Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. janvāris, 2014
Drukāt

Ošlejs: nekustamo īpašumu tirdzniecība trešo valstu pilsoņiem var radīt krīzi (2)

oslejs_janis

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē “Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks?” pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija – tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. “Redzam atšķirību abās valstīs – viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,” atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. “Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,” brīdināja Ošlejs.

Ošlejs arī minēja, ka šis uzņēmējdarbības modelis sabiedrībai nav izdevīgs, jo pieaug nekustamā īpašuma cenas, savukārt, iegādājoties īpašumu, peļņa samazinās, un tas mazina konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šis modelis darba vietas nodrošina īslaicīgi, taču Latvijas interesēs ir radīt ilgtspējīgu darba vietu nodrošinājumu.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) situāciju, kad trešās valsts pilsonis iegūst termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties īpašumu, salīdzināja ar PSRS laiku, kad atsevišķos kolhozos šampanieti varēja nopirkt tikai komplektā ar ziediem. “Varbūt dažiem tie ziedi interesēja, bet vairumu interesēja tas otrs produkts,” minēja Zīle.

Kā skaidroja Zīle, pašlaik Latvijas termiņuzturēšanās atļauju programma nosaka zemāko īpašuma iegādes cenu Eiropas Savienībā (ES), tā nenosaka papildu nosacījumus un nepastāv ierobežojumi īpašuma atrašanās vietai. Kā iespējamos riskus Zīle norādīja nekustamo īpašumu cenu pieaugumu Rīgā un tās apkārtnē, nekustamo īpašumu burbuļa rašanos, problēmu veidošanos banku sektorā, kā arī iespējami drošības un reputācijas riski. Drošības riski saistāmi ar netīrās naudas ieplūdi un attiecīgu valstu ietekmes palielināšanos.

Runājot par reputācijas veidošanu, Zīle norādīja uz pretrunu, ka cīnāmies pret stereotipu, ka Latvija ir “mazā Krievija”, taču vienlaikus izceļam, ka Krievijas investori Latvijā var justies kā mājās, proti, iespējams sazināties krieviski un bērni arī var iegūt izglītību krievu valodā.

Zīle Latvijas termiņuzturēšanās atļauju programmu salīdzināja ar programmām citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā. Nīderlandē un Lielbritānijā uzturēšanās atļaujas var iegūt, iesaistoties uzņēmējdarbībā. Zīle šādu modeli atzina par labāku, jo tādā veidā tiek veicināta ražošana un nodrošinātas darbavietas.

EP deputāts uzskata, ka pašreizējā programma ir jāizbeidz, pārorientējot to uz biznesu. Tāpat, viņaprāt, jāstimulē mājokļu tirgus vietējiem iedzīvotājiem. Kā alternatīvas pašreizējai programmai Zīle minēja pirmā mājokļa programmas radīšanu un augsta sliekšņa investoru programmas izstrādāšanu, kas koncentrētos uz investīcijām uzņēmējdarbībā un darbavietu radīšanā.

Kā ziņots, Zīles pārstāvētā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām. Šis bija viens no jautājumiem, kas sašūpoja Valda Dombrovska (V) valdību.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pašreizējās valdības laikā tas vismaz nenotiks! Tālāk lai domā nākamā!

  2. Nevar pastāvēt nozare kuras produkta vērtība pieaug daudz straujāk nekā tās pircēju/lietotāju ienākumi.
    Nekustamā īpašuma bizness atgādina finansu piramīdu, kur pirmais labi nopelna bet pārējie pērk tik dārgi ka pie mazākās tirgus izmaiņas izraisa maksātnespēju.
    Nav īsti skaidrs kāpēc investoram(krievam, ķīnietim…) vajadzīgs Šlesers, viņš mierīgi var iegādāties zemi un uzbūvēt mājas kādas pats vēlas izmantojot savu darbaspēku. Nav viņam obligāti jāiegādājas zviedru banku pārvērtētie (overpriced) nekustamā īpašuma objekti.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+