Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. janvāris, 2012
Drukāt

Opozīcija ārlietu jautājumus varētu izmantot iekšpolitikas cīņās

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Pēc neatkarības atjaunošanas otrajās Saeimas debatēs valdošo partiju politiķi kā galveno tematu izcēla Eiropas Savienības jautājumus, bet opozīcijas pārstāvju izteikumos bija jūtama vēlme ārlietas izmantot iekšpolitiskām cīņām.


 

Par ātru apbērēt

Debates sākās ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzrunu, kas galvenokārt bija veltīts Eiropas Savienības tēmai. Ministrs sacīja, ka iepriekšējais gads bijis smags ES un tās dalībvalstīm, turklāt daži eksperti jau steigušies apbērēt ES, sludinot apokaliptiskus attīstības scenārijus. Kā 2011. gada svarīgāko ieguvumu Latvijas ārpolitikā ministrs minēja Latvijas kā “atbildīgas un respektētas ES dalībvalsts tēla atjaunošanu, sakārtojot savas finanses un spējot pieņemt sarežģītus lēmumus”. Viņš arī uzsvēra ES kā ekonomiskās sadarbības partnera lomu, jo 75 – 80 procentu Latvijas eksporta ir uz ES valstīm, kas esot stabils tirgus, un šis apjoms ir jānotur un jāpalielina. Ministrs akcentēja jau vairākkārt Latvijas politiķu izteikto pozīciju, ka Latvijai jābūt ES valstu kodolā un tai jāatbalsta jaunais ES līgums par fiskālo disciplīnu. Tāpat E. Rinkēvičs atgādināja, ka Latvijai jāpanāk valsts interesēm labvēlīgi ES budžeta nosacījumi, uzsverot kohēzijas un maksājumu lauksaimniekiem nozīmību.

Kā Latvijas drošības garantu ministrs minēja NATO un aicināja atgriezties pie lielāka finansējuma aizsardzībai, kā arī atgādināja, ka Latvijas prioritāte ir panākt ilgtermiņa risinājumu Baltijas gaisa telpas patrulēšanā. Runājot par attiecībām ar Krieviju, tika izcelta eksprezidenta Valda Zatlera vizīte Maskavā, kuras laikā parakstītie līgumi bijuši pamats tālākai ekonomiskai sadarbībai. “Veidojot attiecības, mēs apzināmies, ka ir jautājumi, kuros mums saglabāsies atšķirīgi viedokļi. Būtiskāk par atšķirīgo ir meklēt saskares punktus,” uzsvēra ministrs.

 

Iekšpolitiskais instruments

Debatēs uzstājās vairāk nekā 20 Saeimas deputāti. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atgādināja: “Pirms astoņiem gadiem Latvijas iedzīvotāji nelēma par struktūrfondiem, bet par atbalstu ES vērtībām.” Viņa norādīja, ka pašlaik ES klājas grūti ekonomiskās situācijas dēļ, bet Latvija ar savu krīzes pieredzi tagad var parādīt savu gudrību un tālredzību pārējām ES valstīm.

 

Saeimas ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš dalīšanos pieredzē nosauca par Latvijas uzdevumu. Viņaprāt, Latvijas ārpolitikas prioritātes nav mainījušās – tā ir ES, drošības stiprināšana, darbojoties NATO, un labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Tāpat Kalniņš aicināja atcerēties, ka jebkurš Saeimas deputāts ir arī diplomāts, kas veido Latvijas tēlu.

 

ZRP frakcijas vārdā runāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, uzsverot, ka Latvijai ES jāaizstāv savas nacionālās intereses lauksaimniecībā un kohēzijas politikā. “Nav pieņemams, ka kohēzijas finansējums tiktu samazināts, tas dalībvalstu starpā var radīt atšķirīgu spēju konkurēt,” sacīja deputāte un arī atgādināja, ka ES ir nepieciešams fiskālās disciplīnas līgums. Šā līguma kontekstā varēja sajust opozīcijas spiedienu uz koalīciju. “SC” deputāts Valērijs Agešins mudināja, lai ES pamatprincipos tiktu ievēroti sociāldemokrātijas principi, kas ir rūpes par cilvēkiem. Tikmēr ZZS frakcijas vārdā runāja deputāte Iveta Grigule, kura apšaubīja, vai Latvijas iedzīvotājiem būs labums no jaunā ES līguma par fiskālo disciplīnu un tas neradīs pārāk lielu slogu.

