Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. augusts, 2015
Drukāt

Ķibeles ar ortozēm. Vēlas prasīt miljonus, nevis pārkārtot darbu (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja
Uzziņa

Nacionālā rehabilitācijas centra rīkotajā valsts iepirkumā mīksto un cieto ortožu ražošanai uz gadu uzvarējuši septiņi uzņēmumi, tajā skaitā arī "Vaivaru" filiāle STOC "Sloka" par kopējo summu 210 961 eiro. Labklājības ministrija norāda, ka Publisko iepirkumu likums ļauj vienlaikus rīkot iepirkumu un tajā piedalīties.

2014. gadā izsniegtas 692 cietās ortozes par 
147 319 eiro.

Valsts tehnisko palīglīdzekļu centra 2015. gada finansējums – 2 712 381.

Viedoklis

Zane Pavāre, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, traumatoloģe – ortopēde: "Insulta slimniekiem, jostas daļas spondilozes un vēl citu diagnožu pacientiem nereti ir nepieciešamas pēdas locītavas ortoze. Pašmāju ražotāji, kuri strādā nelielās darbnīcās ar ne tām augstākās klases iekārtām, nekad nespēs saražot tādas kvalitātes ortozes, kā to var izdarīt lielās rūpnīcas, kuras gadiem izpilda liela apjoma pasūtījumus ar augstvērtīgu aparatūru."

Aivara sievas tēvam Oskaram pēc pārslimota insulta ir radies nopietns sarežģījums – kāja vairs neklausa tā kā agrāk, pēdu nevar noturēt, tā šļūc pa zemi, bet staigāt gribas. Vienīgais, kas šajā gadījumā var palīdzēt, ir tā sauktā krītošās pēdas ortoze, kas nofiksē pēdu un apakšstilbu tā, lai atvieglotu kustības.

Oskara znots Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” Tehnisko palīglīdzekļu centrā uzzināja, ka šai iestādei ir līgums ar septiņiem nelieliem Latvijas uzņēmumiem, kuri izgatavo individuāli katram klientam piemērotu ortozi, un ka valsts par to maksā 126 eiro, bet pacienta līdzmaksājums ir tikai 7,11 eiro. Tātad izdevīgi, jo gandrīz par pusvelti, secināja Aivars un izvēlējās Atipiskās protezēšanas laboratoriju, kas pasūtījumu ar traumatologa – ortopēda norīkojumu pieņem ne tikai Rīgā, bet arī Valmierā, Liepājā un Daugavpilī.

“Kad saņēmām izgatavoto ortozi, apmulsu – tik plata, ka nevar ievilkt ne zeķē, ne apavos, ražota no neizturīga materiāla – polietilēna, kas bieži lūst. Man bija grūti to salīdzināt ar tām ortozēm, kas tiek ražotas ārvalstīs un ko var iegādāties Latvijas medicīnas preču veikalos un tehniskās ortopēdijas kabinetos. Bet visvairāk biju pārsteigts par cenu, ko valsts par to maksā,” sacīja Aivars un pastāstīja, ka Rīgā vairākās medicīnas preču pārdošanas vietās redzējis trīsreiz lētāku daudz labākas kvalitātes šī veida preci.

Sūdzieties!

Atipiskās protezēšanas laboratorijas vadītāja Tatjana Djukendžijeva uzsvēra, ka izgatavotajai produkcijai ir divu gadu garantija un ka klients var vērsties uzņēmumā un lūgt ortozi pielabot. Vadītāja gan nevarēja pateikt, cik krītošās pēdas ortožu uzņēmums gadā saražo, jo šīs statistikas savākšanai esot nepieciešams ilgāks laiks, bet pacienti tās pasūtot diezgan bieži. Kopumā laboratorijai no valsts budžeta dažādu tehnisko palīglīdzekļu ražošanai šogad piešķirts aptuveni miljons eiro.

Arī Valsts tehnisko palīglīdzekļu centra (VTPC) vadītāja Ligita Nelsone norādīja, ka klienti reizēm esot dīvaini – nenākot ar sūdzību uz uzņēmumu vai viņas vadīto iestādi, bet pauž savu neapmierinātību žurnālistiem. “Izskatām sūdzības un varam pat pieņemt lēmumu lauzt vai apturēt līgumu ar ražotāju. Izvērtējot, cik reižu sūdzību gadījumos esam pieņēmuši klientam labvēlīgu vai nelabvēlīgu atzinumu, tad redzams, ka attiecība ir puse uz pusi,” sacīja Nelsone.

Izvēlas importa, nevis pašmāju ražojumu

“Kāda jēga rakstīt sūdzību, ja no tās labāk nebūs – tā ortoze taču nekļūs estētiski glītāka un ērtāka. Daudz vienkāršāk ir aiziet uz specializēto veikalu un nopirkt, piemēram, Vācijā ražotu ērtāku, vieglāku un izturīgāku preci. Turklāt trīsreiz lētāku, nekā par to samaksā valsts,” saka Gunta, kas atteikusies no valsts piedāvājuma un savai mammai nopirkusi importa krītošās pēdas fiksētāju.

