Kultūra
Mūzika

Opersvētkos kā dzīvē – no mīlas līdz naidam viens solis 8

Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs un mākslinieciskais vadītājs Dainis Kalns arī jubilejas reizē nav vairījies no augstiem mērķiem. Šogad uz festivāla skatuves tiks izrādīts viens no muzikāli sarežģītākajiem Džuzepes Verdi skaņdarbiem komiskā opera “Falstafs”, kas Latvijā līdz šim nav iestudēta. Kalns atzīst, ka opermūzikas svētku 25 gados līdzās spožiem muzikāliem panākumiem nācies piedzīvot ne mazums cīņu par pasākuma izdzīvošanu.

Dāmai neatsaka

Priecāsimies par dzīvi – ir operas zemteksts, tāpēc iznākumam jābūt tādam, lai zālē valda prieks, – iecerējis Dainis Kalns un piebilst, ka jau mēģinājumos varot just Verdi mūzikas pozitīvo enerģiju – mākslinieki smaida! Ar vieglu roku pieņemot Maijas Kovaļevskas piedāvājumu dziedāt misis Alises Fordas lomu, neesot nojautis, ka “Falstafs” būs tik ciets rieksts. “Ko darīt – dāmai nedrīkst atteikt,” viņš nosaka. Diriģents Atvars Lakstīgala krietni apdomājies, pirms piekritis operu diriģēt, jo mūzikai ir ātrs temps un sarežģīti dziedājumi ansambļos. Festivāla uzvedumi parasti tiek “uzlikti” uz skatuves nedēļas laikā, bet šoreiz mēģināt sākuši jau ap Jāņiem.

Arī izmaksas neesot mazās – šogad visa projekta tāme grozās ap 220 tūkstošiem eiro, liels atspaids ir Siguldas novada domes līdzfinansējums un tavu brīnumu – pat Valsts kultūrkapitāla fonds pirmo reizi piešķīris prasīto summu – 27 tūkstošus eiro.

Līdzīgi kā Džuzepe Verdi, kas “Falstafu” uzrakstīja savam priekam, arī Dainis Kalns, par spīti radošajām un materiālajām grūtībām, joprojām gūst gandarījumu no opermūzikas svētkiem, kurus pats iedibinājis pirms 25 gadiem. Par piedzīvoto esot sarakstījis grāmatu, taču izdevniecība pagaidām atteikusi to publicēt – pārāk atklāts un tiešs vietām ir autors par piedzīvotajām nebūšanām. Viņš neslēpj, ka aizkulisēs nācies sīksti cīnīties gan par pasākuma māksliniecisko kvalitāti, gan tā pastāvēšanu un naudas problēmām.

Zvaigznes un mīnusi

2007. gadā organizators festivālu bija spiests pārcelt uz Jūrmalu, jo Siguldas domes vadītājs Tālis Puķītis “pieteicis karu” par it kā nelikumīgi izvietotu partijas, kas finansiāli atbalstījusi pasākumu, logo. Jaunajā mājvietā nav klājies labāk – Dzintaru koncertzāles vadītājs Andrejs Kondratjuks ļāvis draugiem pasākumu apmeklēt par velti un rezultāts – zāle pilna, bet kasē – mīnus 25 tūkstoši eiro.

Siguldā atgriezies pēc pāris sezonām jaunā mēra Uģa Mitrevica laikā, ar kuru spējuši rast kopīgu valodu un tagad, kā saka svētku rīkotājs, viss notiek. Viņam palīgos darbojas neliela komanda, kurai šogad jātiek galā ar 500 festivāla dalībniekiem, to vidū – 50 solistiem.

Kalns atklāj, ka pa šiem gadiem Siguldas opermūzikas svētkos ieguldījis pāri par 200 tūkstošiem eiro savas ģimenes līdzekļu. Zaudējumus atpelnījis, strādājot ķirurga darbu vairākās slimnīcās. Lielus mīnusus festivāls piedzīvojis jau 2000. gadā, kad vienpadsmit dienās tapuši trīs operu iestudējumi. Taču tas bijis tā vērts, jo togad uz Siguldas skatuves kāpa topošās pasaules līmeņa operzvaigznes – Anna Ņetrebko Suzannas lomā Mocarta “Figaro kāzās” un Mikaēlas lomā Bizē “Karmenā”, kā arī Elīna Garanča Rozīnas lomā Rosīni “Seviļas bārddzinī”. Tieši ar šo lomu latviešu opermāksliniece vēlāk sekmīgi debitēja Metropolitēna operā ASV.

Siguldā debiju ar pirmo patstāvīgo operas iestudējumu savā karjerā – Maskaņji “Zemnieka gods” – piedzīvojis vēl viens pasaules mēroga mūziķis diriģents Andris Nelsons.

Kas patīk vīriem? 

“Uzvarētāju komandu nevajag mainīt,” nosaka Kalns, atbildot uz jautājumu par festivāla formātu ar vienu operizrādes iestudējumu un vairākiem koncertiem. Nostabilizējusies arī noslēguma pasākuma formula – pēc lielām zvaigznēm vajadzīga atelpa. Piemēram, pagājušā gada Galā koncertam vieglumu piešķīris soprānu trio “Appassionante” no Itālijas. Izskatīgās un atraktīvās dziedātājas spējušas piesaistīt pat tos vīrus, kas parasti atved sievas uz koncertu, bet paši pils parkā dzer kafiju un bauda citas izpriecas.

