Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. janvāris, 2015
Drukāt

Osteodensitometrija jeb kaulu minerālā blīvuma noteikšana. Uzzinām vairāk par to!

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pēc piecdesmit gadu vecuma aptuveni trešdaļai sieviešu un piektdaļai vīriešu attīstās osteoporoze, proti, pakāpeniski mazinās kaulu blīvums, tiem kļūstot izteikti porainiem un trausliem. Šo slimību mēdz dēvēt par kluso epidēmiju, jo cilvēks visbiežāk nejūt nekādus simptomus, līdz piepeši notiek kaula lūzums minimālas traumas ietekmē vai pat bez tās. No osteoporotiskiem lūzumiem sevi pasargāt iespējams, vien profilaktiski veicot osteodensitometriju jeb kaulu minerālā blīvuma noteikšanu un vajadzības gadījumā sākot ārstēšanu.

36,6 °C konsultants DAINIS KAŅEPS, traumatologs vertebrologs, osteoporozes speciālists Latvijas Jūras medicīnas centrā

* Osteodensitometrija ir ļoti vienkāršs un nesāpīgs izmeklējums. Pacients apguļas uz kušetes, virs kuras novietots osteodensitometrs, un 10–15 minūtes notiek skenēšana ar rentgena stariem, bet īpaša datorprogramma aprēķina kaulu minerālo blīvumu. Jautāts, vai starojums nevar kaitēt veselībai, ārsts Dainis Kaņeps atbild: “Tad mēs ar medmāsu tik tuvu aparātam visu dienu nesēdētu! Rentgena starojums, ko pacients saņem izmeklējuma laikā, ir niecīgs – aptuveni 20 mikrogreju. Ar lidmašīnu desmit stundas lidojot desmit kilometru augstumā, cilvēks saņem 20 miligreju starojumu, kas ir tūkstoš reižu vairāk.”

* Centrālajā osteodensitometrijā pacientam izmeklē mugurkaula skriemeļus un abu gūžas kaulu kakliņus, jo šajās vietās ir šūnanais kauls, kuru osteoporoze skar vispirms. Mugurkaulam skenē jostas daļu, jo augstāk veikt mērījumu traucē krūškurvis.

* Ir arī pārnēsājami ultraskaņas osteodensitometri, ar kuriem izmeklē papēža kaulu vai plaukstas locītavu. Arī šīs samērā nelielās ierīces spēj konstatēt pazeminātu kaulu blīvumu, taču mērījums nav tik precīzs. Pārnēsājamos osteodensitometrus, veicot izmeklējumu bez maksas, parasti izmanto veselības dienās un izbraukumos uz lauku reģioniem, lai atsijātu pacientus, kuriem nepieciešams veikt centrālo osteodensitometriju. Tikai pēc tās drīkst diagnosticēt osteoporozi, un ārsts, ievērojot Ministru kabineta noteikumus, var izrakstīt valsts kompensējamos medikamentus ar 50% atlaidi.

* Reizēm izmeklējumā konstatē osteopēniju jeb nelielas kaulu struktūras pārmaiņas, kad minerālais blīvums ir mazliet zem normas, taču par osteoporozi runāt vēl pāragri. Šo stāvokli var uzskatīt par trauslo kaulu slimības priekšvēstnesi, tomēr, veselīgi ēdot un pietiekami daudz kustoties, kā arī papildus lietojot ārsta ieteiktos kalcija un D vitamīna preparātus, iespējams osteoporozes attīstību nepieļaut. Pēc pusotra līdz diviem gadiem atkārtoti jāveic osteodensitometrija. Ja izmeklējumā atklāj, ka kaulu stiprība ir strauji mazinājusies, ārsts rekomendē lietot pretosteoporozes medikamentus, lai nevēlamo procesu apturētu. Nepieciešams ārstēšanas kurss vismaz pusotra gada ilgumā. Pēc tam, atkal veicot kaulu blīvuma mērījumu, izvērtē, vai tas jāturpina.

