Foto: AFP/LETA

Otto Ozols: Kur Latvijā uzdarbojies spiegs ar segvārdu “Kremļa pirksts”? 15

Lai arī Latvijā ieplūdis maigi ziedojošs pavasaris, tomēr katram vērīgam patriotam ir skaidrs, ka politiskajā debesjumā šobrīd kauc stindzinošas hibrīdkara aukas. Nav ne mazākā pamatā šaubām, ka Latvijā tēraudcietā mērķtiecībā pamatīgi uzdarbojas Krievijas aģents, par kuru pagaidām zināms tikai viens – viņa segvārds ir “Kremļa pirksts”!

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Pirksta nodarītā posta apmēri ir baisi iespaidīgi! Austrumzemes superaģents paspējis uzbrukt un nodarīt postījumus teju vai ikvienai nācijai izšķirīgi svarīgai nozarei. Piemēram, ceturtdien uzzinājām, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā bija 21,3% no IKP – visaugstākais Baltijas valstīs. Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomika bija attiecīgi 14,9% un 15% no IKP. Nav šaubu, ka tik milzīgu atpalicību no kaimiņiem varēja radīt tikai mērķtiecīgs Kremļa Pirksta sabotāžas darbs. (1)

Viņa graujošās rīcības sekas ir manāmas arī nodokļu politikā. Pavisam nesen “Swedbankas” analītiķi rūpīgi salīdzināja trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus Baltijas valstīs. Pētījuma rezultātos redzams, ka uz Latvijas strādājošo iedzīvotāju pleciem uzkrāmēts vislielākais nodokļu slogs Baltijā. Kopumā joprojām pret strādājošiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, seko – Lietuva. Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem joprojām jāatvēl lielāka daļa no ikmēneša ienākumiem. Nav ne mazāko šaubu, ka šāds trieciens Latvijai ir ļoti rafinēts kaimiņvalsts specdienestu operācijas rezultāts, kuru spīdoši paveicis viņus superaģents – Kremļa Pirksts. (2)

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirksta uzbrukuma pēdas varētu saskatīt arī “Swedbankas” finanšu institūta ekspertes Evijas Kropas atklājumos. Gada sākumā viņa publiskoja pētījumu, kurā uzzinājām bēdīgo ziņu par Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu atšķirībām. Izrādās, ka tieši Rīga ir dzīvošanai visdārgākā Baltijas valstu galvaspilsēta. Protams, ka mūsu bezgala atbildīgie un specdienestu rūpīgi pārbaudītie valsts vadītāji nevarētu būt pie vainas. (3) Tātad – kurš gan cits, ja ne Kremļa Pirksts!

Aptuveni tajā pašā laikā “db.lv” ziņoja par vēl kādu iespējamo Kremļa Pirksta nelietību! Laikraksts norādīja, ka Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīs, aizņemties ir visdārgāk. Gan hipotekāro kredītu, gan uzņēmumiem izsniegto aizdevumu likmes Latvijā izrādījušās visaugstākās Baltijas valstīs. Eksperti to skaidro ar lielāku kredītu zaudējumu apmēru, negodīgo aizņēmēju rīcību. Dārgāki kredīti savukārt nozīmē bremzētu tautsaimniecības attīstību. Protams, tas tikai un vienīgi retorisks jautājums – kam tas ir izdevīgi? Protams, Kremļa Pirksta saimniekiem! (4)

Kremļa Pirksts vaiga sviedros pastrādājis arī, bremzējot jēgpilnu cīņu ar korupciju. Arī šajā ziņā pēc jaunākā ”Transparency International” korupcijas uztveres indeksa mēs esam pamatīgi atpalikuši no Igaunijas un Lietuvas. Korupcijas indeksa reitings Latvijai ir kaut kur pa vidu starp Kaboverdi, Kostariku un Seišelu salām.(5) Nebrīnīšos, ja pats Putins par to būs piespraudis Kremļa Pirksta uzvalka atlokam kārtējo apbalvojumu.

Runājot par atbalstu ģimenēm ar bērniem, mūsu sabiedriskā TV nesen salīdzināja Latvijas un Igaunijas atbalsta politiku. Atšķirības bija tik dramatiskas, ka šķiet Kremļa Pirksts pēdējos gados ir bijis neoficiāls Latvijas valdības bērnu un ģimeņu lietu ministrs. Nekā citādāk nevar izskaidrot tik vājprātīgi nežēlīgu attieksmes atšķirību. Latvijas TV atklāja, ka šāda attieksmes dēļ Latvijā izmiršanas ātrums ir vismaz trīs reizes lielāks nekā Igaunijā. Kurš gan cits varētu būt ieinteresēts šādā rezultātā? Kremlim nav jāsūta uz Latgali nevienu zaļo vīreli, superaģents Kremļa Pirksts latviešu nācijas iznīkšanu noorganizējis perfekti. (6)

Reklāma
Reklāma

Kremļa Pirksts ir visuresošs – tas, šķiet, paspējis paviesoties arī Iekšlietu un Satiksmes ministrijās. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, Latvijā ceļu satiksmes negadījumos procentuāli mirst teju divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Igaunijā. Šajā traģiskajā statistikā Latvijā apsteigusi par Lietuvu – zemu lidojošo autovadītāju zemi! Kaut kas tāds nevarēja notikt bez Kremļa Pirksta nelietīgas iejaukšanās! (7)

Varētu līdzīgi turpināt vēl un vēl. Diemžēl tas vairs nav nekas jauns vai pārsteidzošs – Latvijas iedzīvotāji diemžēl jau šķietami sākuši pierast un, pats briesmīgākais, var būt pat samierināties, ka daudzu svarīgi dzīves kvalitātes un ekonomisko radītāju ziņā esam viens no vājākajiem posmiem ne tikai Baltijā, bet arī visā Eiropas Savienībā.

