“Oskaram” no Latvijas pieteiks Pakalniņas filmu “Ausma” 2
No Latvijas šogad “Oskara” balvas nominācijai kategorijā “Labākā ārzemju filma” tiks izvirzīta režisores Lailas Pakalniņas spēlfilma “Ausma”.
Kā šodien žurnālistiem sacīja žūrijas pārstāve, Rīgas Kino muzeja vadītāja un kino zinātņu maģistre Zane Balčus, žūrija uzskata, ka filma “Ausma” no četrām balvai atbilstošajām filmām ir mākslinieciski visaugstvērtīgākā.
Viņa uzskata, ka filma ir intelektuāls, ne emocionāls baudījums. Tā piedāvā daudzslāņainu un simbolisku vēstījumu, kā arī tā prasa pacietīgu skatītāju, bet baudījums esot tā vērts. “Starp citiem citiem pretendentiem filma “Ausma” varētu būt tā, kas piedāvā visnegaidītāko māksliniecisko risinājumu. Arī no profesionālā viedokļa tā ir sarežģīti uzņemta filma,” sacīja Balčus, piebilstot, ka filma “Ausma” no visā četrām filmām visvairāk pelnījusi to, ka no Latvijas puses ir virzāma uz “Oskara” balvu.
Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja un kinomāksliniece Ieva Romanova pauda prieku un lepnumu, ka šoreiz šajā konkursā bijušas četras filmas. “Katrai no šīm filmām ir sava kvalitāte. Izšķirties nebija viegli, bet es domāju, ka “Ausma” varētu būt pārsteigums amerikāņu profesionāļu skatītājiem,” akcentēja Romanova.
Savukārt kinozinātnieks Viktors Freibergs atgādināja, ka filmu vērtētāji Amerikā būs nevis skatītāji uz ielas, bet gan kino zinātnieki. Viņaprāt, filma “Ausma” varētu piesaistīt kino profesionāļus.
Izvirzīšanai “Oskara” balvas nominācijai pretendēja arī Renāra Vimbas spēlfilma “Es esmu šeit”, Dāvja Sīmaņa spēlfilma “Pelnu sanatorija” un Vitālija Manska dokumentālā filma “Saules staros”. Visas šīs filmas ir arī nominētas nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvām attiecīgajās labāko filmu kategorijās.
Atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam uz nomināciju kategorijā “Labākā ārzemju filma” var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2015.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda.
Lēmumu par Latvijas filmas virzīšanu pieņems Nacionālā kino centra izveidotā ekspertu komisija, kurā darbojas Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja un kinomāksliniece Ieva Romanova, kinozinātnieks Viktors Freibergs, kinorežisors un teorētiķis Jānis Putniņš, Rīgas Kino muzeja vadītāja un kinozinātņu maģistre Zane Balčus, kino žurnāliste un portāla “Kino Raksti” galvenā redaktore Kristīne Matīsa un filmu producents un režisors Juris Kursietis, kura filma “Modris” tika virzīta “Oskara” nominācijai 2014.gadā, pašam režisoram piedzīvojot lielu daļu no “Oskaru” sacensībā nepieciešamajiem procesiem Losandželosā, ASV.
Šī būs devītā reize, kad Latvija izvirzīs filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars”, taču nevienu reizi darbi no Latvijas līdz nominācijai nav nonākuši.
Kā vēstīja Matīsa, Latvijas kinoprofesionāļi ir iesaistīti vairākās citu valstu filmās, kas jau izvirzītas “Oskaru” sacensībai. Lietuvas eksperti izvirzījuši režisora Kristijona Vildžūna Baltijas valstu kopražojuma spēlfilmu “Senekas diena”, kuras līdzproducents ir Latvijas studija “Lokomotīve”, savukārt Ukraina savu filmu izvirzījusi pirmoreiz pēcrevolūcijas periodā, un tā ir režisora Romana Bondarčuka dokumentālā filma “Ukrainas šerifi”, kuras līdzproducents ir “Vides filmu studijas” vadītājs Uldis Cekulis.
89.”Oskara” balvas pasniegšanas ceremonija, kurā godinās labākos 2016.gada kinodarbus, notiks 2017.gada 26.februārī Losandželosā, nominantus paziņos 2017.gada 24.janvārī.
“Ausma” ir melnbalts stāsts par vērtībās apjukušu pasauli nesenā pagātnē, padomju laikā, kad ideoloģijas principu vārdā pieaugušie un arī bērni zaudēja orientierus. Padomju laikā populārs bija stāsts par mazo pionieri Pavļiku Morozovu – viņš nodeva čekai savu tēvu, kurš nebija apmierināts ar padomju varas rīkošanos, un Pavļiku par to nogalināja paša ģimene. Morozova rīcība padomju propagandai kalpoja kā neapšaubāms paraugs jebkuram padomju pilsonim – kļūt par ziņotāju, lai ko tas maksātu. Pakalniņas filmā, 75 gadus pēc Morozova, mazais zēns nosaukts par Jāni un dzīvo padomju laika Latvijā, kolhozā “Ausma”. Viņa tēvs ir padomju varas ienaidnieks un plāno sazvērestību, dēls nodod tēvu, un tēvs viņam atriebjas.
