Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
23. novembris, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Opozīcijas tradicionālā “zvaigžņu stunda” (2)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Saeima vakar sāka pēdējā lasījumā skatīt nākamā gada budžetu un ar to saistītos likumprojektus. Tā sabiedrības daļa, kas interesējas par politiku, šīm stundām parlamenta darbā pievērš lielāku uzmanību, pamatoti gaidot retorikas pērles no tautas priekšstāvjiem. Nevarētu teikt, ka uzjautrinošu brīžu nav arī šogad, tomēr kopumā ir vismaz iespējams par debatēm uzrakstīt kaut ko neironisku.

Kā dažkārt saka, sīkums, tomēr patīkami. Apspriežot grozījumus Izglītības likumā, par nozari atbildīgais ministrs demonstrēja, ka respektē bieži izpildvaras piemirsto, ka vispār Latvijā ir parlamentāra demokrātija. Citiem vārdiem sakot, šī teksta ietvaros nevērtējot Šadurska priekšlikumu saturu, jāatzīmē, ka ministrs aktīvi diskutēja ar pretēja viedokļa paudējiem, nevis paļāvās, ka gan jau koalīcijas vairākums nodrošinās priekšlikumu pieņemšanu.

Budžeta projekta apspriešana tradicionāli ir īstais brīdis opozīcijai atgādināt par sevi. Nevarētu teikt, ka tas arvien notiek bez pamatīgas populisma devas, bet šoreiz ne par to. Jo īpaši saistībā ar izglītības jomā plānotajām pārmaiņām aktīvi bija Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas deputāti. Pieņemsim, ka tā ir tikai mana interpretācija, tomēr liekas, ka LRA cenšas zināmā mērā ieņemt “zaļo zemnieku” vietu kā pašvaldību, reģionu specifisko interešu galvenie aizstāvji. Nevar noliegt, ka situācija šādam manevram ir labvēlīga. Pirmkārt, LRA patiešām apvieno virkni ārpus Rīgas pašvaldību, tātad manevrs neizskatās samāksloti. Otrkārt, ZZS, kas nu ir valdošā partija, objektīvi ir spiesta akceptēt lēmumus, kas ZZS vēlētājiem nebūs tīkami. Tiesa, LRA ar tās centieniem, vēlēšanām tuvojoties, piedāvāt sevi kā “jaunos” vai “īstos” ārpus Rīgas dzīvojošo cilvēku interešu aizstāvjus jārēķinās, ka ZZS kontrolē ir tādas mērķauditorijai būtiskas jomas kā lauksaimniecība, meži un ceļi. Un gan jau “zaļie zemnieki” šīs tēmas virpinās uz nebēdu. Lai kā būtu, ZZS monopols uz “laukiem” kā politisko bāzi ir apdraudēts.

Tāpat zīmīgi, ka, apspriežot grozījumus Imigrācijas likumā, partijas “Kustība Par” pārstāvis (Aleksejs Los-kutovs, darbojas “Vienotības” frakcijas sastāvā) bija līdzīgās pozīcijās kā “Saskaņas” deputāti – tas atgādina, ka “paristi” uzskata, ka to spēkos ir mazināt “Saskaņas” monopolu uz t. s. krievvalodīgo elektorātu. Un acīmredzot mēs arī turpmākajos mēnešos redzēsim gadījumus, kad “paristi”, tiesa, ar citu, šajā gadījumā – sociālo liberāļu, ideju pamatojumu mēģinās atņemt “Saskaņai” kādas politiskās tēmas. Šādā taktikā ir zināma loģika, jo tā vēlētāju daļa, ko apzīmē kā nacionāli orientētos, par “paristiem” tāpat nebalsos, līdz ar to, pamīņājoties “Saskaņas” dārziņā, “paristi” ne ar ko daudz neriskē. Neesmu gan pārliecināts, ka termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju interešu aizstāvība ir tas pareizais virziens. Cik var spriest pēc dažām vietējām interneta platformām krievu valodā, cittautieši Latvijā nebūt nav visi sajūsmā par personāžiem ar neskaidras izcelsmes kapitālu un dīvainām biznesa metodēm, kuri, izmantojot pašas Latvijas valsts radīto regulējumu, legāli te atrodas un kārto savas biznesa domstarpības 90. gadu sākuma stilā.

Pabeidzot šo īso pārskatu, atklāts ir jautājums, kas notiks ar “No sirds Latvijai” (“NSL”), kas nonākusi dīvainā situācijā. Iekļūšanai nākamajā Saeimā nepietiekamie reitingi ir priekšnoteikums sabiedroto meklēšanai, bet te rodas problēma. Sadarbība ar pašreizējo pozīciju, kā saka, nepiestāv, LRA, šķiet, nejūt lielu nepieciešamību pēc papildu draudzības, savukārt Jaunajai konservatīvajai partijai varētu būt nepieņemams “NSL” līderes Sudrabas darbs t. s. oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Ņemot vērā, ka budžeta “paketes” pēdējo lasījumu parlaments ir sadalījis divu dienu darbam, mazinās iespēja, ka teju diennakti garas sēdes izmocītie deputāti sāk uzvesties neadekvāti. Citiem vārdiem sakot, pozīcijas un opozīcijas vārdu apmaiņai ir lielākas iespējas palikt veselā saprāta un pieklājības rāmjos. Arī labi. Pat ja izpaliks iemesli jautrībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nevaru skatīties Zandera raidījumus TV24. Tēmas labas. Bet-viņš pats tik briesmīgi nesakopies, tik nepatīkams. Vai tiešām neviens viņam to korekti nevar aizrādīt?

  2. Vai tiešam nevar reiz pārtraukt muldet!!!!!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+