Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. jūlijs, 2016
Drukāt

Otto Ozols: Ja gribi mani atpakaļ, gribu, lai tu beidz purpināt (31)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pavisam nesen Latvijas Institūts iepazīstināja sabiedrību ar ideju, sociālo kustību “Gribu tevi atpakaļ”, kurā ikviens Latvijā dzīvojošais aicināts uzrunāt emigrējušos tuviniekus un pateikt, ka šie cilvēki viņiem ir svarīgi un jebkurā brīdī tiek gaidīti mājās.

Doma ir laba, apsveicama un atbalstāma. Vēl viena svarīga ziņa – ir cilvēki, kuri ne tikai gari un plaši runā par šo problēmu, bet arī aktīvi rīkojas un piedāvā risinājumus. Tajā pašā laikā, kā jau tas nereti gadās, izskanējušas atturīgas un pat visai skeptiskas balsis. Visdrīzāk, ka tie ir tie paši cilvēki, kuri kritizē valdību, ka tā neko nedara, lai uzrunātu emigrantus, bet tad, kad kāds to dara, atkal nav labi.

Mulsinošs bija arī Ministru prezidenta Māra Kučinska komentārs. Viņa preses sekretārs premjera vārdā teica, ka aicināt cilvēkus, kuri savulaik ir devušies darba gaitās uz ārzemēm, atgriezties mājās ir liela atbildība. Kučinskis vēl norādīja – lai cilvēki atgrieztos, viņiem ir jābūt pārliecībai par savu nākotni, darbavietu pieejamību un iespēju nodrošināt ģimeni. Premjers uzskata, ka pašlaik valdības uzdevums ir radīt iespēju jaunu darbavietu izveidei, un tieši ar šo jautājumu tiek strādāts.

Izskatās, ka Kučinskis šo aicinājumu uzskata par tādu kā pārsteidzību. Protams, neviens nešaubās, ka cilvēkiem ir jābūt pārliecinātiem par savu nākotni, iespēju nodrošināt savu ģimeni. Kad valdība to visu būs nodrošinājusi, tikai tad varēsim sākt aicināt cilvēkus atgriezties. Tāda varētu būt premjera doma.

Sāksim ar to, ka Latvijā konkurētspējīgas algas, stabilas darba vietas un Rietumeiropai raksturīgā sociālā stabilitāte neradīsies ne rīt, ne arī aizparīt. Valdība var censties, cik ļoti grib, bet tā var tikai ielikt pamatus gudrai un ilgtspējīgai valsts attīstībai. Ar konkurētspējīgām algām kādu laiku vēl būs jāpaciešas. (Te nav runa par ļoti atsevišķiem izņēmumiem, kad politiskai silei pietuvinātie izspiež sev pat Rietumeiropas līmenim neatbilstošas algas.) Tieši tas pats ar sociālo aizsardzību – diemžēl dažādu iemeslu dēļ mūsu valsts arī šajā ziņā vēl kādu laiku nevarēs konkurēt ar attīstītajām Rietumeiropas valstīm. Latvijas valdība, faktiski mēs visi kopā varam padarīt šo valsti labāku, drošāku un stabilāku, bet līdz lielo, attīstīto valstu līmenim vēl kādu laiku būs smagi jāstrādā.

Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, tāpat Latvija nekad nebūs gatava. Tādēļ aicinājums atgriezties nevar būt pamatots kaut kādos ekonomiskos apsvērumos vai vilinājumos. Protams, ir mazliet naivi un arī bezatbildīgi cerēt, ka visi tā uzreiz pametīs savas stabilās darba vietas, ģimenes mājvietas, raus ārā bērnus no skolām, kuri tur jau sākuši iet, un uzreiz pārcelsies uz Latviju. Tomēr tas arī nenozīmē, ka jāpārtrauc domāt par iespējamo atgriešanos. No otras puses – tie nav izņēmuma gadījumi, kad, rūpīgi plānojot, izmantojot emigrācijā uzkrātās zināšanas un pieredzi, ir izdevies atgriežoties sev nodrošināt vismaz līdzvērtīgus dzīves apstākļus tiem, kuri bija ārzemēs. Gadījumi ir dažādi. Protams, ir skumji gadījumi, kad kāds atgriežas, bet pēc kāda laika spiests atkal braukt projām. Tomēr LI uzsāktā sociālā kustība ir laba arī tajā ziņā, ka atkal uzjundī diskusiju par kļūdām un arī labo pieredzi. Tikai runājot, diskutējot var nonākt pie labākajiem risinājumiem. Purpinot un īdot, tādi nerodas.

