Osvalda Rožkalna trešā atgriešanās. “Kultūrzīmju” izvēle 0
Valmierā galerijā “Laipa” šobrīd ir apskatāma mākslinieka un scenogrāfa Osvalda Rožkalna (1910 – 1989) izstāde “Dialogi”, kā arī klajā nākusi mākslas zinātnieku Ingrīdas Burānes (attēlā) un Māra Branča grāmata “Trešā atgriešanās”, kas vēsta par šo Latvijā tikpat kā nepazīstamo mākslinieku, kura dzīves lielākā daļa pēc Otrā pasaules kara vētrām pagājusi Vācijā.
Tur viņš vadīja dienas kā Vircburgas teātra izrāžu mākslinieciskā ietērpa autors (1962 – 1972) un izkopjot savu rokrakstu glezniecībā un zīmēšanas tehnikās.
Valmieras ekspozīcijas kuratore un iekārtotāja Ingrīda Burāne uzsver – nav nejaušība, ka Osvalda Rožkalna pirmā izstāde ārpus Latvijas galvaspilsētas notiek tieši Valmierā, jo šī pilsēta ar teātri saistīta jau no tālā 1885. gada. Osvalds Rožkalns arī ir vidzemnieks – dzimis Smiltenē, liela daļa viņa radošās dzīves bija saistīta ar teātri: gan strādājot par dekorāciju izpildītāju Latvijas Operā (1931 – 1940), gan zīmējot Putlosas un Zedelgemas kara gūstekņu nometnēs (1944 – 1945), gan veidojot patstāvīgus ietērpus izrādēm Vircburgas DP nometnē (1946 – 1951) un vēlāk – esot Vircburgas teātra mākslinieks (1962 – 1972). Izstādes nosaukums “Dialogi” ietverot sevī teātra būtību, bet – ne tikai. Osvalda Rožkalna darbos dialogs ir vienmēr, pat klusajās dabās un ainavās, kuras lielā mērā parādās kā iespējami spēles laukumi. Viņa mākslinieciskā valoda ir piesātināta un daudzveidīga. Tās ir sarunas ar pagātni, šodienu, teātri, skatuves tēliem, lielajiem meistariem – Kazāku, El Greko, Vermēru, Pikaso un daudziem citiem, kurus mākslinieks studējis, kopējis, izmantojis kā ierosmes avotus patstāvīgiem darbiem. Šis process viņam bijis ļoti nozīmīgs, jo dzīves laikā viņš nevarēja mācīties ne mākslas skolās, ne Latvijas Mākslas akadēmijā.
I. Burāne ir izvēlējusies 64 darbus no Osvalda Rožkalna bagātā mākslas mantojuma, ko saglabājusi un daļēji uz Latviju pārvedusi viņa dzīvesbiedre Maija Rožkalne.
Osvalda Rožkalna pirmā atgriešanās dzimtenē notika 1989. gadā, kad viņa pelnu urna tika ierakta Rīgas Meža kapos. Otra – 2013. gadā, kad Berga bazāra galerijā “Arte”, pateicoties audžumeitas Jutas Burhartes uzņēmībai, tika sarīkota neliela piemiņas izstāde. Trešā – plašā darbu ekspozīcija nesen E. Smiļģa Teātra muzejā. Dzīves laikā mākslinieks netika sarīkojis nevienu solo darbu skati.
