējiem 576 darbiniekiem, kuri arī ir pelnījuši lielāku atlīdzību.”

 

Operas direktors nekautrējās kori uzslavēt. Tas esot brīnišķīgi augstā līmenī, kaut arī dziedātāji pārmetot galvenajam kormeistaram Aigaram Meri despotiskas disciplīnas prasības: “Iedomājieties, Meri prasa dziedāt no galvas un atdziedāt pa vienam! Kādas šausmas! Man tas šķiet pilnīgi normāli…” Taču viņu iepriecina uzslavas, kas dzirdētas no ārzemju ciemiņiem. Mūzikas mīļotāji no Krievijas kori slavējuši – cik brīnišķīgi dziedāts “Oņeginā”, zālē varot saprast visu tekstu, ko reizēm neizdodas panākt pat Krievijas māksliniekiem. Nupat pēc “Lucia di Lammermoor” izrādēm kori par fantastisku atzinuši arī šīs mākslas pazinēji no Itālijas.

Savukārt Andžela Goba piekrita – visi saprot, ka gada vidū nevienam nevar paaugstināt algu un dotācija LNO ir nepietiekama, taču teātra iekšienē nerodoties īpaša naudas trūkuma sajūta. Tiekot uzaicināti viesmākslinieki, kamēr pašu solisti ir nodarbināti ļoti nevienmērīgi – vieni pārslogoti, bet citi darba trūkuma dēļ zaudē prasmes.

Dumpji uz operas kuģa nenotiek pirmoreiz. Taču interesanti, ka Baltajā namā šādas brīzes uzbango tieši tajā laikā, kad LNO direktoram jāaizstāv finanses Kultūras ministrijā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+