Interesanti bija V. Agešina izteikumi par attiecībām ar Krieviju, tās esot nepieciešams “deideoloģizēt”. Viņaprāt, Latvijas ārpolitikai nevajagot kļūt par iekšpolitikas ieroci.

Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds uzsvēra, ka viņam esot sajūta, ka opozīcijas partijas caur šīm debatēm dod iekšpolitiskus signālus. “Opozīcija cenšas sevi pozicionēt kā cilvēkus, kas rūpējas par sabiedrību – lai tā netiktu grūsta nabadzībā,” skaidroja A. Sprūds. Viņš pieļāva, ka, tuvojoties līguma pieņemšanai, spiediens varētu pieaugt un varētu sākties tirgošanās par amatiem.

 

Par valodu un diasporu

“Latvijas ārpolitikas mērķis ir aizstāvēt savus tautiešus ārvalstīs,” teica NA deputāts Jānis Dombrava. Pēc deputāta ziņām, krievu valodas referendumam Latvijā esot līdzinieki arī pašpasludinātajā Dienvidosetijā un arī Ukrainā. NA deputāte Vineta Poriņa pauda neizpratni, ka ziņojumā nav atradusi informāciju par valodas un pilsonības jautājumiem, kā arī naturalizācijas tendencēm. Deputāte atgādināja, ka EDSO Cilvēktiesību birojs vēloties panākt lielākas tiesības nepilsoņiem, un jautāja, vai ĀM dažādu organizāciju rekomendācijas neuztver kā saistības un vai Latvija izmanto ārpolitiku latviešu valodas stiprināšanai. V. Poriņa arī interesējās, kā ĀM starptautiskajai sabiedrībai skaidro 16. marta notikumus Latvijā. Vēlāk E. Rinkēvičs atbildēja, ka ĀM savā ziņojumā nav jārisina iekšpolitikas jautājumi. “Ministrija savos paziņojumos ir iestājusies pret ieteikumiem nepilsoņiem piešķirt balsstiesības. Par 16. martu – ministrija intensīvi skaidro vēsturi. Aicinu pret šo datumu izturēties piesardzīgi, jo to mēdz izmantot provokācijām,” sacīja ministrs.

Par latviešiem ārzemēs savā runā satraucās deputāts Ingmārs Čaklais, kurš sacīja, ka nav daudz laika, lai Latvija atgūtu savus aizbraukušos tautiešus.

 

“Izbraucēju atgriešana izskatās pēc neiespējamās misijas. Mums jāstrādā ar latviešiem svētdienas skolās, jāveicina visā pasaulē uztverama latviešu kanāla izveide, kā arī jāaicina diasporas organizācijas uz konstruktīvu darbību. Daudzi ir izbraukuši, un tuvākajā laikā viņu vietā nāks citi,” teica I. Čaklais.

 

Iepriekš aizkulisēs izskanējusi kritika, ka ārpolitikas debates ir tā saucamais ķeksīša pasākums, pēc kura nav gaidāmas lielas pārmaiņas. Politikas vērotāji iepriekš norādījuši uz nepieciešamību debates rīkot biežāk, kā arī pēc tām izdot apskatus ar apspriestajiem jautājumiem. A. Sprūds argumentē, ka šīs debates ir mēģinājums slīpēt deputātu viedokļus par ārpolitiku, kā arī iesaistīt viņus pārskatu procesā par savu politiku sabiedrībai, kas ir demokrātisks process. “Kopumā debates rāda pozitīvu tendenci,” sacīja A. Sprūds.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+