Operas vadītāju meklēs jaunā konkursā 0
Šobdrīd vēl oficiāli Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amatā esošais Andrejs Žagars un viņa padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats, kurš nedēļas nogalē tika izraudzīts par LNO valdes priekšsēdētāju, vakar plecu pie pleca absolūtā savstarpējā sapratnē nāca klajā ar savstarpēji papildinošiem paziņojumiem.
Andrejs Žagars pavēstīja, ka atsakās no kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes viņam piedāvātā Operas valdes priekšsēdētāja padomnieka amata. Pirmkārt, pēc likuma šādu amatu radīt un to kādam piedāvāt var tikai Operas valdes priekšsēdētājs, nevis kultūras ministre. Otrkārt, viņš nejūtoties spējīgs pilnvērtīgi pildīt šādu pienākumu, jo jaunā Operas valde neesot kompetenta. Kā jau rakstīts, Operas valdē darbosies Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte un Daina Markova – Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore. A. Maskats paziņoja, ka atkāpjas no valdes priekšsēdētāja amata un no darbības valdē vispār, kā iemeslu minot būtībā tos pašus argumentus – abu pārējo valdes locekļu nepiemēroto kompetenci. “Nevēlos būt par kapteini uz kuģa, kam jādodas vētrainā jūrā ar ne visai sagatavotu komandu,” tēlaini izsacījās komponists. Viņš piekristu ieņemt valdes priekšsēdētāja amatu, ja valdē darbotos arī A. Žagars, kura atstāšana ārpusē A. Maskatam bijusi nepatīkams pārsteigums un kurš arī apliecināja gatavību šādam vadības modelim.
Jau pirms preses konferences Kultūras ministrija, uzņēmusi abu Operas līderu servi, raidīja bumbu atpakaļ – tagad KM apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz vakanto valdes locekļa amatu un LNO mākslinieciskā vadītāja amatu. (Operas likums nosaka, ka valdē jābūt trim locekļiem un valdes priekšsēdētājam vienlaikus jābūt Operas māk-slinieciskajam vadītājam.)
Iespējams, ka vakantajam valdes locekļa amatam virzīs kādu no konkursa dalībniekiem, kurš arī saņēmis augstu novērtējumu mākslinieciskās vadības jomā.
Andrejs Žagars neslēpa pārsteigumu, ka ministre pieņēmusi lēmumu, bal-stoties uz Operas arodbiedrības darbinieku viedokli un pat streika draudiem, nevis LNO valdes pretendentu atlases septiņu cilvēku profesionālās komisijas ieteikumu, kuras vērtējumā Andrejs Žagars ieguvis visvairāk punktu. Tiesa, konkursa komisijai ir rekomendējošs raksturs, taču tās viedokļa ignorēšana var mazināt interesi piedalīties konkursos kā tādos.
Interesantāka par Kultūras ministrijas, Andreja Žagara un Artūra Maskata juridisko pingpongu ir lietas būtība. Kad vakar sazinājos ar LNO un LNSO orķestru arodbiedrības vadītāju Aldi Grundi, dzirdēju jau daudzkārt Žagaram pārmesto – finanšu pārkāpumi, nesaimnieciska darbība, autoritatīvs vadības stils, ilga prombūtne, nevēlēšanās iesaistīties dialogā ar arodbiedrībām… “Gribam, lai vairāk dzied mūsu solisti, nevis ārzemnieki,” sacīja Aldis Grunde. “Vai mēs priecātos, ja vefiņā spēlētu tikai melnādaini basketbolisti? Visi priecājas par “Nībelunga gredzena” iestudējumu, bet vai bija labi, ja vairākus mēnešus Opera nerādīja izrādes, bet tikai mēģināja Vāgneru, jo, lūk, Baltā nama vadībā ir tāda izcilība kā Andrejs Žagars. Jau vairākkārt Operai pārmestas nodokļu brīvdienas un pārāk lielu līdzekļu prasība no valsts.” Pēc Alda Grundes domām, Operā vajadzētu būt saimniekam, kurš neraujas ne dziedāt, ne dejot, ne diriģēt vai režisēt, bet nodarbojas ar to, lai nodrošinātu māksliniekiem iespēju strādāt. Artura Maskata atkāpšanos Grunde vērtē šādi: grūti pateikt iemeslu – Žagara spiediens vai nevarēšana…
Manu iebildumu par aizkulisēs bieži dzirdēto, ka Andrejs Žagars aicinot LNO uzstāties māksliniekus no tiem operteātriem, kur iestudē pats, direktors atvairīja. Aicināti tiekot tikai tādi solisti, kādu mums pašiem trūkstot. Viņš uzsvēra, ka arī starptautiskais audits Operai bijis labvēlīgs.
Taču kultūras ministres padomniece Ieva Līne man sacīja, ka kultūras ministre runājusi ne tikai ar arodbiedrību, bet arī ar nozares pārstāvjiem, kuri izteikušies par Operā nepieciešamām pārmaiņām. Un arī starptautiskā audita secinājumi nemaz neesot bijuši tik labvēlīgi – pārmestas pārāk lielas administratīvās izmaksas.