Vislielākais prieks svētku rīkotājam par jaunajiem talantiem – tie Latvijā augot kā sēnes pēc laba lietus! Potenciālos festivāla dalībniekus viņš noskatot arī festivālā “Uzlecošās zvaigzne”, kurā piekto gadu darbojas kā žūrijas loceklis. Šogad apbūrusi desmitgadīgā Elza Siliņa – dziedātājas Ances Krauzes atvase. “Visa žūrija sajūsmā – kur tāds brīnumbērns, kas tik brīvi, virtuozi un temperamentīgi spēlē? Teicu uzreiz, ka Elzai jāspēlē Siguldā Galā koncertā,” stāsta D. Kalns. No instrumentālistiem viņš īpaši slavē pianistu Daumantu Liepiņu – spēlējot ar tādu garīgumu un virtuozitāti kā Dieva otrais dēls, varēšot dzirdēt svētku atklāšanas koncertā. No jaunajiem vokālistiem festivāla rīkotājs piemin Lauru Lolitu Perešivani un Kristapu Ivanovu, abi studē ārzemēs un jau aktīvi koncertē. “Tā ir divdesmitgadnieku paaudze, kuri, var teikt, jau ir profesionāli mākslinieki,” viņš piebilst.

XXV Starptautiskie Siguldas opermūzikas svētki

28. – 31. jūlijā Siguldas pilsdrupu estrādē

Programmā:

• 28. jūlijā 19.00 Svētku ieskaņas koncerts

29. jūlijā

15.00 Jauno talantu koncerts

21.00 pirmo reizi Latvijā – Džuzepes Verdi operas “Falstafs” brīvdabas oriģināliestudējums ar Pjēru Īvu Privo (Francija) titullomā un Maiju Kovaļevsku (Latvija) vienā no galvenajām lomām

30. jūlijā

13.00 Garīgās mūzikas koncerts Siguldas luterāņu baznīcā

18.00 Galā koncerts ar Olgas Peretjatko (Krievija, Vācija) piedalīšanos.

Biļešu cena 20 – 50 eiro, ar Siguldas iedzīvotāja ID karti – 10% atlaide.

Galerijas nosaukums

Viedokļi 

Gunda Vaivode, “Latvijas Radio 3” programmas “Klasika” direktore: 25 gadi opermūzikas festivālam nav maz – par to vislielākā cieņa Dainim Kalnam, kurš ar nelielu organizētāju grupu to kopis un attīstījis un saviem apstākļiem panācis labu rezultātu.

Prieks, ka festivāls reizēm parāda ko tādu, kas pie mums vēl nav iestudēts un pat pasaulē reti spēlēts. Man ļoti labā atmiņā Vinčenco Bellīni “Somnambula” ar brīnišķīgo kostarikāņu soprānu Irīdi Martinesu. Šogad pirmo reizi Latvijā izskanēs komiskā opera “Falstafs” – pavisam cits Džuzepe Verdi, kādu esam paraduši dzirdēt.

Apbrīnas vērta ir Daiņa Kalna unikālā spēja uzaicināt pasaules mēroga zvaigznes – Siguldā dziedājusi Anna Ņetrebko, Marselo Alvaress u. c. – un parādīt arī jaunos mūziķus, piemēram, Dināru Rudāni pirmo reizi dzirdēju tieši šeit – Nakts karalienes ārijā “Burvju flautā”.

Festivālam vajadzētu saglabāt savu kompakto apjomu ar vienu operas iestudējumu un koncertiem, svarīgākais, lai tas ir pēc iespējas kvalitatīvāks. Labi, ka svētki apaug ar pasākumiem arī citos mākslas žanros un vide top arvien sakoptāka un pielāgotāka koncertu un festivāla vajadzībām. Varētu vēlēt lielāku komandu, kurā notiek radošas diskusijas, kādiem būt svētkiem, gribētos redzēt arī kādu jaunu diriģentu.

Līga Sausiņa, Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece: Opermūzikas svētku veiksmei ir trīs saskaitāmie: tik drosmīgs un uzņēmīgs cilvēks kā Dainis Kalns, kas spējis tos radīt un ilgus gadus noturēt, Siguldas pilsdrupu estrādes unikālā vide, kas rada īpašu akustiku, un pēdējos gados rīkotāja veiksmīgā sadarbība ar pašvaldību. Pati vienmēr esmu apbrīnojusi Daiņa Kalna kompetenci opermūzikas jomā.

Siguldiešus svētki pamazām pieradinājuši pie operas, īpaši iecienīts ir Galā koncerts, daudzi apmeklē papildu piedāvājumu pils dārzā.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gada pieredze parādīja – ja svētkus rīko pašvaldība, tie izmaksā daudz vairāk, tāpēc palikām pie vecā modeļa, kad D. Kalns ir pasākuma organizators, mēs – atbalstītāji. Siguldas dome līdzfinansē svētkus, atzīstot to unikalitāti ne tikai Latvijas, bet arī plašākā mērogā. Šogad festivāla mākslinieciskajiem procesiem esam piešķīruši 46 tūkstošu eiro dotāciju un ap 17 tūkstošiem eiro – tehniskajām lietām un papildu piedāvājumam. Lai gan Dainis uzsver, ka Dievs operu mīl, tāpēc lielākoties paveicies iztikt bez lietus, šogad daļu no skatītāju vietām nodrošināsim ar jumtu. Domājam arī par pastāvīgu jumta seguma konstrukciju, taču tai vispirms nepieciešama speciālistu izpēte un vizualizācija.

LA.lv