Ja nopietni, tad, protams, neviens, pat visvarenākais Krievijas superaģents nevarēja tik ļoti graujoši ietekmēt Latviju. Var jau arī piesaukt hibrīdkaru, Kremļa propagandu – rafinētus mēģinājumus laupīt ticību Latvijas valstij un tās nākotnei. Tomēr jāatceras, ka visiem šiem nepatīkamajiem rezultātiem cēloņi ir meklējami sen pirms aktīva hibrīdkara sākuma.

Daudzi eksperti jau sen ir norādījuši, ka Latvijas problēmu sakne ir meklējama sistēmiskajās nepilnībās. Latvijai ir pamatīgas problēmas ar politisko partiju intelektuālo jaudu un rīcībspēju. Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers ir uzrakstījis grāmatu “Comparative Politics and Government of the Baltic States Estonia, Latvia and Lithuania in the 21st Century”. Intervijā, kurā īsi iepazīstina ar savu grāmatu, viņš norāda: “Baltijas valstis ir ļoti īpatnēja zona, mēs veidojam savu bloku un varam atrast arī atšķirības. Lielākā atšķirība ir valdībās. Latvija  izceļas, jo mums valdības mainās daudz biežāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Ir dažādi mēri, ko izmantojam politikas zinātnē, labākais mērs ir effective government (efektīvā valdība), tas ir laika posms no jaunā premjera apstiprināšanas likumdevējā līdz premjerministra atlūgumam. Nereti pēc premjera atlūguma vēl notiek formāls darbs, bet šāda valdība nav darbspējīga, nav lielu plānu un politiķi gatavojas jaunajai valdībai. Ja izmantojam šo mēru, Latvijā valdības darboties spējīgas ir 344 dienas, Igaunijā – 575, Lietuvā – 630 dienas. Arī 600 dienas nav labs rādītājs, bet tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā mums! Domāju, ka tas izskaidro, kāpēc Latvijā nav skaidri noteikta mērķa, uz ko tiekties.” (8)

Viņš precīzi norāda uz politisko partiju sistēmas vājumu, nepilnībām. Patiesība tas nav nekas jauns, tas bija zināms jau ilgstoši – partijas vairāk kalpo sponsoriem, nevis vēlētājiem, tās veido vājus parlamentus, un tas savukārt – vājās, nestabilas valdības, kuras reti spējīgās strādāt ilgtermiņa mērķiem.

Tas bija skaidrs valdošajai elitei jau apmēram desmit gadus. Analītiķi par to runā jau krietni ilgāk, bet valdošajiem politiķiem tika precīzi paskaidrots apmēram 2009. gadā. Kāpēc tie daži, ar patiesu ietekmi apveltītie politiķi ir kavējušies reformēt politisko partiju sistēmu – tas nudien ir smags jautājums. Neefektīva, vāja politiskā vide mūsu valstī, tas ir skaidrs pakalpojums Kremlim, bez mazākās ironijas. Kurš un kāpēc ir bremzējis mēģinājumus to reformēt?

avoti:
1. Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā 21,3% no IKP – augstākais Baltijas valstīs http://www.la.lv/enu-ekonomikas-ipatsvars-pern-latvija-213-no-ikp-augstakais-baltijas-valstis/

2. Latvijā strādājošajiem – vislielākie nodokļi Baltijas valstīs http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvija-stradajosajiem-vislielakie-nodokli-baltijas-valstis/718753

3. Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījums: Rīga – dzīvei dārgākā Baltijas valstu galvaspilsēta http://www.manasfinanses.lv/2016/04/27/baltijas-galvaspilsetu-majsaimniecibu-izdevumu-petijums-riga-–-dzivei-dargaka-baltijas-valstu-galvaspilseta/

4. Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīs, aizņemties ir visdārgāk http://www.db.lv/finanses/latvija-ir-dargakie-krediti-baltija-445201

5. “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā Latvija starptautiskā reitingā novērtēta ar 55 punktiem, krietni atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas http://www.ir.lv:889/2016/1/27/transparency-international-korupcijas-uztveres-indeksa-latvija-pakapusies-uz-40-vietu

6. LSM.LV – Dabiskā pieauguma rādītāji liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst aptuveni 29 tūkstoši cilvēku, bet piedzimušo skaits pēdējos divos gados ir vairāk nekā 21 tūkstotis gadā. Negatīvā atšķirība samazinās, tomēr aizvien ir apmēram 30% apmērā. Kopumā pēdējos septiņos gados Latvija uz šīs starpības rēķina ir zaudējusi vairāk nekā 60 tūkstošus cilvēkus. Tas ir vairāk, nekā dzīvojošo skaits Ventspilī un tuvojas jau Liepājas līmenim.  http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/lidz-dasnajiem-igaunu-pabalstiem-par-berniem-latvijai-pietrukst-89-miljoni-eiro.a174593/

7. Bojāgājušo skaits avārijās uz miljons iedzīvotājiem
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/otto-ozols-kad-politiskais-kutrums-latvija-nogalina.d?id=47394761

8. LU – Daunis Auers: Baltijas valstu līdzības, atšķirības un vājie posmi http://www.lu.lv/zinas/t/40198/

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.