Vissāpīgākais šajā situācijā ir tas, ka laiks ļoti smagi darbojas pret mūsu kopējām interesēm. Zinātnieki ir izpētījuši, balstoties uz citu tautu emigrācijas pieredzi, ka pēc trīs līdz pieciem emigrācijā pavadītājiem gadiem iespēja, ka cilvēki atgriezīsies savā vecāku zemē, krīt krietni zem 50%. Cilvēki šajā laikā ļoti iesakņojas, visbiežāk bērni jau sākuši iet skolā, paši ir atraduši stabilas darba vietas. Šādos apstākļos pat vislielākajiem patriotiem ir ļoti grūti atgriezties. Šobrīd varam konstatēt, ka viena daļa aizbraucēju ir nodzīvojuši ārpus Latvijas jau ilgāk par šiem 3 – 5 gadiem. Organizācijas, kuras mēģina izskaitļot, cik aizbrauc un cik atgriežas, aptuveni pieņem, ka Latvijā atgriežas apmēram 25 – 30%.

Ja LI sociālā kustība “Gribu tevi atpakaļ” uzrunā, liek aizdomāties vēl vismaz pāris procentiem, tad arī tas būs sasniegums. Un ja vēl kāds atgriezīsies par spīti grūtībām, skeptiķiem un īgņām, tad tas būs patiešām brīnišķīgi.
Latvijas Institūta aicinājums drīzāk ir emocionāls vēstījums nepārtraukt domāt par Latviju. Un tā ir ļoti atbildīga rīcībā apstākļos, kad laiks nepielūdzami darbojas pret iespēju, ka cilvēki atgriezīsies.

Protams, katru ideju vai aicinājumu var un vajag kritizēt. Tomēr nevajag sākt nievāt un purpināt par tiem, kuri ne tikai runā, bet arī dara. Šiem īgņām derētu veltīt citu sociālo kustību – “Gribu lai tu beidz purpināt”.

Šajā gadījumā Latvijas Institūta cilvēki savā ziņā atkārto rakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa pirmajos trimdas gados rakstīto. Ja pareizi atceros, tad 1987. gadā, toreiz vēl okupētajā Latvijā, to publicēja laikrakstā “Literatūra un Māksla”. Tas bija laiks, kad šo rindu publicēšana bija liela uzdrošināšanās komunistu cenzūras uzraudzīta izdevumā. Bet tas bija tāds spilgts, emocionāls viens no atmodas laika pirmajiem asniem.

Šobrīd mēs esam atgriezušies situācijā, kad atkal ir jāspēj uzdrošināties, nebaidīties un atcerēties, ka Latvijas sajūta nav izmērāma praktiskos labumos. Latvija ir kaut kas daudz vairāk. Tā ir valsts, tā ir zeme, tā ir ideja un māja vienlaikus mums visiem – Latvijā un svešumā.

Ir atkal pienācis brīdis, kad mums visiem jāatceras Jaunsudrabiņa rakstītais:

Latvi, lai kurā zemēs daļā tu nonāktu – piemini Latviju!

