Ekrānšāviņš no NTV

Otto Ozols: Krievijas TV šovā negaidīti atklāj patiesos Kremļa nodomus 72

Trešdien Krievijas TV kanāls NTV beidzot parādīja politisko diskusiju šovu “Tikšanās vieta” (“Mesto vstreči”), kurā biju uzaicināts pārstāvēt Latviju. Pateicoties NEPLP ilgstošam atbalstam un Latvijas kabeļtelevīzijas operatoru īpaši iejūtīgai attieksmei pret Krievijas TV kanāliem, šis kanāls ir faktiski katra Latvijas kabeļtelevīzijas skatītāja pamata pakā. Bez izvēles iespējas.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Par to, kā notika raidījuma filmēšana, rakstīju “la.lv” pirms nedēļas “20 stundas hibrīdkara ierakumu otrā pusē”.

Šobrīd minēto raidījumu var noskatīties arī NTV interneta mājas lapā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau iepriekš to aprakstīju, lieki neatkārtošos. Pretēji bažām par montāžu – varu apliecināt, viss tika parādīts tieši tā, kā bija. Par skaņas līmeni dažās vietās gan nevaru tik droši apgalvot. Šaubos, vai kāds skatītājs varēja dzirdēt, ka, atbildot par Krievijas armijas bāzēm Latvijā, saku, ka viņi barankas caurumu dabūs, nevis savas bāzes Latvijā. (Tā nav rupjība, bet citāts no slavenā krievu seriāla “Tikšanās vietu mainīt nedrīkst”) (2).

Vēl pāris vietās nav saprotams, kāpēc vienā pusē runāto var labāk dzirdēt nekā otrā. (38’20)

Tomēr ir burtiski dažas ļoti simboliskas epizodes, kurās ļoti tieši tika atklāti Kremļa nodomi.

Igaunijas krievu viedokli bija aicināts pārstāvēt kāds Dmitrijs Linters no organizācijas “Pasaule bez nacisma”. Mazliet papētot, izrādījās, ka Igaunijas krievi viņu nekad nav īsti gribējuši par savu pārstāvi. 2004. gadā, kandidējot uz Eiropas Parlamentu no Igaunijas krievu partijas, par viņu nobalsojuši 107 vēlētāji. Īpaši labāk neklājas arī parlamenta vēlēšanās. (3)

Salīdzinoši – par Tatjanas Ždanokas “Latvijas krievu savienību” 2014. gada vēlēšanās Latvijā nobalsoja 28 303 vēlētāji. (4)

Raidījuma laikā Linters muldēja tā, ka slavenā Zariņa govs paliktu kaunā. (Ļoti atvainojos visiem Zariņiem un viņu govīm par salīdzinājumu). Vispirms viņš man pārgudri aizrādīja, ka tā neesot taisnība, ka Latvijā krievi ir tikai 26%. Viņš zinot, ka esot vairāk. Tomēr oficiāli tautas skaitīšanas rezultāti precīzi norāda – Latvijā 2014. gadā dzīvoja 25,8% krievu tautības iedzīvotāju. (5) Tāpēc arī raidījuma veidotāju apgalvojums, ka Latvijā krieviski runā 80% iedzīvotāju, bija vien manipulēšana ar skaitļiem. Jā, apmēram 80% varētu puslīdz zināt krievu valodu, bet tās ir vēl valodu zināšanas, mantotas no padomju laikiem, kas saglabājušās vecākai un vidējai paaudzei.

Reklāma
Reklāma

Mēs varētu Linteram augstsirdīgi piedot, ka par Latviju viņš būs samuldējies, vienkārši nezinot faktus. Tomēr par Igauniju viņš meloja ļoti tīši un nekaunīgi. Viņš atkārtoja raidījuma vadītāju vairākkārt uzsvērto – padomājiet tik, Igaunijā, Tartu, pilsētā, kura 80% runājot krieviski, slēgta pēdējā krievu skola. Nav šaubu, ja skolu patiešām slēgtu, tad tam ir pragmatiski, nevis politiski iemesli. (Kad es vēlāk jautāju igauņu kolēģiem, vai patiešām pēdējā krievu skola Tartu tiek slēgta, igauņi atbildēja: “Tartu Krievu skolas interneta mājās lapā vecāki tiek aicināts reģistrēt bērnus 2016./17. mācību gadam. Tas neliecina, ka kāds plānotu slēgt šo skolu.”) Lintera mēģinājums padarīt mūsdienu Tartu par krievisku pilsētu ir vieni no visstulbākajiem meliem, kādi vien dzirdēti pēdējā laikā. Oficiālā statistika skaidri liecina – Tartu šobrīd dzīvo 81% igauņu un 15% krievu. (6)

Tomēr pašās beigās Linters bija negaidīti atklāts. Burtiski pāris vārdos viņš ļoti tieši atzina Kremļa nodomus. Krievijas NTV raidījuma pašā noslēgumā viņš vaļsirdīgi atzinās. Ievērojiet, tā faktiski ir Kremļa gadiem ilgi piekoptā politika. Linters to formulē dažos teikumos. Raidījuma ierakstā tas izskan pašā noslēgumā – 50. minūtē un 40. sekundē (7). Viņš saka: “Es uzskatu, ka Krievijai savas nacionālās intereses ģeopolitiskās interesēs ir jāaizstāv daudz mērķtiecīgāk. Un krievu valoda tam var kalpot. Mums ir jāatbalsta krievu skolas, tautieši, mums ir jāieiet šajās valstīs ar savu informatīvo telpu, kā jūs sakāt – agresiju, ar mūsu maigo spēku, mums ir jāaizstāv savas intereses visur, kur vien to var. Mūsu robežas ir nevis tur, kur beidzas Krievijas fiziskā robeža, bet visur, kur ir mūsu karavīru kapi, kur apglabāti mūsu senči.”

Ko tur vēl piebilst – valoda, tautieši kā ģeopolitiskās agresijas ierocis. Un to saka cilvēks, kurš ironiskā kārtā dēvē sevi par organizācijas “pasaule bez nacisma” pārstāvi.

Avoti:
1. NTV raidījuma “Tikšanās vieta” ieraksts: Новый враг – русский язык?

2. Oriģinālais citāta fragments “You Tube” vietnē. “Место встречи изменить нельзя.” Дырку ты от бублика получишь, а не Шарапова.

3. Dmitri Linter wikipedia “In the European Parliament elections of 2004 he was a candidate of the “Russian Party in Estonia”, and received 107 votes.

4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014. “”Latvijas Krievu savienība” – 28 303 jeb 6,38 procentus balsu un viena deputāta vieta”

5. Population of Latvia according to ethnic group 1925–2013.

6. Tartu. According to Statistics Estonia, Tartu’s population comprised the following self-reported ethnic groups on 10 June 2014

7. Ieraksta laiks – 50’40 – NTV raidījuma “Tikšanās vieta” ieraksts: Новый враг – русский язык?