Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. jūnijs, 2012
Drukāt

Operatīvā darbība jāsaskaņo ar cilvēktiesību normām

Foto - LETAFoto - LETA

Operatīvās darbības likums ir jāuzlabo, bet jaunu likumu veidot nav nepieciešams – pie šāda kopsaucēja nonākuši Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) deputāti un pieaicinātie eksperti. 


“Mums visas piecas kājas ir veselas,” atsaucoties uz “Latvijas Avīzes” rakstu “Drošības komisija – ar abām kājām kliba”, piektdien Saeimā jokoja Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Valdis Zatlers. Lai nodemonstrētu, ka, neskatoties uz dažādam problēmām, NDK šajā sesijā ir efektīvi strādājusi un joprojām ir darboties spējīga, piektdien izņēmuma kārtā tika sarīkota īpaša atklātā sēdē (parasti šī komisija sanāk stingrā slepenībā). Atklātajā sēdē NDK locekļi diskutēja ar dažādiem ekspertiem par Operatīvās darbības likuma iespējamo grozīšanu.

Īstenojot drošības iestāžu parlamentāro uzraudzību, NDK šogad īpaši pievērsusies operatīvās darbības regulējumam, veidiem, metodēm un iestāžu savstarpējai sadarbībai. Pēc tikšanās ar Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts policijas pārstāvjiem deputāti konstatējuši vairākas nepilnības Operatīvās darbības likumā. Viens no grozījumiem paredz, ka operatīvās izziņas vai operatīvās pārbaudes varētu sākt tikai pēc prokurora informēšanas (šobrīd šāda pienākuma nav). Pie reizes deputāti iesaka precizēt un vienoties par veidu, kur un kā tiek saskaņota sevišķu darbību (piemēram, telefonsarunu noklausīšanās) veikšana. Šobrīd šādas darbības saskaņo tikai Augstākā tiesa, bet, pēc likumdevēja ieskatiem, to varētu darīt arī prokuratūra. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gan uzreiz aizrādīja – papildu pienākumiem nepieciešams papildu finansējums, jo Ģenerālprokuratūras budžets jau tagad esot uz kritiskas robežas. Viņš arī uzsvēra, ka nevajadzētu operatīvajās darbībās veicamās procedūras pārāk birokratizēt, jo tas traucēšot izmeklēšanas iestādēm veikt to tiešos pienākumus.

 

Vēl viena atklātā nepilnība – pašlaik nereti izveidojoties situācijas, kad uz vienu aizdomās turamo vienlaikus “strādā” divas trīs drošībsargājošās iestādes, tādējādi dublējoties un lieki tērējot resursus.

 

Taču viskarstākās debates izvērtās par cilvēktiesību ievērošanu. Operatīvās darbības likuma līdzautors, zvērināts advokāts Linards Muciņš atzina, ka cilvēktiesību regulējums šajā likumā ir primitīvs, jo 90. gadu sākumā, kad tas rakstīts, bijusi pavisam cita izpratne par cilvēktiesībām. Arī Tiesībsarga biroja pārstāve aicināja, grozot šo likumu, ņemt vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru un iestrādāt likumā pienākumu operatīvās darbības veicējiem informēt cilvēku, ka pret viņu veiktas kādas operatīvās darbības bez iznākuma. Šim viedoklim pievienojās arī deputāts Andrejs Elksniņš (“SC”). “Savulaik, kad lidoju uz ASV, ierodoties galā un atverot savu čemodānu, atradu tajā dokumentu, ka manu bagāžu pārbaudījusi ASV muita. Šāds pienākums atturēs operatīvās darbības veicējus no nepamatotām darbībām,” uzskata deputāts. Turpretim Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs uzskata, ka jādomā ne tikai par aizdomās turamā cilvēktiesībām, bet arī par cietušā un izmeklētāju tiesībām.

“Situācija ar Operatīvās darbības likumu nav tik pesimistiska, kā varētu likties no malas. 20 gadus šis likums Latvijai ir labi kalpojis,” sēdes beigās atzina NDK priekšsēdētājs Zatlers. Viņa vadītā komisija vairākās izbraukuma sēdēs izmeklēšanas iestādēs esot pārliecinājusies, ka operatīvās darbības, piemēram, telefonsarunu noklausīšanās, ir pārskatāmas un tiek veiktas atbilstoši likuma prasībām. Vienlaikus gan viņš atzina, ka vēl jāatrisina vairāki jautājumi – par izmeklēšanas darbību pārklāšanos, par cilvēka informēšanu, ja pret viņu veiktas operatīvās darbības, kā arī par iegūtās informācijas uzglabāšanas termiņiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+