Mobilā versija
Brīdinājums 0.0°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
3. maijs, 2017
Drukāt

Ošam – augstākais valsts apbalvojums

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās) pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni karikatūristam Ērikam Ošam par mūža ieguldījumu kultūrā un spilgtu radošo devumu karikatūras žanra attīstībā Latvijā valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas svinīgajā ceremonijā Rīgas pilī. Foto - LETAValsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās) pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni karikatūristam Ērikam Ošam par mūža ieguldījumu kultūrā un spilgtu radošo devumu karikatūras žanra attīstībā Latvijā valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas svinīgajā ceremonijā Rīgas pilī. Foto - LETA

Rīgas pilī pasniegti valsts augstākie apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis apbalvojumus pasniedza 68 dažādu profesiju un amatu pārstāvjiem par nozīmīgu darbu kultūrā, mākslā un mūzikā, sasniegumiem zinātnē, pašaizliedzīgu un mūža darbu pedagoga profesijā, profesionālu dienestu bruņotajos spēkos un robežsardzē, sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā, nozīmīgu devumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, uzņēmējdarbībā un vides aizsardzībā.

“Laikā, kad sākam svinēt Latvijas simtgadi, vēlos pateikties cilvēkiem, kuri ir paveikuši vairāk par savu ikdienas pienākumu. Jums ir ļoti nozīmīga loma valsts vēsturē, jo ar savu darbu, kas ir īpaši pamanāms, jūs veidojat labāku Latviju,” teica Raimonds Vējonis.

Triju zvaigžņu ordeni saņēma arī “Latvijas Avīzes” karikatūrists Ēriks Ošs, kurš šopavasar svinēja 90 gadu jubileju un joprojām kā štata darbinieks strādā “LA”. Savā pateicības uzrunā Ēriks Ošs izteica prieku, ka viņam ir dota iespēja zīmēt karikatūras preses brīvības apstākļos.

Oša kungs, bez šaubām, ir leģendārs vīrs, jo cilvēki atceras karikatūras, kuras viņš publicējis žurnālā “Dadzis” pirms gadu desmitiem, vēlāk “Lauku Avīzē” un turpina zīmēt “Latvijas Avīzē”, kur attēls ir daudzkārt daiļrunīgāks par garu tekstu. Paaudzēs – gan jaunais lasītājs, gan viņa vectētiņš – ir pazīstami ar žanra meistara Oša karikatūras mākslu. Šī zīmuļa atvēziens ir ar spilgtu individuālo rokrakstu, pēc izturētā stila momentāni atšķirams no citu kolēģu veikuma. Oša atrastie sižeti ir trāpīgi, kā no pašas dzīves ņemti. Nereti “bez vārdiem”, bet zīmētais kā magnēts pievelk lasītāja skatītāja aci, un viņš pamana arī dziļāk apslēptu jēgu.

Darbabiedriem Ēriks liekas ļoti pievilcīga personība. Tikmēr avīzes lasītāji arvien saka – karikatūrista humors palīdzot pievārēt dzīves grūtības un optimistiskāk raudzīties rītdienā. To nedrīkst novērtēt par zemu – lielo Oša devumu sabiedrības saliedēšanā un veselības uzlabošanā zem smaidu un smieklu zīmes! Pat visjocīgāk attēlotie varoņi, no kuriem liela daļa ir sabiedriskas personas, neskaišas par bildi, kas uzbūrusies no mākslinieka zīmuļgala, un ierāmētu labprāt pieliek savās darbistabās pie sienas. Diezin vai Latvijā tu esi redzams politiķis, ja tevi nav uzzīmējis Ēriks Ošs.

Sasniedzot ievērības cienīgu 90 gadu jubilejas slieksni, Oša talants ir nevīstošs un nenovecojošs, joprojām stilīgs un savdabīgs, un vienmēr labsirdīgs.

Ēriks Ošs dzimis 1927. gada 13. martā Liepājā, Karostā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Vecākais brālis Ģirts gājis bojā karadarbībā 1941.gadā, vēl ir jaunākā māsa Ilze.

Izglītības taku sācis mīt 1934 .gadā Karostas Kalpaka pamatskolā. No 1937. gada dzīvojis Balvos, uz kurieni tēvu pārcēla darbā. Turpinājis izglītošanos Balvu pamatskolā, bet no 1938.gada decembra dzīvojis Rīgā un pabeidzis 4.pamatskolu.

1941.gada rudenī iestājies Rīgas 2.valsts ģimnāzijā, kuru (toreiz jau Zentas Ozolas 5.vidusskolu) beidzis 1946.gadā.

1946.gadā iestājies LVU Arhitektūras fakultātē, bet jau pēc gada pārgājis uz Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kuru beidzis 1953.gadā.

Līdz 1956. gada martam strādājis par skolotāju Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam Latvijas televīzijā par mākslinieku inscenētāju, no 1970. gada līdz 1990. gadam par galveno mākslinieku.

Kopš 1957. gada publicējies satīriskajā žurnālā “Dadzis” līdz pat 1995. gada augustam, kad žurnāls beidza pastāvēt.

No 1994. gada līdz pat šim brīdim strādā “Lauku Avīzē” (pēc pārdēvēšanas “Latvijas Avīzē”) par satīrisko zīmētāju.

1952. gadā precējies, tagad atraitnis. Ir divas meitas, divi znoti, mazbērni, mazmazbērni.
Jau 36 gadus – kopš 1981. gada 30. aprīļa – stingri ievēro personisko sauso likumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+