Otro gadu pirmklasnieks. Kā novērtēt, vai šāds lēmums bijis pareizs? 0
Mans dēls šogad beidza 1. klasi. Viņam grūtāk padodas lasīšana, diktātu rakstīšana un matemātika. Taču, ja darbam atvēl vairāk laika un paskaidro, viņš visu izdara. Tāpēc strādāju pusslodzi un vakarā kopā mācāmies papildus, nākamajai dienai dēls vienmēr ir izmācījies. Reizi nedēļā zēns iet pie logopēda. Klasē ir 13 bērnu, attiecības ar klasesbiedriem ir labas, skolotāja patīk. No skolas bērnu aizsūtīja pie psihologa, logopēda un psihiatra, kā arī pie speciālā skolotāja Lažas speciālajā skolā. Psihologa atzinums – grūtības mācībās, daudz jāstrādā ar logopēdu, iesaka nepārcelt uz 2. klasi. Psihiatra atzinums – iesaka atstāt uz otru gadu 1. klasē. Logopēda atzinums – grūtības lasīt, diktātos izlaiž burtus. Tagad ar šiem atzinumiem būs jāiet uz pedagoģiski medicīnisko komisiju. Skolā bērnu grib atstāt otru gadu 1. klasē, jo uzskata, ka viņš netiek līdzi programmai. Vai to drīkst darīt, ja vecāki nepiekrīt? Vai šajā komisijā vērtēs tikai atzinumus vai arī runās ar bērnu? Dēls lēni atveras svešiem cilvēkiem. ILZE KURZEMĒ
Uz otru gadu − tikai ārkārtas gadījumā
Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsver, ka skolēnu atstāt otru gadu tajā pašā klasē iespējams tikai izņēmuma un īpaši pamatotā gadījumā. Vispirms bērnam jāsniedz visi nepieciešamie atbalsta pasākumi, lai viņš varētu turpināt mācības nākamajā klasē. Lemjot skolai jāpamato, vai un kādā veidā vēl viens gads tajā pašā klasē uzlabos bērna sekmes. Vai traumējošā pieredze – jauns audzinātājs un klasesbiedri, apziņa par savu atpalicību, iespējamā vienaudžu apcelšana – būs mazāka nekā ieguvums, apgūstot vēlreiz to pašu programmu? Vai atstāšana uz otru gadu ir vienīgā iespēja, lai palīdzētu gūt labākas sekmes?
Skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē vai atstāšanu uz otru gadu reglamentē Ministru kabineta 2012. gada 28. februāra noteikumi Nr. 149 “Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi”. Tajos noteikts, ka 1.–4. klases skolēnus nākamajā klasē pārceļ bez nosacījumiem, izņemot gadījumus, ja skolas pedagoģiskā padome atzīst, ka skolēnu var nepārcelt nākamajā klasē. Šādu lēmumu pedagoģiskā padome pieņem, ja vērtējums vairākos mācību priekšmetos neatbilst standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vai gada vērtējums vispār nav saņemts, kā arī ņemot vērā skolēna vispārējo attīstību, mācību sasniegumu attīstības dinamiku, kavējumu daudzumu.
Pirms lēmuma pieņemšanas skolēnam jānodrošina iespēja apmeklēt konsultācijas un kārtot pēcpārbaudījumus priekšmetos, kuros vērtējums ir zemāks par četrām ballēm vai gada vērtējums nav saņemts. Tikai pēc pēcpārbaudījumiem skola var lemt par 1.–8. klases skolēna atstāšanu uz otru gadu vai pārcelšanu nākamajā klasē ar nepietiekamu vērtējumu, apstiprinot atsevišķu individuālu atbalsta pasākumu plānu, lai novērstu mācīšanās grūtības un nodrošinātu mācību sasniegumus.
Vecākiem ir tiesības apstrīdēt gan gada vērtējumu kādā mācību priekšmetā, gan skolas lēmumu par skolēna atstāšanu uz otru gadu. Šāds lēmums uzskatāms par nelabvēlīgu administratīvo aktu, kas būtiski skar bērna cilvēktiesības uz izglītības ieguvi. Lēmumā jābūt norādītam tā izdošanas pamatojumam, piemēroto tiesību normu uzskaitījumam un norādei, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Administratīvā procesa likums nosaka, ka skolas direktora lēmumu par skolēna atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē var apstrīdēt augstākā iestādē. Parasti tā ir pašvaldība, kas dibinājusi skolu. Savukārt augstākās iestādes (pašvaldības) lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.
Vecākiem ir tiesības saņemt no skolas direktora un pedagogiem visu informāciju par bērna mācībām un audzināšanu, tostarp pamatojumu, kāpēc bērns atstāts uz otru gadu. Jāatceras, ka tiesības atstāt uz otru gadu tajā pašā klasē ir tikai vienu reizi.