Lai pārliecinātos, cik tad maksā ievestās rūpnieciski izgatavotās ortozes, iegriežos medicīnas preču veikalā “NTB” un lūdzu parādīt dārgāko šī veida produktu. Klientu apkalpošanas speciāliste man demonstrē ražojumu, kas maksā 30 eiro, un parāda, cik ērti ortoze uzliekama uz kājas, turklāt taisīta no izturīga materiāla. “Lielākajai daļai klientu tā der, un viņi ortozi nopērk. Ja ir pēdas deformācija, tad gan piedāvājam dārgāku – par 70 eiro, bet pirms tam ir nepieciešama ergoterapeita konsultācija,” pastāstīja veikala pārstāve.

Bet uzņēmuma vadītājs Raimonds Strazdiņš neslēpa, ka esot runājis ar VTPC vadību par iespēju piedalīties valsts iepirkumos un izskaidrojis, ka pat individuāli pasūtītu Vācijā vai Zviedrijā ražotu ortozi var nopirkt vairākas reizes lētāk, nekā par to maksā valsts. “Taču es nejutu ieinteresētību. Mums nav iespējams piedalīties valsts iepirkuma konkursos, tādēļ ka tur ir uzstādīti neizpildāmi noteikumi. Piemēram, prasība, ka ortoze jāpiedāvā ģipša atlējumā, bet tā ir novecojusi metode, ko ārvalstīs neizmanto. Vai arī jāpiedāvā konkrētai firmai analogs ortozes paraugs. Tas būtu līdzīgi, ja automašīnu iepirkumā prasītu iesniegt mersedesam līdzīgu eksemplāru,” secina uzņēmuma vadītājs.

Apmeklēju arī tehniskās ortopēdijas kabinetu “Hemat”, kuru vada Māris Toms – persona ar mediķa un inženiera zināšanām – un kuram ir daudzu gadu sadarbības pieredze ar tehnisko palīglīdzekļu ražotājiem ASV.

“Krītošai pēdai ir daudz ortožu. Kuru jūs gribat apskatīt?” vaicā Toma kungs. Lūdzu parādīt tās vienkāršākās, tās, kas cilvēkiem pa kabatai. Pārliecinos, ka cietās rūpnieciski ražotās krītošās pēdas ortozes maksā no 40 līdz 60 eiro, bet, ja klients vēlas pasūtīt individuāli tikai viņam ražotu palīglīdzekli, tad cena sadārdzinās par 15 procentiem, man stāsta uzņēmuma vadītājs. “Pirms desmit gadiem pat iedomāties nevarējām, ka individuālos pasūtījumus varēs īstenot bez klientu klātbūtnes. Uz Ameriku nosūtām, piemēram, klienta kājas vai rokas digitālu fotogrāfiju. Attēlu Amerikā ievada “autocad” programmēšanas sistēmā, kas aprēķina tehniskā palīglīdzekļa izmērus, bet pēc 24 – 48 stundām pasūtījums jau ir gatavs,” atklāj Māris Toms.

Šim uzņēmumam ir tikai viens – ortopēdisko apavu valsts pasūtījums, bet paplašināt iepirkumu klāstu, piedaloties valsts izsludinātajos iepirkuma konkursos, uzņēmums vēlētos tikai tad, ja birokrātiskais slogs būtu krietni mazāks un ja uzņēmums varētu paturēt iekasēto pacientu nodevu, iepriekš pieminētos 7,11 latus, nevis visu pārskaitīt “Vaivariem”.

M. Toms: “Mums nauda jāiegulda speciālistu izglītošanā. Jāņem vērā arī tas, ka mēs izpildām visus birokrātu uzstādītos noteikumus, un tas ir darbs, par kuru jāmaksā. Piemēram, ja daļa no pacientiem, kuriem jāsaņem prece, neierodas, mums, nevienam citam, liek viņus meklēt un rakstīt atskaitē, kāpēc klients nav atnācis. Savukārt, ja klients atnāk pēc valsts apmaksātās preces, mums jāaizpilda sešas A4 formāta veidlapas (!), par atskaitēm nemaz nerunājot, kur papīrs papīra galā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. līdzīgi ar zobārstniecību Atbildēt

    Rīgā Blaumaņa ielā nekad neejiet pie zobu protēzistes G.abrūnes!!!
    Tos ilkņus ,ko uztaisīja,šai pašai vajadzētu nēsāt mutē,tagad stāv un pūst atviktnē.Nauda,protams,izmesta.

  2. patiešām, grūti novilkt strīpu, kur beidzas nekompetence un sākas korupcija un naudas atmazgāšana.

Draugiem Facebook Twitter Google+