Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. marts, 2012
Drukāt

Otrā dienišķā maize

ezerina_db_12

”Redz, kur dzeltenais taurenītis!” priekā iesaucas Aija Ezeriņa. Par spīti tam, ka vēl nupat pārrunājām, cik grūta dzīve ir attālos lauku novados strādājošajiem. Bet tāda jau ir dzīve. Prieks mijas ar grūtībām. Mūsu lasītāja A. Ezeriņa Apes novada Virešu pagastā dzīvo, kopš iepazinās ar ”Dārtas” mājas saimnieku Arnoldu Brikmani.

 

Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Apē.

Pavasarī pirms diviem gadiem dzīvesbiedrs aizgāja mūžībā. Abi iepazinušies, kad A. Ezeriņa devusies pensijā. ”Dzīvoju Rīgā, nervi un veselība bija čupā. Teicu draudzenei, ka mans vienīgais glābiņš ir pie dabas!” Draudzene iepazīstinājusi Aiju ar Arnoldu Brikmani, kurš izrādījies brīnišķīgs cilvēks.

Mīlestība pret zemi un puķēm A. Ezeriņai ir kopš bērnības, kad dzīvots lauku mājās Smiltenes novadā. Saikni ar skolas laika atmiņām uztur arī mūža draudzība ar klasesbiedreni Kornēliju Apškrūmu, kas jau atkal dzīvo netālu – Virešu centrā. Savulaik K. Apškrūma, uzgājusi interesantus faktus par vietējo apvidu, zinājusi stāstīt, ka ”Dārtas” mājā sākotnēji dzīvojušas vācu muižnieka Eša kalpu ģimenes. Muižnieka bērniem mājskolotājs kādu laiku bijis dzejnieks un rakstnieks Andrievs Niedra. Viņa populārākais dzejolis ar vārdiem ”Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju, lai tie manai mīļai nestu sveicienu” esot veltīts viņa skolniecei, muižnieka meitai. Uzzinājis, ka 20 gadus vecais mājskolotājs A. Niedra iemīlējies viņa 16 gadus vecajā meitā, muižnieks viņu patriecis. Vēlāk A. Niedra bijis mācītājs Lejasciemā. Kaisījis tur ziedus upē, lai tie aiztecētu gar Dārtas muižu.

No muižas ēkas pāri palikušas tikai drupas. Toties agrākā kalpu māja arvien tiek atjaunota. Daudz pūļu ieguldījusi A. Ezeriņas vecākā meita Anita Balčuna, lai glābtu māju no laika zoba. Taču viņa ir vijolniece un dzīvo Rīgā. Galvaspilsētā dzīvo arī Aijas jaunākā meita kosmētiķe Aiga Balčuna.

Rīgā daudzus gadus dzīvojusi arī A. Ezeriņa. Pēc filoloģijas studijām strādājusi par zinātnisko laboranti Latvijas Universitātes latviešu valodas katedrā. Piedalījusies Latviešu frazeoloģijas vārdnīcas sastādīšanā. ”Mūsu frazeoloģijas skapis bija līdzīgs Dainu skapim. Vārdus kārtoju, šķiroju, vadīju studentu darbus,” atceras filoloģe. Dzīve piespēlējusi arī grāmatu rediģēšanu un korektūru, tostarp arī Jura Žusmaņa grāmatu ”Smiltene. Laiki un likteņi”.

 

Latviešu valoda viņai rūpējusi visu mūžu, tāpēc jo liels prieks, ka ”Latvijas Avīzes” tematu lokā ir valodas kvalitāte. ”Par dārgāko, kas mums ir, par mazu bērniņu mēs vairs nemākam pateikt savā valodā ”aprūpe”. Vai tad bērnu ar kājām aprūpē, ka vajag teikt anglisko ”handlings”?” šausminās filoloģe.

 

“Agrāk galvenais ”Latvijas Avīzes” lasītājs mājās bija Arnolds. Viņam avīze bija otra dienišķā maize, viņš tās krāja. Es galvenokārt lasīju ”Mājas Viesi”,” stāsta A. Ezeriņa. Šoziem A. Ezeriņai ienācis prātā vecās avīzes izmantot par iekuru. Pirms mešanas krāsnī gan vēl uzmetusi tām aci un bijusi pārsteigta, cik interesanti ir lasīt vecus izdevumus. ””Latvijas Avīzē” ir viss nepieciešamais – par vēsturi, saimniecību, dārzu, māju, veselību un citas tēmas.” Avīzes iespaidā A. Ezeriņa atskārtusi, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš asinsspiediena mērīšanai, noderot arī citi ieteikumi. Tagad viņa pasūta komplektā ”Latvijas Avīzi”, ”Mājas Viesi”, kā arī ”Praktisko Latvieti”.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+