Opozīcijas rokās nonācis eiro ieviešanas komunikācijas plāns 0
Latvijas Zaļās partijas (LZP) rīcībā ir nonācis dokuments, kas varētu būt eiro ieviešanas komunikācijas plāns. Tajā minētās metodes pārāk līdzinās padomju laika stilam un totalitārisma sistēmai, uzskata LZP līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
LZP rīcībā ir nonācis dokuments ar nosaukumu “Eiropas ieviešanas komunikācijas plāns 2013.gada janvāris – maijs”, kas tālāk tekstā definēts kā krīzes komunikācijas plāns. Plāns izstrādāts, jo sabiedrībā dominējot negatīvs viedoklis par pievienošanos eirozonai un plaši esot izskanējuši viedokļi par tautas referenduma nepieciešamību, skaidro Vējonis.
“Tas paredz, ka cilvēki, ļaujot viņiem “izsāpēt savu sāpi par latu”, ar iejūtīgu līdzjūtību jāvirza uz vienīgo pareizo izvēli. Plāns precīzi atbilst propagandas principiem – daudz un vienkāršos vārdos atkārtot puspatiesību, izvēli sasaistīt ar konkrētiem un taustāmiem labumiem, biedēt ar vispārzināmiem, bet netveramiem bubuļiem un emocionāli likt noticēt, ka piekrišana ir apliecinājums piederībai izredzētajam īpaši gudro pulkam,” akcentēja politiķis un Saeimas deputāts.
Politiskais spēks šo dokumentu labticīgi uztver kā provokāciju. “Jo nav iespējams, ka tas tapis ar tiesiskuma, caurspīdīguma un demokrātijas koalīcijas Ministru kabineta akceptu. Dokuments, kas sīki saplāno, kā “politiskā elite” un pat tiesību institūcijas nevis sarunātos ar Latvijas tautu, lai skaidrotu, bet paustu “pareizos” vēstījumus,” ironizē Vējonis.
Viņš turpina, sakot, ka nav iespējams, ka “caurspīdīgā un demokrātiskā” Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome akceptētu pasūtījuma “dokumentālo” filmu un raidījumu tapšanu un pārraidīšanu sabiedriskajā televīzijā un radio un žurnālisti, kas modri vēro un pamana ētikas pārkāpumus, saņēmuši pasūtījuma naudu, padomju kinožurnālu stilā sagatavotu raidījumus un rakstus komunistiskās partijas kongresu noskaņās.
Nav iespējams, ka “tiesiskuma sardzē dienu un nakti stāvošās nevalstiskās organizācijas pēkšņi kļūtu aklas, kurlas un mēmas, ka pa Latviju varētu braukāt “aģitbrigādes” ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Tas nav iespējams kaut vai tāpēc, ka Ministru kabinetam nav tiesību un pilnvaru tērēt valsts budžeta naudu šādu masīvas propagandas pasākumu īstenošanai laikā, kad tauta sagaida atklātu sarunu. Tas būtu pārāk līdzīgi totalitārismam,” pauž LZP līdzpriekšsēdētājs.
Viņš aicina Ministru kabinetu un atbildīgās iestādes noskaidrot un paskaidrot šāda dokumenta parādīšanās iemeslus un mērķus. Latvijas tauta izdarīja izvēli par pievienošanos Eiropas Savienībai arī tādēļ, ka vēlējās uz visiem laikiem atbrīvoties no vienas, pareizās taisnības un ideoloģijas, iegūt tiesības demokrātiski un atklāti runāt, izsvērt un pieņemt lēmumus. Tādēļ Vējonis cer, ka šajā propagandas plānā uzskaitīto pasākumu atbilstība oficiālajam komunikācijas plānam ir tikai sakritība.
“Pievienošanās eiro ir izšķirīgs lēmums. Mēs kā valsts, katrs no mūsu cilvēkiem jau esam samaksājuši augstu cenu par atbilstību visiem eiro ieviešanas kritērijiem. LZP atbalsta Latvijas demokrātisku dalību Eiropas kopējā ekonomiskajā telpā, bet politiķiem nav tiesību augstprātīgi pieņemt tik nozīmīgus lēmumus šaurā lokā. Valdošās koalīcijas politiķiem un valdības pārstāvjiem, atbildīgajiem ierēdņiem jābeidz slēpties aiz “lokomotīvēm”, “komunikācijas”, “krīzes komunikācijas” un “aģitbrigādēm”. Jāsāk runāt ar cilvēkiem par cilvēkiem būtiskām lietām. Atbildēt uz jautājumiem,” uzsver politiķis.
Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nebūs pirmais politiskais spēks, kurš spers soli, lai iniciētu referendumu par eiro ieviešanas datumu, jo ZZS šajā jautājumā ir pragmatiska un piesardzīga, aģentūrai LETA sacīja deputāte Ilona Jurševska (ZZS).
ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA pauda, ka līdz tam, kamēr Saeima nebūs izlēmusi, ko darīt ar Eiro ieviešanas likumprojektu, politiskais spēks nepieņems galīgo lēmumu referenduma jautājumā. Šajā laikā būšot jāapzina sabiedrības domas un uzskati partijas iekšienē.
Jau vēstīts, ka otrajā un galīgajā lasījumā Eiro ieviešanas likumprojektu paredzēts pieņemt Saeimas plenārsēdē 31.janvārī.