Nekad un nekur savā mūžā tu nedzirdēsi skaistāka vārda par šo vārdu; tāpēc nemities to daudzināt, nebeidz slavēt šo valsti, kas šo vārdu nes. Ja esi tēvs, paud to saviem bērniem, ja esi māte, dziedi par viņu pie savu bērnu un mazbērnu šūpuļiem, bet ja esi bērns, kas dzimis trimdā, – nerimsti taujāt par šo zemi savus vecākus. Latvija lai tavās domās un iedomās ir kā tāla, brīnišķīga sala pasaules jūrās, uz kuru vienmēr jāstāv vērstam tavas dzīves laivas priekšgalam.

Diena vai nakts, vakars vai rīts, piemini viņu, iemīli arvien dedzīgāk.

Gada laikiem nākot un ejot – piemini Latviju!
Ar šiem vārdiem sasveicinies, ar tiem atvadies, tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā.
Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.
Piemini Latviju!
(Jānis Jaunsudrabiņš)

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. “Ļoti skumjas sajūtas pēc Jaunsudrabiņa citāta.
    Es personīgi visu manu dzīvi tā esmu domājusi. Tā kā neesmu ekomiskā migrante (es apprecējos ar amerikāni), es nevaru atgriezties, tikai tāpēc, ka sirdsbalss. Man ir māja un zeme laukos, zirgi, un viss pērējais, kas ir pie saimniecības, brīnišķīgā kalnainā apvidū ar ūdenskritumu “in back yard”.
    Katru dienu izlasu Latvijas laikrakastus un man sāp, ka latviešiem IR jāmeklē darbs ārpus Latvijas. Ja man kādreiz rastos situācija, ka man būtu izvēle, es noteikti izvēlētos atgriezties Latvijā. Un vēl: nekustamais īpašums Latvijā pašlaik ir tik lēts, ka pat ar vismazākajiem iekrājumiem ir iespējams iegādāties 4-ist. dzīvokli centrā, vai pieticīgu mājiņu provincē.
    P.S. tam, kas rakstījis garu komentu un tas pazudis, tas bieži gadās, copy you comment pirms nospiest pogu un atkārto ievadīšanu. Neesmu IT specs, bet tas laikam ir, la lapa ilgāku laiku nav refrešota.

  2. Pat dziedāšu un dejošu, kad Tu būsi atpakļ!

  3. pareizāk – kāda valsts vara, tādi pilsoņi. neviens nevar dzīvot zem egles, neēst, nemācīties. bet, kā zināms, viss maksā naudu….un mūsu valsts strādājošo algas ir tādas, kādas pielemj valdība. visus likumus pielemj valdība. vairāk jārūpējas par cilvēkiem. domāju, ka latvieši nav ne slinki, ne dumji. strādā melnām mutēm, bet ģimeni uzturēt tik un tā nespēj. jāmaksā ADEKVĀTAS algas, kā Eiropā. Jo cenas jau sen kā Eiropā. bet normālas algas tikai izredzētajiem.

  4. latvietimJāmainās Atbildēt

    no patriotisma nevar izdzīvot, patriotismu bērniem galdā neliksi, ar patriotismu nesamaksāsi nodokļus, to neuzvilksi bērnam ne kājās, ne mugurā. ar patriotismu neizārstēsi sirmgalvi….PATRIOTISMS ir ATBILDES REAKCIJA valstij. To nevar IEMĀCĪT, NE IZLŪGTIES, NE UZSPIEST. Kāda valsts, tādi pilsoņi.

  5. Gribeju sodien Jambo atbildet par Otto Ozolu, bet ka parasti LA speciali dzes manus komentarus. Es biju loti siki aprakstijis par Otto Ozolu, bet mans uzrakstitais, nezin kur pazuda,t.i.,nospiedu uz-Nosutit, un CIKS-mans uzrakstitais teksts pazuda demokratiska LA slepenajos stukacu arhivos. Pilnigi iespejams, ka ari sis teksts, ka daudzi parejie tiks speciali dzesti. Luk, varda un preses briviba Latvija!

