Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. janvāris, 2012
Drukāt

Oskaram Kalpakam šodien 130


Foto - LETAFoto - LETA

Šodien plkst. 10.40 Rīgā pie pieminekļa pulkvedim Oskaram Kalpakam, atzīmējot Latvijas armijas pirmā komandiera 130. dzimšanas dienu, noliks ziedus un aizdegs svecītes. Pulkvedi atcerēsies arī Madonas novada ”Liepsalās” un Saldus novada ”Airītēs”, kur joprojām norit atjaunošanas darbi. 


Rīgā oficiālajā ziedu nolikšanā pie pieminekļa O. Kalpakam piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji un Latvijas Kara muzeja darbinieki, bet Aizsardzības ministrijas un NBS ļaudis kopā ar Madonas un Lubānas novada pašvaldību tradicionāli organizē atceres pasākumus arī pirmā Latvijas armijas komandiera dzimtajā pusē. Tur O. Kalpaka dzimšanas dienas atzīmēšana šajos gados jau izveidojusies par zināmu rituālu, kas veicina novadu sabiedrisko dzīvi. Kā vienmēr, arī šogad notiks piemiņas brīdis pie pulkveža atdusas vietas Lubānas novada Visagala kapos, kam sekos pasākumi O. Kalpaka dzimtajās Meirānu ”Liepsalās” ar Latviešu virsnieku apvienības un Oskara Kalpaka piemiņas fonda pārstāvju, kā arī skolēnu un novada iedzīvotāju līdzdalību. Madonas novada Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls stāsta, ka O. Kalpaka jubilejas gadā programma iecerēta pat nedaudz vērienīgāka nekā citkārt. “Liepsalās” būs skolēnu militarizētā ziemas stafete, ko organizēs vietējās jaunsardzes vadītāji. Pēc tam sekos Oskara Kalpaka piemiņai veltīts koncerts Degumnieku tautas namā. Programmā gan skolu jauniešu, gan NBS orķestra priekšnesumi.

 

Pēc ”Liepsalu” atjaunotājas un iekopējas O. Kalpaka brāļameitas Ārijas Kalpaks-Grundmanes nāves 2006. gadā pāris gadu vēlāk īpašumu mantoja viņas attāla radiniece Anita Kalpaka. Sākotnēji pastāvēja bažas, ka jaunā saimniece priekšgājējas patriotisko darbu var atstāt novārtā, tomēr tās nav apstiprinājušās.

 

”Pašreiz neko sliktu par viņu sacīt nevaru. Viņa ir atvērta sadarbībai. Tradicionālie pasākumi bremzēti netiek,” tā Aigars Šķēls. ”Liepsalu” uzturēšanā palīdz 2009. gada 29. jūnijā starp AM, Ošupes pagasta padomi (šobrīd Madonas novada pašvaldību), Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fondu un Anitu Kalpaku-Borovkovu noslēgta sadarbības vienošanās, organizējot ikgadējos pasākumus. Madonas novada pašvaldība šajā sakarā saņem AM līdzfinansējumu, ”lai saglabātu pirmā Latvijas armijas virspavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka piemiņu un veicinātu jaunatnes militāri patriotisko audzināšanu”. Aizvadītajā gadā piešķirtā summa bija Ls 2068.

Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs stāsta, ka valsts finanses tiekot tērētas teritorijas apsardzei un zāles appļaušanai. Pašvaldība būtu gatava ieguldīt naudu ”Liepsalu” attīstīšanā, tāpat ēku jumtiem šur tur būtu vajadzīgs remonts, taču te rodas juridiska problēma: Latvijas likumdošana liedz pašvaldībai veikt ieguldījumus privātīpašumā. Lai nu kā, Šķēls uzsver, ka ”Liepsalās” viss turpinās – būs arī Ā. Kalpaks-Grundmanes iedibinātie patriotiskie Karoga svētki, kas šogad notiks 21. septembrī.

Atjaunošanas darbi rit Saldus novada Oskara Kalpaka muzejā “Airītes”, kas ir Kara muzeja filiāle. ”Airītes”, kā zināms, 2007. gada novembra nogalē cieta ugunsgrēkā. 2011. gadu guļbaļķu ēka sagaidīja ar jaunu niedru jumtu, bet par šo gadu Kara muzeja direktore Aija Fleija stāsta, ka ”Airītēs” beidzot ir apkure – siltumsūknis: ”Tagad uguns mūs vairs neapdraudēs.” Ja viss veiksies, kā paredzēts, marta beigās ēkas iekštelpas būs pabeigtas un varēs domāt par ekspozīcijas izkārtojumu.

Tā būšot plašāka nekā agrāk. Fleija gan pagaidām atturējās prognozēt, vai ”Airītes” uzņems pirmos apmeklētājus jau šogad, tomēr Aizsardzības ministrijas preses nodaļa apgalvo, ka rudenī tas varētu notikt. Ja tā, tad atjaunošana būs notikusi pat raitāk, nekā sākotnēji plānots.

 

Uzziņa

Piemiņas vietas Oskaram Kalpakam un viņa karavīriem

Piemiņas memoriāls O. Kalpaka dzimto māju vietā Madonas novada Ošupes pagasta ”Liepsalās”.

O. Kalpaka memoriālais muzejs un piemiņas vieta pulkvedim un vēl trim 1919. gada 6. martā kritušajiem Atsevišķā latviešu bataljona vīriem Saldus novada Zirņu pagasta ”Airītēs”.

Tēlnieka Gļeba Panteļejeva piemineklis O. Kalpakam ”Pret straumi” Esplanādē Rīgā.

Piemiņas siena par godu 1919. gada Brīvības cīņām Skrundas novada Nīkrāces pagasta “Lēnās” un ”Kalpaka taka” – vieta, kur 1919. gada 3. martā O. Kalpaka vienība pārcēlās pāri Ventai, lai sāktu uzbrukumu lieliniekiem.

Piemineklis Skrundā kalpakiešu uzvarai pār lieliniekiem Skrundas kaujā 1919. gada 29. janvārī.

Piemineklis kalpakiešiem Aizputes novada Kalvenes pagasta Aizpores kapos ar aktiera Ēvalda Valtera stādīto ozolu. Šajos kapos apbedīti 12 kritušie O. Kalpaka karavīri.

O. Kalpaka bataljona štāba vieta Skrundas novada Rudbāržu pamatskolā, bijušajā Rudbāržu muižā.

Piemineklis pie Auces novada Lielauces luterāņu baznīcas O. Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā.

Piemiņas vieta O. Kalpakam Liepājas Ziemeļu kapos, kur pulkvedis tika apglabāts līdz pārapbedīšanai 1919. gada septembrī.

O. Kalpaka atdusas vieta dzimtas kapos Lubānas novada Visagala kapos.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+