Foto – Timurs Subhankulovs

Egils Līcītis: Otrā elpa jeb Repšisti ies pa gudrā Pūces ceļu 1

Pagājušajās vēlēšanās Saeimas durvis neatsprāga vaļā, lai ielaistu pulka leģendārā Repšes kunga dēlus un meitas – projekts “Latvijas attīstībai” neizšļūca cauri 5% barjerai. Vēl sliktāk – par listi bija ar mieru atdot balsis 8000 vēlētāju, partijas biedri, miesīgi radi, kāda daļa no uzņēmēju klostera, bet tas ir ļoti mazs skaits.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Tā kā latviešus nevilināja piedāvājums doties pa Singapūras zvejniekciema attīstības maģistrāli, partijai atlika izvēle: vai nu rīkoties pēc principa “dzīvo ātri, mirsti jauna”, vai mainīt kontūras un nūjot pa citu ceļu, izvēloties citus modernās domas atskaites punktus. “Attīstītāji” izvēlējušies otro stratēģiju, agrāk sauktā “uzņēmēju partija” nākšot ar otro elpu. Viņi iecerējuši pareizi. Pēc izlidošanas vēlēšanās, kad kapteiņi uzlaida savu kruīza kuģi uz klintīm, mašīntelpā palikuši patīkami, darbīgi, labi izglītoti jauni šķiperi kā Pūce vai Reskājs, kuru saprašana ļauj dot ekspertīzi un atmaskot, kādi ļauni nodomi ir prātā valdošajai “labēji sociālistiskajai” koalīcijai, un mēs sagaidām, ka arī no viņiem pašiem uzzināsim kaut ko svaigu un tālredzīgu. Jaunajiem politiķiem ir vaļas četrus gadus sagatavot pēc visiem ES standartiem sertificētu partiju, kā to paģērē Valsts prezidents, nevis piparbodīti. Pūce kongresā apstiprinājis, ka degvielas pietikšot, tālākā peldējumā viņa vadītais spēks došoties kā strādīgs velkonis vai smagu kravu, piemēram, Latvijas baļķu, pārvadātājs tvaikonis.

Agrāk “Attīstības” organizatori diezi’ kā bija iedomājušies Repšes atbalstītājus pulcēt Bifšteka klubā ar laminētas plastmasas “Visa Gold” ieejas kartēm, “premium” klases vēlētājus, kuri valkā smalkus apavus, pārvietojas luksusa automobiļos, vada ziemas slēpošanas brīvdienas Šveicē un nēsā no Andželīnas Džolijas ādas izgatavotus kabatmakus. Tādā veidā identificējoties, tika izbojāts pamatīgs resurss, parastā fabrikā ražoti kandidāti dabūja vairāk balsu, nemaz nerunājot par no suņubūdas nākušajiem. Izrādījās, ka plašākas masas nebauda džintoniku, bet pasūta un dzer “simtiņu”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pūces redakcijā uzskrūvētību metīšot pie malas. Nebrīnieties, ja kādudien uz ielas jūs uzrunā štrams kungs raga brillēs, vedinot iestāties “Latvijas attīstībā”. Jaunais priekšsēdētājs vēlējis katram biedram atvest uz partiju pa fuksim, jo masveidība jāpalielina līdz 1000 biedriem, jāgādā reģionālais pārklājums. Papildinājumā jānāk cilvēkiem ar nevainojamāku pagātni, nevis Šleseram. Ideoloģiskajā veidolā bij. repšisti saglabāšot labējumu ekonomikā un liberālu dzīves skatījumu – te daudzsološi jau tas, ka “otrās elpas” kongresā gudrais Pūce nepārsteidzās kā pirmās vērtības uzlikt: “mēs mīlam gejus un gribam sadarbību ar saskaņiešiem”. Vēlētāju garšas izjūta tomēr ir mērenāka.

Līdz ar to no lejasstāva partijām Pūces “tūkstotis” vienīgais var būt ar lielu nākotni. Kad puve, trupe, brants, ķirmju žokļi un laika zobs sagrauzīs esošos valdošos namus, par sevi regulāri atgādinājis spēks saprātīgu būvuzņēmēju vadībā parādīsies kā skaista, gruntīga ēka (nevis penthauss izredzētajiem), pie kuras logiem klauvēs nosaluši putniņi – lasi, vēlētāji, kam nav par ko balsot.

Jālūko, kuras markas speķi zīlītes gribētu ēst. No kongresa gribējās dzirdēt apliecinājumu, ka arī liberāļiem Latvijas valstiskums ir dārgs, lolojams un stiprināms.