Foto – Dainis Bušmanis

Opozīcija joprojām pret valdības eiro ieviešanas plāniem 0

Saeima šodien, visticamāk, pieņems galīgajā lasījumā Eiro ieviešanas likumu, kas nosaka kārtību, kā Latvijā notiks pāreja no latiem uz Eiropas vienoto valūtu. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs apgalvo, ka eiro Latvijai nodrošināšot stabilitāti gan ekonomiskajā, gan ģeopolitiskajā vidē.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Viņš arī uzsver, ka pievienošanos eirozonai nevajadzētu saukt par naudas reformu, bet gan vienas valūtas aizstāšanu ar citu.

“Šeit nenotiks nekādas naudas atņemšanas vai netaisnīgu kursu noteikšana. Apmaiņas kursu visām valstīm nosaka to centrālās bankas, un Latvijas gadījumā tas ir 0,702804, un es nedomāju, ka Eiropas Centrālā banka noteiks citādāku,” mierināja J. Reirs. Tas nozīmē, ka gan pakalpojumu un produktu cenas, gan visi uzkrājumi, pensijas un pabalsti tiks konvertēti pēc šāda kursa. Proti, par vienu latu varēs saņemt 1,42 eiro. Piemēram, 100 latu pabalstu vietā no nākamā gada janvāra persona saņems 142 eiro.

 

Sola noturēt cenas

CITI ŠOBRĪD LASA

Likums paredz arī iespējas, kā cilvēki varēs apmainīt savus skaidrās naudas latu uzkrājumus pret eiro. Valūtas maiņa būs iespējama pasta nodaļās trīs mēnešus pēc eiro ieviešanas, bet Latvijas komercbankās – visu 2014. gada pirmo pusgadu. Latvijas Bankā latus pret eiro varēs mainīt neierobežoti ilgu laiku. Nekādi ierobežojumi tam, cik lielas summas var apmainīt, netikšot noteikti.

Kaut arī eiro plānots ieviest jau ar 2014. gada 1. janvāri, līdz 14. janvārim visās tirdzniecības vietās būšot iespējams par pirkumiem un pakalpojumiem norēķināties latos. Atlikums gan tikšot izdots eiro.

Valūtas nomaiņa no lata uz eiro neietekmēs noslēgtos līgumus vai dāvanu kartes. Piemēram, ja kāds ir saņēmis 100 latu dāvanu karti, tad no nākamā gada tā kļūs par 142 eiro dāvanu karti. J. Reirs brīdina iedzīvotājus, ka negodprātīgas kredītiestādes var mēģināt izmantot valūtas maiņu kā ieganstu nosacījumu mainīšanai klientam. Taču šāda rīcība būšot nelikumīga.

Likumā arī ietverta norma, ka jebkurš noapaļojums nodokļu, nodevu vai soda naudu ziņā tikšot veikts par labu iedzīvotājam. Tomēr attiecībā uz tirgotājiem valstij būs jāpaļaujas tikai uz viņu godaprātu. Tomēr J. Reirs pārliecinoši apgalvo, ka veikalos cenas necelšoties. “Cenas veidošanas principi visur ir vienādi, un tos nosaka tirgus. Cena ir tāda, par ko cilvēks preci pērk. Tad jau arī tagad tirgotāji varētu patvaļīgi to paaugstināt,” sprieda Budžeta komisijas vadītājs. Latvijai ir īpaša situācija eiro ieviešanas ziņā, jo pārējās valstīs vecās valūtas nomināls bijis lielāks nekā eiro nomināls. Tādēļ psiholoģiski jaunās cenas izskatījās stipri mazākas. Mums situācija būs pretēja. Piemēram, latu vērtai sviesta paciņai jaunā cena būs 1,42 eiro, kas izskatās lielāka. Tādēļ politiķi cer, ka tirgotāji neriskēs vēl vairāk kaitināt patērētājus.

Reklāma
Reklāma

 

Iespējams, pieprasīs referendumu

Opozīcijas pārstāvjus J. Reira un citu eirooptimistu argumenti nav pārliecinājuši. Visticamāk, gan “SC”, gan ZZS deputāti balsos pret Eiro ieviešanas likumu. Taču pagaidām izskatās, ka koalīcijai par spīti iekšējai spriedzei izdosies nodrošināt disciplinētu balsojumu.

“Ja eiro ieviešanas likumprojekts tiks pieņemts, tad apsvērsim domu savākt 34 deputātu parakstus, lai vērstos pie prezidenta ar lūgumu atlikt likuma izsludināšanu uz diviem mēnešiem. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka nedrīkstam pusceļā padoties un jāizmanto visas iespējamās parlamentārās metodes pret sasteigto eiro ieviešanu,” teica ZZS pārstāve Iveta Grigule.

Viņa uzsvēra, ka valdības steigšanos ar pievienošanos eirozonai kritizē virkne ekonomistu, tostarp arī tādi, kas saistīti ar valdošās koalīcijas partijām.

 

“Euro” tikai likumos

Tikmēr “Latvijas Avīzes” redakcijā turpina pienākt iedzīvotāju sūdzības un jautājumi par Eiropas vienotās valūtas nosaukuma pareizrakstību. Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasības arī latviešu oficiālajā dokumentācijā valūtas nosaukums būs jāraksta “euro”. Latvija kopā ar citām mazajām dalībvalstīm kopš 2004. gada centās pārliecināt ECB par tiesībām ievērot savus gramatikas likumus, bet šobrīd valodnieki atzīst, ka cīņā ar šo lingvistisko absurdu ir zaudēts. Vienīgais mierinājums, ka vismaz sarunvalodā drīkstēsim turpināt lietot salīdzinoši latviskāko “eiro”. Taču robeža starp “oficiālo dokumentāciju” un “sarunvalodu” ir diezgan izplūdusi.

J. Reirs skaidro, ka “euro” būs jālieto tikai normatīvajos aktos (likumos, MK noteikumos, starpvalstu līgumos), bet visur citur (ieskaitot darba līgumus, līgumus par valsts pasūtījumu izpildi, cenu zīmēs u. tml.) varēšot lietot “eiro”.

“Tagad jau arī tiek lietoti dažādi apzīmējumi – lati, Ls, LVL, bet visi saprot, par ko ir runa,” mierināja J. Reirs.

Arī aptaujātie tirgotāji un kredītiestādes pašlaik lieto formu “eiro” un labprāt turpinātu to darīt. “Šī forma ir iegājusies sarunvalodā. Turklāt tā ir loģiskāka, jo pēc latviešu valodas lingvistiski fonētiskajām tradīcijām rak-stība ir maksimāli pietuvināta izrunai,” uzskata “Maxima” preses sekretārs Ivars Andiņš. Līdzīgu viedokli pauda arī AS “SEB banka” pārstāve Agnese Strazda: “Pašlaik mēs visā savā latviskajā iekšējā dokumentācijā un saziņā lietojam terminu “eiro”. Ja vien nebūs kādi konkrēti likumi vai skaidras pamatnostādnes no Valsts valodas centra, kas to aizliegs, tad arī turpmāk plānojam pieturēties pie šīs formas.”