Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. janvāris, 2013
Drukāt

Optometristes BLOGS: Dators nebojā redzi

metropole-optometriste2

Nemaz ne tik senā atmiņā rudenīgais oktobris, ar ko tas bija tik īpašs? Ne vien ar acis priecējošo krāsaino lapkriti, bet ik oktobri tiek atzīmēta “Pasaules redzes diena”! Atceroties šo dienu it visā pasaulē, tiek aktualizēta cilvēku akluma un redzes traucējumu esamība kā nopietns sabiedrības veselības problēmjautājums.

 

 

Patiešām, statistika ir satraucoša, vēl jo vairāk tādēļ, ka 80% gadījumos šie redzes traucējumi ir viegli novēršami un ārstējami… ar vienu būtisku noteikumu – ja vien savlaicīgi uzmeklēts speciālists! 

 

Par daudz bezrūpības!

Un kad jūs pēdējo reizi bijāt pārbaudīt redzi? Vai zināt, kāda būtu “pareizā” atbilde? “Vismaz reizi gadā!” Tātad, šo atbildi zina vien nedaudzi ļaudis, kuriem dien dienā ielūkojos acīs un pārbaudu redzi. Protams, situāciju šeit, pie mums, nevaru salīdzināt ar to, cik samilzušas redzes problēmas ir cilvēkiem valstīs ar zemiem ienākumiem. Un tomēr, acis mums ir dotas tikai divas, tādēļ par tām jārūpējas pienācīgi!

Reiz uz redzes pārbaudi sagaidīju kundzi gados. Redzes pārbaudes laikā saprotu, ka ar brillēm labākai redzēšanai līdzēts nebūs, šeit vajadzīga acu ārsta palīdzība. Stāstu kundzei: “Man ir aizdomas par nopietnu acu kaiti, kas prasa rūpīgu ārstēšanu un operāciju, tādēļ lūdzu nekavējoties dodieties pie acu ārsta,” (Jo atgādināšu – optometrista kvalifikācija neatļauj ārstēt un nozīmēt medikamentozo ārstēšanu. Mēs, optometristi, esam primārie redzes aprūpes speciālisti – rūpējamies par labu redzi, savukārt, acu ārsti – par veselām acīm!) Un kundze man atsaka: “Ziniet, es jau biju pie acu ārsta. Viņš teica – jāoperē! Bet operāciju veikt uzreiz ir dārgi, to es nevaru atļauties. Un vēl, ja jāgaida rindā uz valsts apmaksātu – tas atkal ir ilgs laiks, kamēr pienāk kārta. Varbūt tomēr varat man tās brilles izrakstīt, lai labāk redzu?” Te nu sākas skaidrošanas darbs, ka ar brillēm kaitei līdzēts nebūs, un arī – katra nokavētā diena, neiestājoties rindā uz apmaksātu operāciju, ir no svara.

Redze ir tas, ar ko šis cilvēks riskē! Ja speciālists no sirds skaidrojis, cilvēki uzklausa ieteikumus, taču dažkārt kāds arī padusmojas- sak’, kādēļ uzreiz nevarat mani no acu kaites atbrīvot?

Par daudz taupības! Speciālistu padomi ir laba lieta, vēl labāk, ja tie piepildāmi bez īpašas tērēšanās. Pirmais universālais padoms ir vitamīniem bagāts uzturs, svaigs gaiss un regulāra acu atpūta! Jā, te piemināmas arī mellenes un burkāni, kas labvēlīgi ietekmē redzi, jo satur daudz A vitamīna. Šis vitamīns ir svarīga redzes funkciju sastāvdaļa, taču uzreiz jāsaka – melleņu ēšana no brillēm neatbrīvos, taču acu pašsajūtu uzlabos gan!

Atcerieties, kad pēdējo reizi bijāt pārbaudīt redzi? Jauki, ja tas bija pavisam nesen, vai redzi pārbaudāt regulāri, vismaz reizi gadā… Bet, ņemot vērā ekonomiskās situācijas ietekmi, cilvēki taupa uz visu, arī uz veselības rēķina, un it kā jau var saprast. Skumjākais, ka mūsu acis un redze to nesaprot, bet katrs taču vēlas, lai redze būtu skaidra un acis veselas! Viena no lietām, par ko nav jākautrējas – dažādu akcijas piedāvājumu izmantošana, ko ik pa brīdim piedāvā optikas saloni. Piemēram, redzes pārbaude bez maksas, ja iegādājas brilles vai labas atlaides briļļu ietvariem, ir tikai rūpīgāk jāpaseko  līdzi!

Par daudz nogurdinātas acis! Lai zinātu, kas nepatīk jūsu organismam, ir jāieklausās, ko tas saka jums priekšā. Jā, tieši tik vienkārši! Ķermenis un acis “niķosies”, ja nepatiks nesaudzīgs režīms vai neērti iekārtota vieta darbam ar datoru, mācībām, lasīšanai… Vislabāk, ja ir iegādāts krēsls, kam augstums regulējams tā, lai pie rakstāmgalda varam ērti apsēsties. Sēžot uz tā, kājas balstām pret grīdu, lai ilgstoša sēdēšana nenosprosto asinsriti! Skatoties ekrānā, neaizmirsti par acu mirkšķināšanu, lai actiņa regulāri tiktu apasarota!

Kad lūkojieties uz datora monitoru, tā augšējai līnijai ir jābūt acu augstumā, lai skatiens ekrānā ir nedaudz vērsts uz leju.

Un ja jau runājam par datorlietotāja ikdienu, reizi par visām reizēm jāiegaumē – dators nebojā redzi! Nepareiza, neērta poza un nenormēts darbs pie monitora ir lielākie ļaunuma radītāji jūsu acīm.

Pamēģiniet 8 stundas dienā pavadīt sporta zālē un tā katru darba dienu! Iespaidīga slodze, vai ne? Toties stunda sportojot pēc darba vai skolas būs tieši laikā!

Ideāli, ja ik pēc 20 minūtēm tuvuma darba, 20 sekundes palūkosieties tālumā un vismaz reizi stundā piecelsieties, lai izkustinātos. Bet kurš nu atcerēsies uzņemt laiku un precīzi izpildīt ieteikumus! Varam  izmēģināt mazās programmiņas, kas datora monitorā ik pēc noteikta laika signalizē – laiks atpūtināt acis!

Programmiņa gan vienā mirklī var sākt kaitināt, jo īpaši tad, kad jādara kaut kas ļoti svarīgs. Alternatīva var būt- ieviest kādu “mazo, veselīgo niķīti”! Piemēram, izrauj arī kolēģus atpūtas brīdī uz tējas pauzi, pēc tam ierosini visiem kopā mazliet pavingrot vai apēst kādu gardumu! Ja darbā ir ierīkota virtuve, nenoslinko- nomizo burkānus, lai kopā var pagrauzt!

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+