Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. maijs, 2015
Drukāt

Ostām nevienlīdzīgi nosacījumi. Saruna ar Ingu Antāni (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Inga Antāne

Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” (“BATL”) prezidente INGA ANTĀNE intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta par situāciju Latvijas tranzīta nozarē un ieteikumiem tās stiprināšanai, kas līdz šim nav guvuši valsts amatpersonu ievērību.

– Kā vērtējat situāciju Latvijas tranzīta nozarē?

– Patlaban situācija tranzīta nozarē ir sasniegusi savu kritisko punktu, un iemesls tam nav Krievijas sankcijas. Jā, Krievija Latvijai ir ļoti svarīgs partneris tranzītā, tāpēc ka mums aptuveni 75% kravu ir atkarīgas no austrumu kaimiņvalsts tirgus. “Ernst & 
Young” savā pēdējā pētījumā uzsvēris, ka, zaudējot Krievijas tranzītu, varam zaudēt aptuveni miljardu eiro mūsu ekonomikā.

Krievijas sankciju ietekme uz tranzītu noteikti ir pārspīlēta. Kāpēc? Nu jau ceturto reizi valdība atliek informatīvā ziņojuma par situāciju Latvijas tranzīta nozarē Krievijas ekonomisko sankciju ietekmē vērtēšanu. Ir ļoti grūti nosaukt iemeslus, kāpēc “dzemdības” ar šo informatīvo ziņojumu ir tik sarežģītas. Informēju gan Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, gan arī satiksmes ministru Anriju Matīsu, ka ziņojums ir ļoti tendenciozs, tas nerāda patieso situāciju tranzīta nozarē. Iemesls: viss Ventspils ostas kravas apgrozījuma kritums – par 13% salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn – tiek norakstīts uz Krievijas sankciju rēķina. Mēs kopā ar stividoriem veicām savu pētījumu un secinājām – patlaban Ventspils brīvostā ir tikai viens uzņēmums, kas cietis no Krievijas sankcijām tiešā veidā. Tas saistīts ar ogļu kravām, ko piegādāja šahta “Zarečnaja”, kas pieder “Uralvagonzavod”, kas tika iekļauts Eiropas Savienības “melnajā sarakstā”. Ja iemesls būtu Krievijas sankcijas, tad arī Rīgas brīvostā, kas darbību balsta uz sadarbību ar Krieviju, būtu jābūt kravu kritumam, tomēr tur to ir vairāk.

Ir iespējams, ka Krievija ievieš kādus administratīvus šķēršļus vai maina ekonomisko stratēģiju. Jau šobrīd Krievija intensīvi attīsta savas ostas, ievieš izmaiņas dzelzceļa tarifu politikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Кажется мадам просто мутит воду и путает понятия, специально или нет это вопрос. Плату за пользование инфраструктурой платит перевозчик, тот который перевозит груз, и она действительно зависит от расстояния. Порт этих денег не платит. А тариф на перевозку одного и того же груза, он одинаков для всех за 1 тонну. Что в Ригу, что в Вентспилс. Крутит мадам чего то.

  2. Ventspils osta ir pagātne. Būvēt jaunas piestātnes Ventspils ostā ir tas pats, kas izmest naudu Baltijas jūrā. Piedāvājums samazināt tarifus Ventspils virzienā, mākslīgi tos palielinot uz Rīgu, ir absurda kalngals. Un dāmai nav taisnība vēl vienā punktā – Rīga spēs paņemt pilnīgi visas kravas.

  3. Tas viss Lemburgjijas nopelns – stiiveejaas, stiiveejaas savaa starpaa, rausa, rausa naudu ij nedomaajot, ka ne jau visu muuzhu varees kaast no valsts saprivatizeeto. Agraak vajadzeeja domaat, kad pa velti dabiuujaat kaalija parku no valsts un savaacaat ventspils naftu, kas no lielaakaa nodoklju maksaataaja momentaa palika par mazinju firmeli ar neskaidriem investoriem. Izniikstiet, ja neprotat straadaat.

  4. Izklausaas peec slikta darba aizstaaveeshanas runas skolaa …

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+