Latvijā
Izglītība

Optimizācijas rezultātā Rīgā būs milzu skola – ar vairāk nekā 2000 skolēnu1


Bija iecerēts apvienot Rīgas 37. vidusskolu (ar krievu mācībvalodu) un Rīgas Poruka vidusskolu (attēlā), kas ir latviešu skola, veidojot divplūsmu Čiekurkalna pamatskolu. Taču arī šajā gadījumā, ņemot vērā sabiedrības protestus, lēmuma pieņemšana atlikta.
Bija iecerēts apvienot Rīgas 37. vidusskolu (ar krievu mācībvalodu) un Rīgas Poruka vidusskolu (attēlā), kas ir latviešu skola, veidojot divplūsmu Čiekurkalna pamatskolu. Taču arī šajā gadījumā, ņemot vērā sabiedrības protestus, lēmuma pieņemšana atlikta.
Foto: Timurs Subhankulovs

Šogad Rīgas dome slēgs vienu skolu, bet astoņas apvienos. Tāpat galvaspilsētā gaidāma bērnudārzu, kā arī bērnu un jauniešu centru apvienošana. Tā vakar, 27.februārī, nolēma Rīgas dome.

Par skolu tīkla optimizāciju balsoja ne tikai valdošā koalīcija, bet arī daļa no opozīcijas deputātiem. Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Dainis Locis skaidroja, ka balsos par, jo uzskata, ka skolu tīkls ir jāsakārto. Tomēr viņš norādīja, ka lēmums tiek pieņemts pārāk lielā steigā un nav pietiekami izdiskutēts ne ar rīdziniekiem, ne pašā Rīgas domē.

Opozīcijas deputāti projektu saņēmuši tikai dienu pirms lēmuma pieņemšanas. “Šie lēmumi skar tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju, tāpēc nedrīkst lemt vieglprātīgi,” sacīja D. Locis.

 

Slēdz krievu skolu

No nākamā mācību gada durvis vairs nevērs Rīgas 29. vidusskola, kurā ilgstoši samazinājies skolēnu skaits un pēdējos gados nav atvērtas vidusskolas klases.

Šajā skolā mācās krievu valodā un skolas absolventu sasniegumi centralizētajos eksāmenos ir vieni no vājākajiem valstī.

Piemēram, 2018. gada 11 absolventi matemātikas eksāmenu nokārtoja, vidēji iegūstot 14 procentpunktus no 100, bet latviešu valodas eksāmenā ieguva 21,31 procentu. Viens no viņiem pat nesavāca matemātikas eksāmena nolikšanai nepieciešamos piecus procentus. Valsts vidējais līmenis matemātikas eksāmenā 2018. gadā bija 34,6 procenti, bet latviešu valodas eksāmenā – 52,6 procenti. Skolēni varēs turpināt mācības netālajā Rīgas 46. vidusskolā.

Sākotnēji skolu tīkla optimizācijas komisija piedāvāja slēgt arī Rīgas 7. pamatskolu, kas ir latviešu skola un atrodas attālā galvaspilsētas rajonā – Jaunciemā, taču pēc vecāku un apkaimes iedzīvotāju protestiem – tika savākti 700 paraksti pret slēgšanu – šo skolu nolemts pagaidām saglabāt. Vēl gan tiks lemts par skolas pārveidošanu par sākumskolu un tās ēkas pārveidi par izglītības un apkaimes iedzīvotāju aktivitāšu īstenošanas centru.

Tāpat bija iecerēts apvienot Rīgas 37. vidusskolu (ar krievu mācībvalodu) un Rīgas Poruka vidusskolu, kas ir latviešu skola, veidojot divplūsmu Čiekurkalna pamatskolu. Taču arī šajā gadījumā, ņemot vērā protestus, lēmuma pieņemšana atlikta. Taču sarunas ar skolu pārstāvjiem par apvienošanās nepieciešamību turpināsies, jo abās skolās ir salīdzinoši neliels skolēnu skaits.

Runājot par apvienoto skolu likteni, Rīgas domes Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis uzsvēra, ka vismaz šobrīd lielākoties apvienotajās skolās bērni varēs turpināt mācības tajās telpās, kur tās uzsākuši. Taču nākotnē apvienotās skolas varētu darbu organizēt tā, lai vienā ēkā mācītos jaunākās klases, bet vecākās klases – citā ēkā.

 

Veidos milzu skolas

Rīgas domes deputāte Iveta Ratinīka (“Latvijas attīstībai”) norādīja, ka optimizācijas rezultātā tiks radītas divas milzu skolas: Rīgas Klasiskā ģimnāzija jau tagad ir liela – tur mācās vairāk nekā 1600 skolēnu, bet tai vēl pievienos gana lielu 60. vidusskolu ar 500 skolēniem.

Līdzīgi ir ar Juglas vidusskolu, kur kopējais skolēnu skaits pēc apvienošanas varētu būt vairāk nekā 1500 skolēnu.

Kāpēc jāapvieno jau tā lielas skolas un vai tās nekļūs pārāk lielas, I. Balamovskis īsti neatbildēja.

Vairāki opozīcijas deputāti izteica viedokli, ka nav skaidru kritēriju, pēc kuriem izlemts, kuras skolas slēgt vai apvienot. I. Balamovskis īsti nepiekrita, tajā pašā laikā norādot, ka valsts līmenī nav noteikti skolu tīkla optimizācijas kritēriji; katra pašvaldība pati var lemt, kā sakārtot skolu tīklu.

Tiks apvienoti vairāki bērnu un jauniešu centri, taču nodarbības arī turpmāk bērniem notikšot tur, kur ierasts.

Tātad ietaupījums iznāk lielākoties uz administrācijas rēķina. Bērnu un jauniešu centrs “Bolderāja” atšķirībā no citiem centriem gan tiks pievienots Rīgas 19. vidusskolai, kas arī atrodas Bolderājā. Šo vidusskolu iepriekš Rīgas dome grasījās pārveidot par pamatskolu, kaut tā ir vienīgā latviešu skola Bolderājā. Tomēr pagaidām tā tiks saglabāta kā vidusskola.

Saistītie raksti

I. Balamovskis atzina, ka precīzi pateikt, kāds būs finansiālais ieguvums no skolu, bērnudārzu, kā arī bērnu un jauniešu centru apvienošanas, pagaidām nevar, esot svarīgi, ka tiek koncentrēti resursi. Šobrīd katrai no iestādēm budžets ir tik niecīgs, ka tām nav iespējas attīstīties.

Gan I. Balamovskis, gan deputāti atzina, ka šie nav pēdējie lēmumi par Rīgas skolu tīkla sakārtošanu. No nākamā gada pašvaldības budžeta Izglītības, kultūras un sporta departaments prasa 10 000 eiro, lai veiktu pētījumus par iespējām turpināt Rīgas skolu tīklu optimizāciju.

 

Kuras skolas slēgs un apvienos?

Slēgs

* Rīgas 29. vidusskolu (145).*

Apvienos:

* Rīgas Ezerkrastu vidusskolu (210) ar Rīgas Juglas vidusskolu (1333),

* Rīgas 60. vidusskolu (514) ar Rīgas Klasisko ģimnāziju (1687),

* Rīgas Ziepniekkalna sākumskolu (306) ar Rīgas 94. vidusskolu (654),

* Rīgas Sanatorijas internātpamatskolu (123) ar Rīgas 5. internātpamatskolu – attīstības centru (206).

 

* Iekavās norādīts skolēnu skaits skolā 2018. gada 1. septembrī.

LA.lv