* Ja konstatē osteoporozi, jālieto zāles, ar ko iespējams aizkavēt slimības progresu vai pat atjaunot kaulu stiprību līdz osteopēnijas līmenim. Pats galvenais – laikus uzsākta terapija ļauj izvairīties no kaulu lūzumiem. “Pavisam izārstēt slimību diemžēl nav iespējams, jo cilvēks nekļūst jaunāks un novecojot kaulu minerālais blīvums ikvienam ātrāk vai lēnāk mazinās.”

* Lai izvērtētu ārstēšanas efektivitāti, ik pēc pusotra līdz diviem gadiem jāveic kontroles osteodensitometrija. Ātrāk steigties uz izmeklējumu nav vērts, jo pārmaiņas kaulu struktūrā noris lēni un pēc īsāka laika perioda densitometrs tās vēl nespēs fiksēt. “Ja mērījums rāda, ka kaulu stiprība ir uzlabojusies, medikaments atzīstams par ļoti efektīvu. Arī tad, ja kaulu blīvums nav mainījies, zāļu iedarbība vērtējama pozitīvi, jo izdevies apturēt slimības progresu. Bet, ja rādītājs ir pazeminājies, preparāti noteikti jānomaina pret citiem. Osteoporozes ārstēšanai ir pieejams ļoti plašs medikamentu klāsts ar dažādām iedarbības niansēm. Kas der vienam, citam var nederēt.”

* Jau pēc trīs vai četriem mēnešiem iespējams noteikt, vai medikamentozā terapija norit veiksmīgi, laboratorijā veicot vairākas specifiskas asinsanalīzes (kaulveides marķierus), taču tad pacientam jāšķiras no aptuveni 40 eiro.

* “Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas kompensē tikai 50% no pretosteoporozes medikamentu izmaksām. Turklāt kompensācija pienākas vien tad, ja ir pēcmenopauzes osteoporoze un konstatēts kaulu trausluma dēļ radies lūzums vai citas slimības, vai medikamentu izraisīta sekundāra osteoporoze (arī pēcmenopauzes periodā). Finansiālo atvieglojumu var saņemt tikai sievietes, bet vīriešiem par visu jāmaksā pašiem. Zāles jālieto regulāri un ilgstoši (vismaz piecus gadus), un tās nav lētas. Ja valsts kompensācija nepienākas, medikamenti izmaksā 7–30 eiro mēnesī, turklāt daudziem pacientiem lētākās zāles neder. Cilvēki diemžēl nevar atļauties dārgākās, tādēļ neārstējas,” nopūšas Dainis Kaņeps. “Vācija, Anglija un vēl dažas ES dalībvalstis sedz 100%, bet kaimiņvalsts Lietuva kompensē 80% no izmaksām. Papildus jālieto kalcija un D vitamīna preparāti, citādi medikamenti var nesniegt cerēto efektu.”

* Sievietēm osteodensitometriju ir svarīgi veikt piecus gadus pēc menopauzes iestāšanās, jo tad organismā strauji sarūk dzimumhormonu līmenis, kas var veicināt kaulu stiprības mazināšanos. Vīriešiem izmeklējumu iesaka veikt pēc 65 gadu vecuma, jo viņiem, sākoties andropauzei, dzimumhormonu līmenis sarūk krietni lēnāk, tāpēc osteoporoze apdraud vēlāk un retāk.

* Pirms piecdesmit gadu vecuma osteodensitometrija nepieciešama tikai īpašos gadījumos, visbiežāk, ja ir cukura diabēts, celiakija, aizkuņģa dziedzera iekaisums, vairogdziedzera darbības traucējumi, nieru un aknu mazspēja, onkoloģiska vai cita slimība, kas saistīta ar kalcija un D vitamīna uzsūkšanās grūtībām. Izmeklējums vajadzīgs arī tad, ja kādas ginekoloģiskas vainas dēļ nācies izoperēt olnīcas vai dzemdi un menopauze iestājusies agrāk (jāpārbaudās piecus gadus pēc tās). “Diemžēl ginekologi uz osteodensitometriju joprojām nosūta ļoti reti, tāpēc pacientēm jāinteresējas pašām,” mudina osteoporozes speciālists.

* Neatkarīgi no vecuma doties uz izmeklējumu vēlams tiem, kuri vismaz trīs mēnešus tablešu vai injekciju veidā lietojuši kortikosteroīdus. Šos medikamentus visbiežāk izraksta reimatoīdā artrīta un sarkanās vilkēdes ārstēšanai. Ja ārīgi lietota kortikosteroīdus saturoša ziede, uztraukumam nav pamata.

* Pārbaudīt kaulu blīvumu ieteicams mammām, kurām pēc mazuļa nākšanas pasaulē niecīgas traumas dēļ radies lūzums. Grūtniecības laikā bērniņa kaulu sistēmas attīstībai nepieciešams kalcijs. Daba ir parūpējusies, lai viņam nekā nepietrūktu: ja mamma kalciju ar uzturu neuzņem pietiekamā daudzumā, viņš to saņem no mammas kauliem un, protams, mazinās to minerālais blīvums. Nepilnvērtīga uztura dēļ mammas kaulu stiprība var ciest arī zīdīšanas periodā.

* “Visa mūža garumā, īpaši mazotnē, kad aug kauli, ir ļoti svarīgi uzņemt pietiekami daudz kalcija un D vitamīna. Ja bērns vai pusaudzis pārtiek galvenokārt no čipsiem, smalkmaizītēm un limonādēm, ir liels risks, ka viņam samērā agri, iespējams, pat pirms 50 gadu vecuma, attīstīsies osteoporoze. Atgādinu, ka visvairāk kalcija ir piena produktos, bet D vitamīnu lielākoties saņemam, uzturoties saulē, jo tas sintezējas ādā tās staru ietekmē. Latvijā vasara ir samērā īsa, tāpēc gandrīz 80% iedzīvotāju ir D vitamīna nepietiekamība, taču tas ir vajadzīgs, lai organisms varētu uzsūkt un izmantot ar uzturu vai preparātiem uzņemto kalciju. Pavisam nedaudz D vitamīna ir atsevišķos pārtikas produktos, piemēram, treknās jūras zivīs – lašos un skumbrijās. Ikvienam cilvēkam iesaku pārbaudīt D vitamīna līmeni, veicot asinsanalīzi, un nepietiekamības gadījumā to lietot pilienu vai kapsulu veidā.”

* Paaugstināts osteoporozes attīstības risks ir veģetāriešiem, vegāniem un svaigēdājiem. “Viņiem ļoti stingri jākontrolē, lai uzturā būtu pietiekami daudz kalcija un D vitamīna. No augu valsts produktiem kalcija visvairāk ir spinātos un brokoļos, bet D vitamīnu ar veģetāru uzturu pietiekami uzņemt nav iespējams, tāpēc tas jālieto papildus.”

* Mūža otrajā pusē osteodensitometriju svarīgi veikt ikvienam, bet nedrīkst ilgi nevilcināties, ja ir riska faktori. Pētījumos pierādīts, ka osteoporoze biežāk attīstās smēķētājiem, īpaši sievietēm, kuras aizrāvušās ar šo kaitīgo ieradumu.

* Osteoporozes attīstību veicina pārmērīga kafijas, melnās vai zaļās tējas un alkohola lietošana. “Kofeīns apgrūtina kalcija uzsūkšanos zarnu traktā un veicina tā izvadīšanu no organisma, taču reti kurš vecs cilvēks izdzer vairāk par vienu tasīti melnā dzēriena dienā. Ir pieļaujams iztukšot līdz četrām krūzītēm (150 ml) kofeīnu saturoša dzēriena! Daudz bīstamāka ir melnā un zaļā tēja, jo to parasti izdzer vairāk. Un. jo stiprāks dzēriens, jo vairāk kalcija izskalo. Piena pieliešana kafijai vai tējai neko neglābj, jo uzsūkšanās tomēr ir traucēta,” skaidro Dainis Kaņeps.

* Būtisks riska faktors ir arī mazkustīgs dzīvesveids, jo, ja muskuļi netiek nodarbināti, kauli zaudē blīvumu. Turklāt, ja muskuļi ir vāji, osteoporotisku lūzumu iegūt ir vieglāk. Nostiprināti muskuļi veido stingru čaulu ap kauliem un traumas gadījumā tos mazliet pasargā, tāpēc gan osteoporozes profilaksē, gan ārstēšanā būtiska nozīme ir regulārām fiziskām aktivitātēm.

* Liela loma ir iedzimtībai. Ja mātei diagnosticēta osteoporoze, vēl jo vairāk, ja bijis gūžas kaula kakliņa vai cits lūzums, ir liela varbūtība, ka tāds pats liktenis piemeklēs arī viņas atvases, jo īpaši meitas.

* Osteoporozes dēļ visbiežāk lūst mugurkaula skriemeļi, gūžas kaula kakliņš un plaukstas pamatne, bet bez īpašas traumas var lūzt jebkurš cits kauls.

* Par osteoporozi var liecināt auguma garuma sarukšana par četriem vai pieciem centimetriem, kuras iemesls parasti ir mugurkaula skriemeļa kompresijas jeb saspieduma lūzums, kas izpaužas kā skriemeļa saplakšana. Simptoms ir muguras sāpes, taču tās lielākajai daļai cilvēku dažu mēnešu laikā pāriet pašas no sevis un daudzi pat nenojauš, ka viņiem bijis skriemeļa lūzums. To var atklāt rentgenā vai datortomogrāfijā, un tas ir ļoti svarīgi tāpēc, ka tad iespējams saņemt minēto valsts kompensāciju pretosteoporozes medikamentiem. Turklāt, ja bijis viens skriemeļa lūzums, risks, ka būs otrs, ir piecreiz lielāks. Šādu lūzumu dēļ mugurkauls var izliekties un deformēties.

* Ja uz osteodensitometriju nosūta ģimenes ārsts vai speciālists, piemēram, ginekologs, kurš ir līgumattiecībās ar Veselības norēķinu centru, par osteodensitometriju jāmaksā tikai pacienta līdzmaksājums – 2,85 eiro. Ja nosūtījuma nav, izmeklējuma cena ir 12–28 eiro.

* Izmeklējumam nav īpaši jāgatavojas, bet vismaz trīs diennaktis pirms tā nedrīkst būt veikti izmeklējumi ar kontrastvielu, jo tad kaulu blīvuma mērījums var būt neprecīzs.

* Ar aparātu, kas atrodas Latvijas Jūras medicīnas centra Osteodensitometrijas kabinetā, var izmērīt kaulu minerālo blīvumu līdz 150 kilogramu smagam cilvēkam, taču citviet svara ierobežojums ir 100 kilogramu. Izrādās, osteoporoze lielākoties ir slaidu cilvēku slimība. “Apaļīgos tā skar ļoti reti, jo viņi pastāvīgi nēsā līdzi piecus vai sešus spaiņus lieko tauku. Uz kauliem gulstas ļoti liela slodze, tāpēc tie kļūst blīvāki, izturīgāki,” skaidro Dainis Kaņeps. Tipisks osteoporozes pacients ir ar smalku ķermeņa uzbūvi un svaru zem 58 kilogramiem.

* Mūža nogalē profilaksei osteodensitometriju ieteicams atkārtot reizi trijos gados.

 

366_C_logo1

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+