Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. novembris, 2012
Drukāt

Otra dzīve šā laika variācijā 


maija_tabaka_32

Rīgas galerijā līdz 30. novembrim skatāma izcilās latviešu gleznotājas Maijas Tabakas personālizstāde “Regīna un citi”.


 

Paradokss, bet meitene, kurai skolas laikā zīmēšanā bija trijnieki, tagad ir viena no Latvijas mākslas ikonām. Viņa īstajā brīdī un laikā sastapa īstos skolotājus, īstos māksliniekus un bohēmistus. Viņa bija un ir spoža parādība gan mākslā, gan dzīvē. Viņu nevar nepamanīt. Katra viņas glezna un parādīšanās sabiedrībā vēl arvien rada interesi un ir notikums. Viņai latviešu mūsdienu mākslā ir visvairāk nozagto, pazaudēto gleznu. Viņa ir ģeniāla māksliniece, izcili skaista un eleganta sieviete. Viņa ir viena no laika zīmēm, viena no leģendām. Viņa ir gleznotāja Maija Tabaka, kas pirms 40 gadiem sāka izaicinoši un turpina tāda būt arī tagad.

Patiesībā M. Tabakas dzīves un mākslas ceļa aprakstā netrūkst obligātu ģēnija likteņa elementu. Inteliģenta meitene no mākslai tālu stāvošas ģimenes ar zīmēšanu sāk nodarboties, tēva ierosināta, apmeklē Ausekļa Baušķenieka studiju Pionieru pilī, iestājas Mākslas akadēmijā grafiķos, pēc gada pāriet gleznotājos. Tomēr no akadēmijas tiek izslēgta par nepakļāvību. Seko aiziešana no mājām, satuvināšanās ar līdzīgu neatkarīgu brīvdomātāju kompāniju, aizceļošana uz Maskavu, kur notiek iepazīšanās ar leģendārās Aleksandras Kolontajas privātsekretāri Emmiju Lorensenu, Rietumeiropas vecmeistaru glezniecības studēšana Puškina Tēlotājas mākslas muzejā, iemīļoto autoru darbu kopēšana, Sezana “izmēģināšana un atmešana” un visbeidzot atgriešanās Alma Mater. 

Tas bija laiks, kad nonkonformistiski noskaņotus mūziķus, dzejniekus un māksliniekus varēja sastapt leģendārajās pulcēšanās vietās “Putnudārzā” un “Kazā”, tas bija laiks, kad kā magnēts citādi domājošo intresi saistīja Rietumu kapitālisma sasniegumi roka un džeza mūzikā, jaunajā dizainā, arhitektūrā, mākslā un neapšaubāmi modē. Tas bija laiks, kad izveidojās mākslinieces neatkarīgais glezniecības stils, kad parādījās viņai tik raksturīgās daudzfigūru kompozīcijas ar galveno varoņu portretējumiem, detalizētu vides, interjera un kostīmu attēlojumu. Tēliem bija raksturīgs glamūra ārējais spožums, no kino aizgūts paņēmiens – īpaši izgaismotas sejas, īpašie kostīmi un inscenētās ireālās situācijas.

M. Tabakai mākslā svarīgs bija viss – žesti un pozas, gari mati, make-up, stilīgi apģērbi, izstieptas ķermeņa proporcijas, bet galvenais – brīvības, neatkarības izjūta, kas izplatījās ārpus gleznu rāmjiem. Panākumi sasniedz mākslas dumpinieci negaidīti ātri un vispārliecinošākie tie bija starptautiskā kontekstā.

Ilgstoša draudzība un sarakstīšanās ar “Fluxus” mākslinieku Volfu Fostelu, kā arī ar Valdi Āboliņu, kurš bija nozīmīga figūra Rietumberlīnes mākslas aprindās, deva savu artavu mākslinieces karjerā. Pēc latviešu avangarda izstādes Rietumberlīnē interesi par M. Tabaku izrādīja Berlīnes, Minhenes, vēlāk Ņujorkas un Parīzes jaudīgās galerijas. Maisam gals bija vaļā…

Mākslinieces jaunajā personālizstādē “Regīna un citi” eksponētas divpadsmit lielformāta gleznas, kurās autore atgriežas pie savu fundamentālo darbu autorversijām. Daudzi no viņas darbiem pazuduši bez vēsts, gan sūtot uz izstādēm ārvalstīs, gan mantkārīgu cilvēku rokās. Kas to vairs zina, taču māksliniece ir atradusi iedvesmu dot gleznām otru dzīvi šā laika variācijā.

Izstādes sensācija ir līdz šim tikai no reprodukcijām zināmais, pasaules slavu ieguvušā vācu mākslinieka Volfa Fostela 1978. gadā radītais “Maijas Tabakas portrets”, kurā kombinējas romantiskas skaistules tēls ar vēsi analītisku skatienu un simbolisko fotokameru centrā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+