Dzeltenais tārtiņš.
Dzeltenais tārtiņš.
Foto: dabasdati.lv, Edgars Smislovs

Ornitoloģijas biedrība par gada putnu izvēlas dzelteno tārtiņu 0

RĪGA, Jan 10, BNS – Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2015.gada putnu ir izvēlējusies dzelteno tārtiņu, un šogad plānots apzināt dzeltenā tārtiņa ligzdošanas vietas Latvijā, aicinot par novērojumiem ziņot jebkuru dabas draugu un izglītot sabiedrību, aģentūru BNS informēja LOB.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Dzeltanais tārtiņš ligzdo klajos augstajos purvos, tas lielākā skaitā Latvijā sastopams migrācijas laikā pavasarī un rudenī.

Dzeltenie tārtiņi ligzdo tundrā un mežu zonā – klajos augstajos purvos, sākot no Grenlandes dienvidaustrumiem un Ziemeļeiropas līdz austrumiem Taimirā. Latvijā ligzdo 260–460 pāru. Salīdzinājumam Igaunijā ligzdo 3000–4000 pāru, Somijā – 120 000–150 000, turpretim Lietuvā – tikai 35–45. Tie veido ilgstošus pārus, kas, iespējams, uzturas kopā arī ārpus ligzdošanas sezonas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dzeltenā tārtiņa latīniskā nosaukuma “Pluvialis apricaria” skaidrojums ir: pluvialis – lietu nesošs (lietains) un apricari – apsauļot. Šī daļa attiecas uz dzeltenīgo apspalvojumu, bet “lietus” uz tautas vērojumiem, ka tārtiņš sasauc lietu.

Gada putna akciju LOB rīko jau divdesmito reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013) un pupuķis (2014).

Šogad gada putna akciju LOB rīko sadarbībā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtu, kur purvu zinātnisko izpēti nodrošina Starpdisciplināra jauno zinātnieku grupa Latvijas purvu un to resursu izpētei, ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai.