Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. februāris, 2012
Drukāt

Ostu reformatori gatavi cīņai


rigasbo_ts_9

Vēlme veikt izmaiņas likumdošanā un mainīt gadiem ierastās tradīcijas ostu pārvaldībā Zatlera Reformu partijai (ZRP) ir ļoti liela, taču panākt reālu politisku atbalstu būtiskām reformām citu partiju vidū zatleriešiem nebūs nemaz tik viegli.

 

Ostās joprojām ir ļoti stipras ekonomiski politiskās intereses un nepieciešamība saglabāt pašreizējo statusu, tāpēc pārmaiņas ostās galu galā var izrādīties nebūtiskas.

 

Pārmaiņas nepieciešamas

“Mums ir pilnīgi skaidrs, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, jo Latvijas ostu konkurētspējas pozīcijas ir pasliktinājušās,” norāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP). Viņš uzsver, ka likums par ostām šā gada 1. aprīlī tiks atvērts jebkurā gadījumā un tajā tiks veiktas izmaiņas. Tāpat esot skaidrs, ka pretestība izmaiņām būšot liela. V. Dombrovskis norāda, ka līdz aprīlim tikšot gaidīti Satiksmes ministrijas (SM) speciāli izveidotās ekspertu grupas ieteikumi un pēc tam sākšoties arī diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām ostu darbībā.

Patlaban ekspertu grupa ar jau izdarītajiem starpsecinājumiem publiski neiepazīstina. Ekspertu grupa izvērtējot visus līdz šim ministrijā saņemtos priekšlikumus, darbs tuvojoties finišam. Priekšlikumi tiks virzīti tālāk uz Ostu padomi, kā arī nodoti politiķiem izvērtēšanai.

Tiesa, viens no šīs darba grupas locekļiem, Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns atzīst, ka eksperti visdrīzāk varētu noraidīt nepieciešamību mainīt pašu ostu likumu un ieteiks aprobežoties ar izmaiņām tikai zemāk stāvošajos normatīvajos aktos.

 

Viņaprāt, nekādas izmaiņas ostu darbībā nav nepieciešamas un, ja vajagot lielāku atklātību un kaut ko publicēt interneta mājas lapā, tad to varot arī darīt, mainot ostas nolikumu. “Troksnis ap šo lietu ir daudz lielāks nekā jēga,” piebilst K. Leiškalns.

 

Situācija neviennozīmīga

Sākoties asām diskusijām par reformām ostu darbībā, kā arguments pret nepieciešamību kaut ko mainīt tiek minēts augošais kravu apgrozījums Latvijas ostās, proti, ja kravu kļūst vairāk, tātad viss kārtībā un nekas nav jāmaina, jo tā tikai situāciju var sabojāt.

Kravu apjoms patiesi aug, taču tā diemžēl ir tikai viena daļa no patiesības. Latvijas ostām pēdējos gados neiet nemaz tik spīdoši, lai arī krīzes laikā, protams, tranzīts un ostas bija viens no Latvijas tautsaimniecību stabilizējošiem stūrakmeņiem. Visas trīs Latvijas ostas – ne tikai Rīga un Ventspils, kas ir lielākās, bet arī Liepājas osta – patlaban audzē kravu apgrozījumu. Taču, piemēram, Ventspils osta tā arī nav līdz šim spējusi sasniegt agrākos – pirmskrīzes gadu – rādītājus. Turklāt arī kaimiņvalstu ostas ne Rīga, ne Ventspils atsevišķi pārspēt nevar. Tiesa, šā gada janvārī Rīgas osta kļuva par Baltijas līderi konteinerkravu pārkraušanā, beidzot atņemot šo titulu Klaipēdas ostai. Taču vai šo titulu izdosies saglabāt visa gada garumā, tas vēl ir jautājums.

Arī Latvijas pozīcijas Globālā konkurētspējas indeksā, kur tiek vērtēta ostu infrastruktūras kvalitāte, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir zemākā līmenī. Piemēram, starptautiski Igaunijas ostu infrastruktūras kvalitāte ir novērtēta ar 18. labāko vietu 142 valstu konkurencē, Lietuvas osta ir ierindota 44. vietā, bet Latvijas – 51. vietā.

 

“Viena no Latvijas problēmām ir tā, ka lielākās mūsu valsts ostas cīnās ne tikai ar Tallinu vai Klaipēdu, bet vēl savā starpā un ņem nost kravas viena otrai. Ir, kas saka – savstarpējā konkurence ir pozitīva, taču iespējams, ka kopumā nozare un arī visa valsts ekonomika iegūtu vairāk no tā, ja tomēr ostu darbība tiktu vairāk valstiski koordinēta, notiktu specializēšanās,” uzskata ekonomists Tālis Linkaits.

 

Viņš arī piebilst, ka uzņēmējiem, kuri jau strādā vai vēlas investēt, svarīgi zināt skaidrus ostu darbības nosacījumus. “Arī ar šo lietu ir problēmas,” uzskata T. Linkaits.

Viņš gan arī piebilst – Latvijas ostu likums un ostu darbības regulējums, iespējams, arī neesot pats labākais pasaulē, taču lielākās problēmas un sūdzības tomēr ir saistītas tikai ar divām ostām – Rīgu un Ventspili. Par Liepājas darbību, kas strādā pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma normām, tādas neapmierinātības nav. “Varbūt tas nozīmē, ka situācija ostās nav tik daudz atkarīga no likumiem, cik no konkrētām personām, kas tur strādā,” saka T. Linkaits.

Jau gadiem mediji raksta par to, ka Ventspils ostā savas intereses sargā Ventspils mērs Aivars Lembergs, savukārt Rīgas brīvostā intereses joprojām ir gan agrākajam Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, gan bijušajam Latvijas Pirmās partijas līderim Aināram Šleseram.

 

Vieni par. Otri – pret?

Reformatori savus argumentus bāzē uz Ārvalstu investoru padomes, kā arī ASV Tirdzniecības kameras Latvijā sūdzībām par ostu necaurspīdīgo darbību. “Latvijas ostās ir problēmas ar investīciju drošību, infrastruktūras pieejamību, kā arī problēmām veikt uzņēmējdarbību,” norāda Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Ģirts Greiškalns.

Kā liela problēma no uzņēmēju puses tiek uzsvērta nespēja pārsūdzēt ostu valžu lēmumus administratīvajā tiesā, strīdi tagad tiek risināti tikai šķīrējtiesā, kuru izvēlas pati osta. Bieži ostu valžu lēmumi uzņēmējiem nav saprotami un rada bažas par negodprātīgu konkurenci.

 

Ostas praktiski atrodoties duālā situācijā – no vienas puses, tās uzrauga komersantu darbību savā teritorijā, taču vienlaikus tās ir arī komercpakalpojumu sniedzējas un tādējādi pašas arī konkurē ar šiem komersantiem.

 

“Ir svarīgi, lai būtu informācijas pieejamība un caurspīdīgums – kādi ir ostu attīstības plāni, kādas ir plānotās aktivitātes, kādus projektus tās gatavojas realizēt,” norāda Ģ. Greiškalns.

Savukārt Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas biedri uzskata, ka steigai un nepārdomātu lēmumu pieņemšanai ostu lietā pašreiz nav pamata vēl jo vairāk tāpēc, ka arī Eiropas Komisija plāno jau 2013. gada sākumā nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem Eiropas ostu darba būtiskai uzlabošanai.

“Šajā sakarā šķiet dīvaina iniciatīva steidzami reformēt Latvijas ostu darbību, ieviešot jaunus, taču rūpīgi neizvērtētus, pagaidām ar Eiropas ostu politiku nesaskaņotus principus. Vēl jo vairāk neizprotams ir šo reformu sagatavošanas process, kurā notiek aktīva konsultēšanās ar tādām ārvalstu privātā biznesa interešu pārstāvības organizācijām kā Ārvalstu investoru padome Latvijā un ASV Tirdzniecības un rūpniecības kamera, šķiet, aizmirstot, ka Latvija pirmkārt ir Eiropas Savienības dalībvalsts,” norādīts asociācijas paziņojumā medijiem.

 

kravasostas

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+