  6. bezjēdzīgs aicinājums Atbildēt

    20. gadsimta ”dīpīšiem” un mūsdienu Eiropas latviešiem tomēr ir kas kopīgs. Gan vieni, gan otri vēlas veidot savu dzīvi paši, nevis pieņemt to, ko uzspiež vienā gadījumā padomju okupācijas režims, otrā gadījumā no padomju varas mantotā augsto cenu un zemo algu ekonomika. Gan vienus, gan otrus nosoda vienā gadījuma padomju sabiedrība, otrā pseidopatrioti. Starp citu, iesaku raksta autoram izlasīt teikumu ”Šodienas Eiropa nav trimda, bet kopējais tirgus.” Un vēl, autor. Mums nav kopīgu interešu. Mums ir katram sava alga un būs sava pensija. Runājot par Latviju, es palieku pie uzskata, ka no Eiropas dodu lielāku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, nekā varētu dot, strādājot par Latvijas vidējo, un neesmu arī nekāds idejiski apvainotais. Idejiski apvainotie nekur nebrauc, jo nevienam nav vajadzīgi.

  7. bezjēdzīgs aicinājums Atbildēt

    Ne jau mani tuvinieki aicina mani, to dara kaut kādu man svešu propagandistu organizācija. Atbildu šiem propagandistiem, nemāciet mani dzīvot, pats esmu pieaudzis. Jūs nemaksājat daļu manā ģimenes budžetā un jūs nemaksāsiet man pensiju. Tātad jums nav teikšanas ne par manu ģimenes budžetu, ne dzīvi. Attieksme pret Latviju no adekvāti apmaksāta darba tikai uzlabojas. Un vēl, propagandisti. Es esmu dzīvojis PSRS, kur dzīvē vajadzēja nepartraukti kādam spītēt, bet darbā cīnīties. Tāpēc vēlos nodzīvot atlikušo mūža daļu sabiedrībā, kur dzīve ir vienkārši dzīve un darbs ir tikai darbs.

  8. bezjēdzīgs aicinājums Atbildēt

    Jaunā paaudze nav pieredzējusi tos laikus, bet bija tāda valsts PSRS. Tur cilvēki nedzīvoja un nestrādāja, bet visu laiku par kaut ko cīnījās, spītēja grūtībām, turēja aizsardzību (ne tikai kara laikā pret vācu grenadieriem), miera laikā izcīnīja kaut kādas kaujas utt. utt. Kad sabiedrības lielākaji daļai apnika šī ”dzīve karastāvoklī”, padomju vara krita.

    Tagad atgriezīsimis pie šodienas. Ja kāds paziņo, ka ar cilvēka cienīgu algu vajadzešot paciesties, tad vajadzēs paciesties arī ar mājās gaidīšanu. Stap citu, ir jābūt Kučinskim vai Ozolam, lai nesaprastu, ka strādājošie dod mājās palicējiem tādu atbalstu, ko nekad nevarētu dot, strādājot Latvijā. Tā kā ne Kučinskis, ne Ozols negatavojas atmaksāt ne atgriezties gribētājiem, ne viņu tuviniekiem zaudējumus, kas radīsies no ”atgriešanās”, tad šādi ”aicinājumi” ir bezjēdzīgi. Tiem, kas te runā par patriotismu, atgādinu, jūs aģitējat par padomju patriotismu. Dzīvot, lai cīnītos, spītētu utt. 21. gadsimta Eiropā dzīve ir vienkārši dzīve un darbs ir darbs. Miera lika režīmā un adekvāti apmaksats. Galu galā aizbraukušajiem nemaksās pensiju ne Kučinskis, ne Ozols!

