Orbans apvienos Krievijas draugus 6
Ungārijas premjers izteicies, ka ideoloģijā balstīta ārpolitika ir domāta dumjām valstīm.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, kurš pirms nepilnām divām nedēļām Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret Krieviju novērtēja kā bloka šāvienu sev kājā, tagad paziņojis, ka Ungārijai jāmeklē sabiedrotie, lai nepieļautu ES attālināšanos no Maskavas. Ar šādu paziņojumu Orbans nāca klajā nedēļas sākumā, uzrunājot Ungārijas vēstniekus no dažādām pasaules valstīm, informē ārvalstu ziņu aģentūras.
Interneta vietne “EurActiv.com” atzīmē, ka ar šo runu Orbans vēlējies iezīmēt sava nākamā premjerēšanas termiņa ārpolitikas prioritātes. Pavasarī notikušajās parlamenta vēlēšanās viņa vadītā labējā partija “Fidesz” guva pārliecinošu panākumu, saglabājot parlamentā divu trešdaļu deputātu vietu. “ES katru dienu aizvien attālinās no Krievijas. Tas ir slikti ne tikai Ungārijai, bet visam blokam,” sacīja Ungārijas valdības vadītājs. “Mums ir jāmēģina ciešāk sadarboties citām ES dalībvalstīm, kuras arī ir ieinteresētas palēnināt vai apturēt šo attālināšanās procesu.” Atzīstot viedokļu atšķirību starp Eiropas vidienes un austrumu valstīm, Orbans norādīja, ka dažādajos kontinenta reģionos esošajām valstīm ir grūti sastrādāties šajā jautājumā. Interneta vietne “EurActiv.com” informē, ka Ungārijas valdības vadītājs atšķirības saskata apstāklī, ka Polijas un Baltijas valstis vēstures dēļ attiecības ar Krieviju uzlūko caur drošības prizmu, ko savukārt nedara Ungārija. Orbans paziņoja, ka viņa valsts uztver Maskavu galvenokārt kā biznesa partneri, bet citus “aspektus” uzskatot par sekundāriem.
Ungārijas valdības vadītājs paziņoja, ka negrasās sabiedrotos izvēlēties, balstoties uz viņu vērtību skalu, bet grib īstenot pragmatiskāku ārpolitiku, kas nekaitētu valsts centieniem uzlabot ekonomisko stāvokli. “Mums nevajadzētu īstenot ārpolitiku, kuras centrā tiek liktas vērtības. Ideoloģijā balstītu ārpolitiku gudras valstis ir izdomājušas lietošanai dumjām valstīm,” laikraksts “The Wall Street Journal” atreferē Orbana sacīto uzrunā savas valsts vēstniekiem ārvalstīs. “Vērtības ir svarīgas, taču tas nenozīmē, ka mums ar valstīm, kas atrodas ārpus NATO un ES, jāveido attiecības pēc to politiskās kultūras, institūcijām, demokrātijas vai citiem uzskatiem.”
Jūlija beigās, uzstājoties ar runu Rumānijā dzīvojošo ungāru kopienas līderu saietā, viņš atzina, ka grib, lai Ungārija atsakās no liberāldemokrātiskām vērtībām un kļūst par “neliberālu” valsti, kāda ir Krievija vai Ķīna. Pagājušā mēneša nogalē teiktajā runā Ungārijas premjerministrs neslēpa, ka mēģina atrast “labāko veidu, kā padarīt Ungāriju konkurētspējīgāku”. “Šodien pasaule mēģina saprast sistēmas, kas nav ne Rietumu, ne liberālas, pat ne demokrātiskas, taču tajā pašā laikā sekmīgas,” paziņoja Orbans, kā piemērus minot Krieviju, Ķīnu, Indiju, Turciju un Singapūru.
Jāatzīmē, ka gada sākumā Orbans parakstīja desmit miljardu eiro vērtu līgumu ar Krievijas enerģētikas kompāniju “Rosatom”, kas attīstīs Ungārijā vienīgo atomelektrostaciju. Šādu soli piesardzīgi vērtējušas citas ES dalībvalstis, kas pretēji Orbanam mēģina aizvien mazināt savu enerģētisko atkarību no Krievijas. Orbans arī uzrunā vēstniekiem atkārtoti aizstāvēja parakstīto līgumu. “ASV nesatraucas, ka tās budžeta iztrūkumu finansē Ķīna, Vācijas “RWE” pārdod uzņēmumu Krievijai un Norvēģijas valsts atbalsta tehnoloģiju tirgošanu krieviem. Kāpēc lai mums būtu kādas galvassāpes par kodolspēkstacijas pilnveidošanu?” paziņoja Ungārijas valdības vadītājs.
