Otrais pensiju līmenis – uzkrājums pieaug lēni
 0

“Iezīmējas skaidra tendence, ka katru gadu palielinās otrā pensiju līmeņa dalībnieku – gan brīvprātīgo, gan obligāto – skaits. Diemžēl ienākumu līmenis pēdējos gados valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem nav audzis, tātad arī uzkrājums otrajā pensiju līmenī, kas veidojas no katra mūsu ienākumiem, nepieaug tik ātri,”

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe. “Krīzes dēļ arī kopš 2009. gada iemaksu likme otrajā pensiju līmenī samazināta līdz diviem procentiem. Tikai no nākamā gada šī likme būs seši procenti, kaut arī jau 2010. gadā tai vajadzēja būt 10% lielai.”

Visu šo iemeslu dēļ 2. pensiju līmeņa līdzekļu uzkrājums būtiskāks būs gados jaunam cilvēkam, spiesta atzīt I. Deģe. “Gados vecākiem dalībniekiem periods, kurā veidojas uzkrājums 2. pensiju līmenī, varētu būt apmēram desmit gadi. Lielus līdzekļus tik īsā laikā nevar uzkrāt, turklāt jāņem vērā arī mazā iemaksu likme,” viņa skaidro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopumā pagājušā gada valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1,15 miljoni dalībnieku: 564 tūkstoši (49%) vīriešu un 593 tūkstoši (51%) sieviešu.

Obligāto dalībnieku (tie sociālo iemaksu veicēji, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija) bija 670,5 tūkstoši, no tiem 343,9 tūkstoši (51%) vīriešu un 326,6 tūkstoši (49%) sieviešu. Brīvprātīgo (tie, kas dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam) bija 486,2 tūkstoši, no tiem 219,6 tūkstoši (45%) vīriešu un 266,6 tūkstoši (55%) sieviešu.

Kā liecina VSAA dati, visvairāk otrā pensiju līmeņa dalībnieku ir “Swedbank IPS” AS – 450 tūkstoši, IPAS “SEB Wealth Management” – 240 tūkstoši un IPAS “Citadele Asset Management” – 139 tūkstoši.

 

Jo jaunāks, 
jo var riskēt drošāk 


Pašlaik kopumā ir deviņi privātie līdzekļu pārvaldītāji, kas 2. pensiju līmeņa dalībniekiem piedāvā 26 ieguldījumu plānus (2010. gadā – 10 līdzekļu pārvaldītāji un 27 ieguldījumu plāni).

Pēc VSAA datiem, plānus ar aktīvu ieguldījumu politiku izvēlējušies 62%, ar konservatīvu ieguldījumu politiku – 29%, ar sabalansētu ieguldījumu politiku – 9% dalībnieku. “Lielā mērā to, kādu plānu izvēlas cilvēks, nosaka viņa vecums. Otrā pensijas līmeņa dalībnieku vidējais vecums ir 38 gadi; obligāto dalībnieku vidējais vecums ir 29,8 gadi, brīvprātīgo – 50 gadi. Un, jo cilvēks jaunāks, jo drošāk var riskēt, izraugoties aktīvo ieguldījumu plānu, kurā paredzēta līdzekļu ieguldīšana akcijās līdz 50% no plāna līdzekļiem, vai sabalansēto ieguldījumu plānu, kas paredz līdzekļu ieguldīšanu akcijās līdz 25%. Mani novērojumi liecina, ka dalībniekus iedrošina arī tas, ka reizi gadā drīkst mainīt līdzekļu pārvaldītāju, bet divas reizes gadā ieguldījumu plānu,” stāsta I. Deģe.

Reklāma
Reklāma

Tiem cilvēkiem, kam līdz pensijai palikuši mazāk nekā pieci gadi, tomēr tiek ieteikts izvēlēties kādu no konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, jo tajos līdzekļu ieguldīšana akcijās nav paredzēta un līdz ar to ir mazāks risks, ka uzkrātais kapitāls finanšu tirgus svārstību dēļ samazināsies. “Jebkurā gadījumā cilvēkam pašam jānovērtē situācija un arī sava vēlme riskēt,” uzsver speciāliste.

Lai novērtētu situāciju un iegūtu informāciju, ieteicams izmantot mājas lapu www.manapensija.lv/. Sadaļā “ieguldījumu plāni” katru darba dienu tiek publicēta informācija par ieguldījumu plānu neto aktīvu vērtību, dalībnieku skaitu un ienesīgumu dažādos periodos, bet sadaļā “Arhīvs” atrodami vēsturiskie pārskati par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem uz katra mēneša pēdējo datumu. Tāpat šajā mājas lapā ir iespēja iepazīties ar detalizētu informāciju par visiem līdzekļu pārvaldītājiem un ieguldījumu plāniem, pārskatiem un ziņojumiem.

 

Arī portālā www.latvija.lv, piemēram, var pieprasīt informāciju, kad uzsākta dalība pensiju 2. līmenī, aplūkot savu līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu izmaiņu vēsturi, uzzināt, cik liels kapitāls uzkrāts pensiju 2. līmenī.

 

Starp citu, pirmie pensiju 2. līmeņa dalībnieki, kas sasniegs valstī noteikto pensijas vecumu 62 gadus, pensionēsies 2013. gadā. Tie ir cilvēki, kas valsts fondēto pensiju shēmai bija pievienojušies brīvprātīgi (1951. gadā dzimušie).

Interesants fakts, ka pērn gandrīz 1400 pensiju 2. līmeņa dalībnieku izmantojuši priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, un tas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekš. I. Deģe to skaidro ar grozījumiem pensiju likumā, kas ļāva priekšlaikus pensionēties plašākam cilvēku lokam. Minētajai cilvēku grupai vecuma pensiju aprēķina, valsts fondēto pensijas kapitālu pievienojot nefondētajam pensijas kapitālam jeb pensiju 1. līmenim un aprēķinot vienu kopīgu pensiju.

Par katram 2. pensiju līmeņa dalībniekam būtisko jautājumu – ieguldījumu plānu ienesīgumu – stāstīsim kādā no turpmākajām publikācijām.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.