  9. Vēl jau iperiekšējā trimda (pēc WW2) nav atgriezusies…
    Un varbūt, ka labāk pat būtu bijis, ja viens otrs no tiem, kuri tomēr atgriezās, to ar nebūtu darījuši…
    :))

  10. LIELS PALDIES Otto Ozolam par ĻOTI PAREIZO, GODĪGO un POZITĪVO rakstu par pēdējo
    gadu Latviju atstājušo EKONOMISKO , LABĀKAS DZĪVES , BIEZĀKA MAIZES KUMOSA meklējošo
    izceļotāju varbūtējo atgriešanos iespēju !!!!
    Atcerēsimies vienu, šie ŠODIENAS aizbraucēji neglābj savas KAILĀS DZĪVĪBAS , kā to darīja otrā pasaules kara
    beigu posmā ,no otrreizējas KRIEVU okupācijas bēgošie latviešu tūkstoši. Lielākā daļa no toreizējiem
    bēgļiem skaidri zināja, ka viņu vārdi jau bija 1941.gadā sastādītā OTRĀ uz Sibīriju izsūtāmo Latvijas
    patriotu sarakstā. Pirmā KRIEVU okupantu organizētā latviešu vīriešu, sieviešu, bērnu un pat slimu
    veco cilvēku MASU DEPORTĀCIJA krievu okupantiem izdevās noorganizēt 1941.g. 14. jūnijā —
    tagad latviešu tautas sēru dienā. Bet otrā masu deportācija bija jau skaidri paredzēta dažas nedēļas
    vēlāk , tikai to IZJAUCA otrā pasaules kara sākums starp diviem asiņainajiem diktatoriem — Krievijas
    Staļinu un Vācijas Hitleru.

    Kas bija šo bēgļu NOZIEGUMS , kāpēc viņi bija OTRÄ uz Sibīriju deportējamo sarakstā ?
    Viņi Latvijas pirmā neatkarības posmā (1918. – 1940.) bija bijuši savas zemes patrioti un citu
    latviešu vadītāji un iedvesmotāji –
    Latvijas armijas virsnieki, aizsargi (tagad sauktu “Zemessargi”), patriotisko jaunatnes organizāciju
    (Mazpulku, skautu un gaidu) brīvprātīgie , nesamaksātie vadītāji, mācītāji, skolotāji,rakstnieki, dzejnieki un līdzīgi
    latvieši. Okupantu acīs viņi bija JĀIZNĪCINA , lai latviešu tauta būtu vieglāk no okupantiem pārvaldāma !

    Toreizējie latviešu bēgļi nevarēja ĒRTI AIZLIDOT no Latvijas ar “Ryanair” lidmašīnām uz Īriju, Angliju
    vai citām Rietumeiropas vai Ziemeleiropas zemēm, un tur drīz vien saņemt šo valstu veselības apdrošināšanas un citus sociālos pabalstus. NĒ , otrā pasaules kara no Latvijas bēgošie patrioti ,
    tagad saukti par “vecās trimdas latviešu bēgļiem” , bēga no KRIEVU OKUPANTIEM vācu armijas kuģos
    uz karā izpostīto Vāciju, kuru nepārtraukti no gaisa bumboja ASV un Anglijas bumbvedēji. Daudzus
    no šiem bēgļu kuģiem NOGREMDĒJA KRIEVU zemūdenes. Un citus , kas mazās zvejnieku laivās bēga
    no Kurzemes uz Zviedriju , nogalināja Baltijas jūras viļņi.
    Ja kāds vēl šaubās par šo vārdu PATIESĪBU, aizejiet Rīgā uz Latvijas “OKUPĀCIJAS MUZEJU” —
    tur būs atrodams apstiprinājums.
    Tā lūk ir LIELĀ STARPĪBA starp otrā pasaules kara latviešu bēgļiem un šodienas aizbraucējiem.

