Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. decembris, 2015
Drukāt

Operete “Sikspārnis” atgriežas opernamā mūsdienīgā iestudējumā (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Nacionālajā operā 10. decembrī pirmizrādi piedzīvos valšu karaļa Johana Štrausa populārākās operetes “Sikspārnis” jauns uzvedums. Grezna un reibinoša pasaule, kurā valda spožums un jautrība, flirts, intrigas un pārpratumi. Izrādes režisors Edmunds Freibergs lēmis operetes notikumus pārcelt mūsdienās.

Šobrīd “Sikspārnis” ir pasaulē populārākā operete, pēdējo piecu gadu laikā tā pasaules opernamos un teātros piedzīvojusi 337 iestudējumus. “Sikspārnis” pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1874. gadā Vīnē, gūstot grandiozus panākumus jau pirmajā izrādīšanas vakarā. Pēc “Sikspārņa” motīviem uzņemtas gandrīz divdesmit kinofilmas.

“Sikspārnis” Rīgas Pilsētas teātrī tika uzvests drīz pēc pasaules pirmizrādes – 1877. gada 14. janvārī. Latvijas Nacionālās operas trupas pirmais “Sikspārņa” iestudējums notika 1931. gadā, kad Berlīnes Vācu teātra izcilā iestudējuma adaptāciju šeit veidoja leģendārais režisors Makss Reinhards. 1979. gadā “Sikspārni” iestudēja režisors Alfrēds Jaunušans un diriģents Aleksandrs Viļumanis, bet 2002. gadā šo opereti iestudēja Georgijs Isakjans un Aleksandrs Viļumanis.

Šogad, Sikspārnim atgriežoties uz Baltā nama skatuves, jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš. “Kopš “Sikspārņa” pirmizrādes pagājis gandrīz 150 gadu; šajā laikā operetes dzirkstošā mūzika un vitālais stāsts iekarojis daudzas skatuves un miljoniem siržu. Neesmu ne pirmais, ne pēdējais, kam Johana Štrausa mūzika raisa svētku sajūtu. Taču katram “Sikspārņa” tēlam ir nopietna, dramaturģiski pamatota motivācija, kas ir varoņu konfliktu un pārpratumu pamatā. Tos atrisināt var atklātība un mīlestība – un tās nekad nevar būt par daudz,” saka diriģents J. Liepiņš.

Izrādes radošajā komandā ir diriģents Normunds Vaicis, režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfs Alberts Kivlenieks un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs. Jauniestudējumā izmantots Karla Hafnera un Riharda Ženē librets Pētera Pētersona dramatizējumā, Edmunda Freiberga redakcijā.

Režisors izrādes notikumus nolēmis pārcelt mūsdienās. “Mīlestība, kaislība, greizsirdība, romantiski sapņi un atriebības kāre, laulāto sānsoļi… Nekas nav mainījies cilvēcisko emociju gammā kopš brīža, kad tapa Johana Štrausa “Sikspārnis”. Tieši tāpēc mēs kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi nolēmām izrādes darbību “iecelt” mūsdienās, lai tajā gluži kā spogulī ieraudzītu paši savu tikumu un netikumu,” skaidro E. Freibergs.

Uzvedumā tiks dziedāts vācu valodā, bet runāts latviski. Rozalindes lomā iejutīsies Sonora Vaice vai Margarita Vilsone, Adeli atveidos Inga Šļubovska-Kancēviča, Marlēna Keine vai Jolanta Strikaite-Lapiņa, Alfrēds būs Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs vai Juris Vizbulis, Eizenšteins – Jānis Apeinis, Juris Jope vai Nauris Puntulis.

Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš teic: “Opera ir vieta, kur visbiežāk izrādes ir traģiskas, ir daudz upuru un nelaimīgu mīlestību. Beidzot mums būs viena izrāde, kur ir šampanietis, joki un ļoti sarežģītas dziedāšanas partijas.”

Varbūt noder!!

Tuvākās izrādes: 11., 12., 19. XII; 10., 31. I

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. parodēt vai ironozēt par kautko var tikai tad,ja labi pārzina priekšmetu (t.i.opereti).citādi iznāk smieties pašiem par sevi,bet tā Bramanim un Mačanovskim bravo! Visumā nebija slikti!

  2. Nu,nu.REŽscenogrāfs apvainosies!Šitāda necieņa.Labi,atšķirt skatuvnieku no gaismotāja vai rekvizitora pagrūti,gadās,tak šitik aktuāls mākslinieciskais paleciens,un neviens neievēro…

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+