Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. jūlijs, 2016
Drukāt

Organizējam, nevis čučam. Grasmaņu dzimtas 63 pārstāvji pulcējas Čuču mājās

Grasmani_16

Paldies visiem, kas mums uzticējuši stāstu par savas dzimtas saietu, teic “Latvijas Avīze”  un sāk jauno rubriku “Dzimtu salidojums”.

Tas ir vērtīgs apliecinājums, ka esam gudra un tālredzīga tauta, jo stipra ģimene ir valsts vērtība, un prieks, ka daudzi apzina savus senčus, veido dzimtas koku, kā arī saliedē savus radus, tuviniekus dzimtu salidojumos.

Esam saņēmuši jau krietni daudz vēstuļu un foto, pirmie mūsu aprakstā – Grasmaņu dzimta, kuras salidojums notika šogad Jāņos Dunalkas pagasta Durbes novada Čuču mājās. Ināra Grasmane: “Dzimtas vectēvs ieprecējās Čuču mājās. Viņam bija divi dēli un divas meitas. Vecākais dēls mantoja mājas un izaudzināja sešus dēlus. Nu jau divdesmitais gads, kopš dzimta ik pēc pieciem gadiem Jāņos salido dzimtas mājās. Šogad bijām sešdesmit trīs līgotāji. Piecu gadu laikā mūžībā aizgājuši četri seniori, bet piedzimuši pieci bērni. (..) Kopīgi esam izveidojuši lielo un katrai ģimenei savu dzimtas koku. Esam apzinājuši smagu likteņu piemeklētos, karos un deportācijās bojā gājušos. Viņu vārdus esam ierakstījuši Likteņdārza bruģakmeņos. Nesen – maijā izdotajā apjomīgajā mežkopju piemiņas ceļvedī “Mežam veltīti mūži” iemūžināts virsmežzinis Grasmanis Gothards, kurš gāja bojā 1941. gadā Sibīrijas lēģerī. Lestenes kapu rindās atradām Līnes Grasmanes-Grīberes dēla Kristapa vārdu, viņš krita karā 1945. gada 19. martā, dienu pirms savas 20. dzimšanas dienas…” Ināra Grasmane akcentē būtisko – vācot ziņas par dzimtas piederīgajiem, veidojam visas latviešu tautas vēstures stāstu, kas jāsaglabā mūsu bērniem un mazbērniem, jo tas ir patiess, liecinieku vai pašu piedzīvots.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+