    Un vēlas kas — KRIEVU okupācijā Latvijā ilga gandrīz pus gadu simteņa, tā bija PĀRĀK ILGA,
    lai toreizēji latviešu bēgļi visi atgrieztos šodien brīvajā Latvijā (tagad zinātnieki raksta ka atgiezties
    ir ĻOTI grūti pat pēc PIECIEM gadiem).
    Bet tomēr — LIELS skaits no toreizējiem bēgļiem, toreiz vēl bērniem, IR ATGRIEZUŠIES tagad brīvajā Latvijā,
    nodibinājuši pat savus uzņēmumus un dod DARBA VIETAS citiem latviešiem.
    Vēl citi , kuriem gadu skaits jau sniedzās pāri 70 un 80 gadiem, ziedo lielas NAUDAS SUMAS,
    lai palīdzētu pilnīgi svešiem Latvijas latviešu bāreņiem , trūcigām latviešu daudzbērnu ģimenēm
    un latviešu studentiem — lai LATVIEŠU TAUTAI būtu nākotne.
    Ja gribiet pārbaudīt šo vārdu patiesību, pajautājiet Latvijas Bērnu fonda Rīgas birojam par
    naudas sumam ko pēdējos , vairāk kā divdesmit gados gados ir pārsūtījis Amerikas Latviešu
    Apvienības (ALA) “Drošā Tilta” projekts. Un šī palīdzība turpinās arī šodien !

    Un tiem kas saka ka Latvijas VALDĪBAI ir VISIEM jāsagādā labi apmaksātas darba vietas:
    Valdības visā pasaulē NEKAD nav izveidojušas labas darba vietas — tās var veidot tikai
    nevajadzīgi lielas BIROKRĀTU ierēdņu armijas, uzturētas no private sektorā strādājošiem nodokļu
    maksātājiem. Laba valdība/SAEIMA var TIKAI radīt LABUS pamatus , pieņemt LABUS LIKUMUS
    LAI PRIVĀTAIS sektors varētu sekmīgi radīt JAUNAS darba vietas.

    Tāpēc — darīsim VISU lai PRIVĀTAIS sektors arī Latvijā radītu labas darba vietas un iespējami
    daudzi
    PATIESIE LATVIJAS PATRIOTI atgrieztos Latvijā ! Tad Latvijai un latviešu tautai
    būs arī SAULES MŪŽŠ !!!

    Lai pats DIEVS svētī brīvo LATVIJU un LATVIEŠU TAUTU !

    Latvietis

    • Paldies par izsmeļošo skaidrojumu. Tā tas arī bija. Bet – Okupācijas muzejs man vēl jāapmeklē. Paldies par atgādinājumu.

    • Sāpju pilns komentārs, tomēr paliek neatbildēts jautājums-okupanti organizēja izvešanas, bet kurš norādīja uz konkrētiem izvedamiem cilvēkiem? Baidos, ka pašmāju bāleliņi vien tie bija. Diez vai svešinieki un iebraucēji varēja sarakstus sastādīt…

      • par deportācijām Atbildēt

        Protams, prokremliskais ezīti, latvieši ieņēma Kremli, apšāva sargus un, šautenes Staļinam mugurā bakstīdami, piespieda rīkot izsūtīšanas. Bet Staļins negribēja, tikai ieroču spēkam piekāpās.

  11. Nevajag šeit atpakaļ nevienu. Ja gribēs, tad paši atbrauks. Turp aizbrauca tie, kam Latvijā nebija ne izglītības, ne prasmju šeit nopelnīt naudu un normāli dzīvot. Turklāt, jāstimulē būtu tie, kas palika šeit un noturēja valsti.
    Nevajag šeit iztēloties, ka atgriežoties, šie Anglijas zemeņu lauku inženieri varēs Latvijā atrast darbu. Šeit viņi, tā pat kā iepriekš, nav vajadzīgi.
    Augsti kvalificētos aizbraucējus Latvija neatgūs nekad.

  12. 1987.gadā – toreiz vēl okupētajā Latvijā>>>
    Es redzu, ka tā vēl joprojām okupēta, okupācija turpinās, un okupantu skaits pieaug un to pēcnācēji vairojas. Viņiem ir ļoti ļoti labi te, pūlas, cik var, cenšas, cik var, savus tautiešus atbalsta ar visām četrām, un sniedz palīdzību arī darbā iekārtojoties. Viņi nepurpina, bet pamanās iekārtoties 2 darba vietās, būvē mājas, pērk dzīvokļus, un ir priecīgi te, mūsu zemītē. Ko darīt mums, latviešiem ? Ja gribam labi dzīvot, tad tikai tā – runāt tikai viņu valodā, būt ļoti izpalīdzīgiem, draudzīgiem, precēties ar krieviem- t.s.jauktās laulības,balsot par ZZS un Saskaņu – tad viņi mūs pieņems kā savējos. Ja to nevariet pašreizējos apstākļos, tad – kā nu katram iet, tā iet, nav ko sūkstīties. Latvija vairs brīva nekad nebūs, tas vienkārši vairs nav iespējams, kad pat Jūrmala viņiem ir izpārdota.

    • muļķa radījum, tieši zviedreļu un žīdēļu augļojošie salašņas Latviju padarījuši par milzu kapsētu, šīm žurkam ir bail , jo zin , ka sods ir neizbēgams , tāpēc noželojami pūlās rāīõt kāda “krievi-nāk” plakāteli, krievi izmirst Latvijā tikp[at strauji kā latvieši- izmiršanas ziņā 1. tauta pasaulē, un šā genocīda vaininieki ir zināmi.

  13. Nezinu kadas augstas skolas ir beidzis ASV spiegs Lavija, Otto Ozols, bet nacists vins ir labs, jo skel musu Latvijas sabiedribu. Visur ir vainigi tikai tie noladetie krievi un asinainais Kremlis ar Putinu prieksgala. Loti veletos pajautat sim aizjuras desantniekam un ASV specdienestu agentam, krievu tautas nidejam un nacistam, Otto Ozolam: Jums tas Kremlis, Putins un krievu tauta ir uz galvas uzvemusi, ka tik stipri ienistat krievu tautu? Kad krievus visus jus busiet iznicinajusi, kas bus nakosais jusu nacistiskaja saraksta? Jus, milais draugs, vajadzetu cietuma ielikt par naida kurinasanu starp tautam!

    • No šīs vietas “kādas augstas skolas ir beidzis ASV spiegs Lavija, Otto Ozols” lūdzu sīkāk – no kurienes tāda informācija? Neesmu OO fans, tieši tāpēc gribu zināt “no kurienes aug kājas”.

      • Pirmkart,es teicu, ka nezinu…Nevis konkreti kaut ko apgalvoju. Otrkart, uzraktiet interneta vai kur citur pameklejie zinas par Otto Ozolu, tad varbut jumas kaut kas bus skaidrs par so krievu tautas bendetaju. Treskart,es cienu krievu tautu un ari parejos Latvijas iedzivotajus,neskatoties uz to kada sim cilvekam ir tautiba.Mums vajag cienit vienam otru, nevis skelt Latvijas sabiedribu un kurinat naidu starp tautam, ko sekmigi dara Otto Ozols. UN tagad, vel kas- Otto Ozola istais vards ir Martins Barkovskis, nevis OTTO…Vinu paris gadus atpakal specigi kritizeja zurnals IR-Azis par zurnalistu- un laikraksts NRA-Sveta Otto atnaksana-, un jus domajat, ka sie zurnalisti no IR un NRA nezinaja, ko raksta par so AKSTU?

  14. Autoram varbūt derētu iepauzēt nedaudz ar nemitīgo sava viedokļa izpaušanu par jebkuru tēmu! Kas par daudz, tas par skādi!

  15. Aizbraucu no Latvijas 2010.g uz UK,lai ārstētos no Chepatīta. Esmu VESELS!(Šogadu laikā izieti 4(ČETRI) ārstēšanas kursi,un katru reizi tika izmantotas jaunākās,UK pieejamās zāles,pret šo slimību!) Par ārstēšanos(zāles+n-tās izmeklēšanas)es nemaksāju nevienu pīīīīī! Es izbaudīju REĀLU bezmaksas veselības aprūpi!!! Es pateicībā varu tikai noliekt galvu UK NHS(National Health Service)priekšā!!!
    Labprāt to darītu Latvijas Veselības Aprūpes Sistēmas priekšā,bet…
    Tikko biju Latvijā! Apciemoju māti,dēlus ar ģimenēm,māsu,brāļus… Skaista un skarba ir mūsu Latvija!
    Valsts varai vajadzētu koncentrēties uz tiem,kuri ir vēl palikuši! Laiks saliks visu un visus pa vietām!

    • Mūsu veselības aprūpe drīzak atgādina teroristisku organizāciju,kuras uzdevums ir iznīcinat nevis glābt.Baudu šīs organizācijas sniegtos pakalpojumus jau daudzus gadus,bet gūstu tikai apstiprinājumu par šīs sistēmas neatbilstību savam nosaukumam un drīzāk atbilstošu terorisma definīcijai.

  16. Atcerēsimies tautiešus, kas trimdās ne tikai atkārtoja J.Jaunsudrabiņa dzejas rindas, bet arī reāli atgriezās Latvijā!
    Režisors Jānis Zariņš:”….Mana dzīve nav iespējama bez teātra atmosfēras, bez darba tajā, un vienīgi Dzimtene man deva cerību uz to.
    1962.g. pavasarī no miglainās Albionas salas sākās mans ceļš mājup.” ( Mans darbs teātrī. Izd. Liesma, Rīga, 1974, – 128.lpp.)

  17. ” Ja pareizi atceros, ….”
    Atkārtošana – zināšanu māte. Aiztec Ottovič uz Nac. bibliotēku – pajautā par režisora Jāņa Zariņa grāmatu “Mans darbs teātrī” ( Izd. Liesma, Rīga, 1974) – varbūt spēsi vēl pareizāk saprast tautiešu atgriešanās iemeslus: ” …Mana dzīve iespējama bez teātra atmosfēras, bez darba tajā, un vienīgi Dzimtene man deva cerību uz to.
    1962.gada pavasarī no miglainās Albionas salas sākās mans ceļš mājup.” (128.lpp.)

  18. Varbūt vispirms daram kaut ko, lai nav jābrauc prom? Man liekas vienīgā izeja mazināt nodokļu slogu…un attiecīgi visādu prezidentu pat nē….valsts uzņēmumu LMT un Lattelecom prezidentu vajpratīgās algas. Mazinam reketu no monopolistiem par elektrību, PVN par dzīvojamo māju, kanalizācijas u.c. pakalpojumiem, kas tieši attiecas uz katru nemilijonāru. Grūti pateikt ko, bet knapi elpoju te Latvijā…bērniem kādus pabalstus.

  19. Valsts uzdevums radīt jaunas darbavietas? Kas tad nu – vēl izdomāt baru ierēdņu posteņu? Tā jau padzīsim no valsts pēdējos veiksmīgos uzņēmējus, jo nevar no govs izspiest vairāk piena kā tā spēj dot. Ja jau tie latvieši ir klasiskās kapitālistiskās valstīs kaut ko iemācījušie, lai brauc un veido savus uzņēmumus un pelna kaut miljonus, tas jau būtu lieliski! Bet spiest pēdējo sulu no tā jau nelielā uzņēmēju skaita gan nav saprāta pazīme.

    • Žetons!
      :))

      • ekonomikas pamati Atbildēt

        Ja jūs esat no tiem ”uzņēmājiem”, kas cilvēka cienīgu algu uzskata par izspiešanu, tad novēlu jums ātrāk bankrotēt un pašam nonākt vienkārša strādājošā statusā. Tad ātri sapratīsiet, ka uzņēmuma mērķis ir nevis tikai ”uzņēmājam” māju un mašīnu nopelnīt, bet arī strādajošajiem algu. Starp citu, kāpēc mūsu ”veiksmīgjā” privataja sektorā algas ir mazakas nekā valsts iestādēs? Teorija apgalvo, ka jābūt otrādi!

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+